| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
))
Dzimusi 1966.gada 25.augustā Susāju pagasta Gailavas ciemā. Vēlāk ģimene mainīja dzīvesvietu un kopš 1970.gada dzīvo Vīksnas pagasta "Vecozolu" mājās. Edita beigusi Kupravas astoņgadīgo skolu, tad Balvu 1.vidusskolu. 1984.gadā uzsākusi darba gaitas Balvu SPK, kur divus gadus nostrādājusi kā audēja. Tālāk vienu gadu strādājusi ēdnīcā Kupravā, līdz 1987.gadā toreizējā bibliotekāre Iveta Pleša Editu uzaicināja strādāt bibliotēkā, kur viņa strādā arī šobrīd. 1994.gadā neklātienē pabeigusi Rīgas kultūras darbinieku tehnikumu.
Liela nozīme Editas garīgajā izaugsmē bijusi katoļu baznīcai. Ik svētdienu viņa apmeklē svētās Mises, patīk dziedāt garīgās dziesmas, lasīt garīgo literatūru. Editai patīk zemes darbi, patīk audzēt puķes un novākt ražu. Arī rokdarbi nav sveši - adījusi cimdus, zeķes, šalles, vestes, džemperus, izšuvusi spilvenus un sienas dekorus, pinusi somas, audusi sienas segas
Kad ir noskaņojums vai pārdzīvojums, kas prasās izteikties, Edita raksta dzeju. 2010.gada jūnijā iznācis dzejoļu krājums "Ne sapnis, ne īstenība". Viņas dzeja tikusi iekļauta garīgās dzejas kopkrājumā "Kāpt mīlestības kalnā", kopkrājuma "Mana grāmata" 1.sējumā un dzejas krājumā "Lietus nostaļģija"(2011), "Ziemas sapnis" (2012), "Viegliem spārnu vēzieniem" (2013). Tāpat Editas dzejolis ir Latgales autoru krājumā "Latgales sirdspuksti" (2015)
Edita Viļuma ir viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" nesējām. Dzied viņa pie Kupravas krucifiksa.pie baznīcas.
))
))
))
))
Foto no personīgā arhīva: E.Viļuma (2008); Editas dzejas grāmatas
