N, Ņ

Nacionālie partizāni Balvu rajonā. 1945-54 (56). Viena no pirm. nac. part. gr. raj. Izveid. 1944.VIII. Individ. part. un sīkāku gr. apvienoš. sākās 1944. X., kad Viļakas apr. terit. tika desant. spec. apmāc. 11cilv. gr. Cinīša (P. Supes) vad. Cinīša vad. 1945. pav. un vas. apvien. atsev. part. gr. un izveid. Z-latgales nac. part. gr. ~ 360 cilv. Cinītis kļuva par Ljas Nac. part. apvien. vad. un komand. Kopā ar viņu aktīvi darb. Indulis (B. Sluckis) – Stompaku nometnes nac. part. apv. štāba pr-ks, Z-latgales nac. part. grupu vad., Vārpa (A. Circāns) – Z-latg. un Vidzemes part. gr. apvienot. un sakaru org. un LPNA štāba pārst., Ritums (M. Sluckis) – Viļakas apkārtnes part. gr. org. un vad. Atzīm.arī A.Kudrenickis, L. Štagars, J.Liepacis, St. Ločmelis u.c.
Liel. aizstāv. kauja – Stompakos 1945.2.III, uzbruk. kaujas – Bērzpilij un Mālupei 1945.V, Tilžai 1945.VI.
Nac. part. piem. vietas – Balvos, Rugājos, Viļakā, Tilžā, Stompaku nometnes vieta Susāju pag.

Nastrovas ezers atrodas Adzeles pacēl. Susāju pag., pusceļā starp Viļaku un Kupravu. Plat. 23,5 ha, gar. ~ 1 km. Liel.dziļ. 3,5 m (Z daļā). Garena ezerdobe. No Z krasta ∆ iesniedzas gara mežaina pussala. ∆ ir viens no Vjadas augšteces ez., caurlpūdes ez. Izmantoj. ūdens ņemš., atpūtai.

Naudaskalns atrodas Adzeles pacēlumā, 5 km uz D no Balviem, Balvu pag. centrs. ∆ ir Adzeles morēnas grēdas (tās gar. ~ 30 km, plat. 200-300 m) augstākā daļa. Absolūt. augst. 122,2 m vjl., relat. augst. 7,2 m. ∆ veido zemledāja apstākļa sabīd., vietām sakrokots grants – smilts mater., kas satur nelielas viet. dolomīta plātnes, šķembas un oļus. ∆ ir apbūv. un lauks. apgūts.

Nauduševas (Balvu) purvs – augstākais purvs raj. ~ 1,5 km uz D no Balviem, Adzeles pacēl. Plat. 503 ha, kūdras slāņa vid. dziļ. 3,1 m, liel. dziļ. 5,5 m. Kopējie kūdras krāj. 12,6 mlj. m3, rūpn. izmant. 6,5 mlj. m3. Līdz 2 m dziļ. kūdra maz sadal., dziļāk vid. un labi sadal. Zem kūdras ~ 0,5 m biezs sapropeļa slānis. ∆ pārsv. klajš vai apaudzis retām priedītēm. Purva ūd. No DR daļas notek uz Teterupīti, no ZA daļas uz Žugupi. Kopš 1965. ∆ ~ 120 ha plat. iegūta pakaišu kūdra.

Niedra Jānis (1908.21.XII.-69.31.VIII.) – sabiedr. darbin. Dzim. Vīksnas pag. Čāgās. Daugavpils pils. vecākais (1942-44). Ljas pašvald. pilnvarnieks pie Zemgales komisāra iedz. evakuāc. jaut. (1944). Izbrauc uz Vāciju (1945). Org. laikr. Latvija izdoš. Izceļo uz Kanādu (1951), dzīv. Toronto. Ievēlēts par Latviešu Nacion. apv. Kanāda valdes priekšsēdi (1962).

Niedrupīte (Trostjanka) – Kiras labā kr. pieteka sākas kā novadrg. Z no Medņevas. Gar. 21 km, bas. 71 km2, krit. 21 m. Gultne augštecē un lejtecē regul. Vidustecē ∆ tek pa mežainu apv. uz A no Viļakas. Gultne vāji izteikta. Lejteces pēd. 8 km pa ∆ 1945.g. noteikta robeža starp Lju un Krieviju.

Niteckis Vladislavs (1926) – medic. zinātņu doktors. Dzim. Rīgā, bet Otrā pas. kara laikā dzīv. pie radiem Viļakā. Otrā pas. kara beigās ar ģim. emigrē uz Rietumiem. Dzīvo Austrālijā, ir viens no vadošajiem patologo-anatomijas spec. Daudzu starptaut. medic. zinātnieku kongresu dalībn., veic lielu zinātn. darbu.

Nosevičs Joanns (1881-1952) – vecākais garīdzn. (протоиeрей). Dzim. Vitebskas gub. Strād. Baltinavas pareiztic. dr-dzē, pēc tam ilgus gadus Viļakas pareiztic. dr. Pokrova bazn. (20.gs. 20.g.- 1952). Miris Viļakā, apbed. pie pareitic. bazn.

Nosevičs Vasīlijs (1918-71) - vecākais garīdzn. (протоиeрей). Dzim. Rugājos. Strād. kā pareiztic. māc. Krāslavā, Rugājos, Viļakā (1952-71), apkalpoja arī Tilžas un Liepnas dr-dzes. Miris Viļakā, apbed. pie pareiztic. bazn.

Ņikonovs Aleksandrs (1918.19.VIII.-95.5.X.) – ekonomists. Dzim. Krievijā Gauru pag. PSRS ZA akad. (1984). Vissav. LZA akad. (1978). KPFSR N.b.z.d. (1978). Abrenes apr. part. kom. I sekret. (1944-45). Ljas Lauks. ministrs (1951-59). Stavropoles Lauks. ZPI direkt. (1963-78). Vissav. LZA Ekon. un lauks. ražoš. org. nod. sekr.(1978), viceprezid. (1982), prezid. (1984). Agrārā inst. vad. (kopš 1992). Galv. pētījumi – agrorūpn. kompl. vadīš. un plānoš., saimniec. sist. izveidoš. sausuma apst.