Viļakas bibliotēka

1913. gada 17. novembrī Viļakā notika Bibliotēkas dibināšanas sapulce, kurā tika lemts atvērt Viļakā sabiedrisko bibliotēku, kas apkalpotu lasītājus krievu un latviešu valodā. Valdē ievēlēja V. Rušmani, S. Beļajevu, G. Grīntālu, Mickēviču – Sorokinu (Jaunas Ziņas, 1913. g.).
1920. gadā lauksaimniecības biedrība „Orōjs" un izglītības biedrība „Zvaigzne”  nolēma dibināt bibliotēku. Lasītāju rīcībā bija vienīgi lauksaimniecības žurnāli, ko abonēja biedrība ”Orōjs” un laikraksti, ko abonēja „Zvaigzne”
Izglītības biedrība ,,Zvaigzne" sāka organizēt dažādus sarīkojumus, daļu no iegūtajiem līdzekļiem izmantoja bibliotēkas grāmatu fonda iegādei. Tā izveidojās bibliotēka apmēram ar 100 grāmatu lielu fondu. Algota darbinieka nebija un bibliotēkā dežurēja biedrības locekļi katru svētdienu no plkst. 13.00 – 15.00. Šajā laikā bibliotēkā iegriezās vidēji ap 30 lasītāji.
1928.–1930. gadā Viļakas pagasta valde bibliotēkas vajadzībām iepirka H.Senkēviča kopotos rakstus un sēriju “Apkārt zemeslodei” u.c. izdevumus.
1934. gadā bibliotēkas fonds papildinājās vēl par 100 Ls.
1940. gadā padomju vara Viļakas pilsētā nodibināja publisko bibliotēku un to vadīja Tihomirova. Grāmatas bibliotēkai tika savāktas no 4- gadīgajām pagasta skolām.
 Vācu okupācijas laikā bibliotēkas fonds tika iznīcināts, bet pēc otrā pasaules kara bibliotēka darbu atjaunoja. Sākotnēji to vadīja Dortāne, kurai nebija pat pamatskolas izglītības.
No 1950.-1953. gadam bibliotēkā strādāja Ļaudaka, kurai bija augstākā bibliotekārā izglītība līdz ar to uzlabojās bibliotēkas darbs. Tika atvērtas pārvietojamās bibliotēkas Viļakas linu fabrikā un viesnīcā.
No 1953. gada bibliotēka atradās Oškalna ielā 1 un to vadīja Valentīna Strupka. Sākot ar 1955. gadu bibliotēkā strādāja divi darbinieki, bet no 1958. gada – četri.
 50.-60. gados tiek organizēti dažādi masu pasākumi, pieaug pārvietojamo bibliotēku skaits. Lai labāk apkalpotu lasītājus bibliotēka saņem grāmatas ar starpbibliotēku abonementa palīdzību.
50.-60. gados Viļakas pilsētas bibliotēkā strādāja Anna Zute (Dupuža), Ņina Tokareva, A. Brice, Tamāra Krilova, Terezija Kazinovska, Plocāne, Cimoškeviča, L. Ivanovska, Ināra Sprukule (Kudure)
70. gados sākās bibliotēku centralizācija.
Viļakas pilsētas bibliotēka kļuva par Balvu rajona centrālās bibliotēku sistēmas 2. filiāli.
1973. gadā par bibliotēkas vadītāju sāka strādāt Virgīnija Riekstiņa, lasītavas vadītāja - Ināra Kudure, abonementa vadītāja - Vanda Borisova. Šajos gados vēl bibliotēkā strādājušas Z. Logina, T. Grabovska, I. Medvedeva.
No 1976. gada līdz 1992. gadam Viļakas pilsētas bibliotēka atradās Padomju (Garnizona) ielā 17, bet no 1992.gada līdz 1997. gadam – Ostratu ielā 1 un no 1997. gada tā atrodas Pils ielā 2
Pagājušā gadsimta 80.-90. gados pilsētas bibliotēkā strādājušas: Sandra Resne, I. Garina, Viktorija Stivriška, A. Pužule, M. Kokoreviča, S. Bindemane.
No 1987. gada Viļakas pilsētas bibliotēkas vadītāja ir Vija Circāne.
2007. gada janvārī Viļakas pilsētas bibliotēkai tika pievienota Viļakas pilsētas bērnu bibliotēka (1952) un tagad bibliotēkā strādā četri darbinieki: direktore Vija Circāne, bērnu nodaļas vadītāja Aija Lesniece,  informācijas speciālists Vilis Bukšs un bibliotekāre Ināra Kudure.
Šodien Viļakas pilsētas bibliotēka ir viens no kultūras centriem Viļakā. Bibliotēka mazpilsētā ir kultūrvides veidotāja, veic iedzīvotāju tālākizglītību, kultūras vērtību apriti un saglabāšanu. Tā ir vieta, kur pasmelt veldzi dvēselei ikvienam, kurš atver grāmatu pasaules durvis. Laba tradīcija bibliotēkai ir kļuvusi rudenī organizēt Dzejas dienas.Te ir viesojušies gan tuvāki un tālāki vārda mākslas meistari - Anna Rancāne un Alberts Ločmelis, Lija Brīdaka un Māra Svīre, Eva Dortāne un Eva Mārtuža, Vēsma Kokle-Līviņa un Inese Zandere. Interesantas ir bijušas tikšanās ar sava novada ļaudīm – A.Slišānu, M.Lāpānu un A.Tjunīti, V.Rundzānu un R.Jeromāni, I.Āboliņu un S. Mežābeli, kuri savus dvēseles pārdzīvojumus izteic dzejas vārsmās. Kopīgi pasākumi tiek organizēti, sadarbojoties ar Viļakas Valsts ģimnāziju un pamatskolu, kultūras namu, nevalstiskām organizācijām - dāmu klubu “Marienhauzena”, Viļakas pensionāru apvienību, etnogrāfisko ansambli “Abrenīte”. Pēc mākslinieku plenēru dienām Viļakā, bibliotēka savā īpašumā ieguvusi mākslinieku Osvalda Zvejsalnieka, Jāzepa Pīgožņa, Antona Kūkoja, Viļa Bukša dāvātās gleznas, kuras kā patstāvīga ekspozīcija izvietota bibliotēkas internetlasītavā.
Laikā, kad mēs apzināmies savas tautas vēstures liecības un tuvināmies ar trimdas latviešiem visā pasaulē, bibliotēkā ir bagāts trimdas literatūras klāsts, kurš sarūpēts, pateicoties novadniekam Kanādas latviešu katoļu apvienības priekšsēdim Bruno Loginam un Laumai Balodei no Austrālijas.
 Kopš 1998. gada bibliotēkā ir izveidots sabiedriskā interneta pieejas punkts ar 9 datoru pieejamību internetam, kopētāju, printeri un skeneri, pieejama bezmaksas izmantošana datu bāzē www.letonika.lv bibliotēkas lietotājiem.
2011.gadā Viļakas pilsētas bibliotēka tika apvienota ar Susāju bibliotēku, un 30.decembrī Susāju bibliotēkas telpās - Tautas ielā 6 svinīgi tika atklāta Viļakas novada bibliotēka. Bibliotēkas direktore joprojām ir Vija Circāne, abonementā strādā Aija Lesniece, lasītavā - Regīna Dūna un internetlasītavā - Vilis Bukšs. No 2017.gada 2.oktobra bibliotēkas direktore ir Rutta Jeromāne. Aija Lesniece pensijā no 2017.gada janvāra (mirusi 2022.gadā), Vilis Bukšs - no 2019.gada oktobra. Abonementā strādā Sandra Dvinska, lasītavā - Regīna Dūna. No 2021.gada 1.novembra bibliotēkas nosaukums ir Viļakas bibliotēka, un tā ir Balvu Centrālās bibliotēkas struktūrvienība.

 

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

---

Foto no Viļakas bibliotēkas novadpētniecības fonda: bibliotēkas darbiniece V.Borisova pie izstādes; bērnu stūrītis; bibliotēkas kolektīvs 2008.gadā pēc akreditācijas; pasākums bērniem "Zaļās vārnas meklējumos"; bibliotēkas vadītāja V.Strupka, pārvietojamo bibliotēku vadītāja Cimoškaviča un bibliotekāre Plocāne; pārruna ar lasītājiem pie izstādes "PSRS - sestajā piecgadē"; bibliotēkas kolektīvs 2011.gada nogalē (no kreisās puses: Vilis Bukšs, Aija Lesniece, Vija Circāne un Regīna Dūna)