Balvu centrālā bibliotēka

Balvi, Tirgus ielā 7, LV - 4501
1922. gadā Balvu miestā nodibināta bibliotēka ar nosaukumu - Balvu pagasta bibliotēka. (Latvijas bibliotēku padomes gadagrāmata.- R.,1926). Jau 1925. gadā  šajā bibliotēkā bijis 603 grāmatas un 236 lasītāji.
Pagājušā gadsimta 20.-30. gados Balvos darbojušās vēl dažādu biedrību un apvienību bibliotēkas, kā Latgales katoļu atturības biedrības Balvu nodaļas bibliotēka ar 507grāmatām un 167 lasītājiem, Latvijas Nacionālās jaunatnes savienības Balvu nodaļas bibliotēka ar 930 grāmatām un 143 lasītājiem, Balvu Žīdu izglītības biedrības bibliotēka ar 966 grāmatām un pat diviem darbiniekiem.(Latvijas Bibliotēku padomes gadagrāmata II.- R.,1932)
Balvu centrālā bibliotēka dibināta 1947. gadā, lai gan oficiāls dokuments par tās dibināšanu arhīvos nav atrasts. Ir zināms, ka Balvu iedzīvotājs Zigfrīds Začs savāca no pilsētas iedzīvotājiem ap 300 brošētu grāmatu un H.Senkeviča Kopotos rakstus krievu valodā un muižas klēts vienā telpā (Brīvības ielā 46) iekārtoja bibliotēku. Vai pirmajam bibliotekāram par to maksāja algu nav noskaidrots. Tāpat nav ziņu par pirmajiem trīs bibliotēkas darbības gadiem un darbiniekiem.
1950. gada septembrī bibliotēkā sāka strādāt bibliotekārā darba speciāliste Broņislava Stankeviča (vēlāk Gagarina). Grāmatu fonds šajā laikā bija ap 2000 eksemplāri, bet 1955. gadā tas sasniedza 10 000 eksemplāru, lasītāju skaits ap 1200. Bibliotēka tikusi pārcelta no muižas klēts uz toreizējās viesnīcas telpām Brīvības ielā (tā atradusies tagadējā Lattelekom un Pareks bankas ēkas vietā).Bibliotekāre Asja Siļčenko stāstīja, ka kādu laiku bibliotēka bijusi arī blakus viesnīcai esošajā privātmājā, ka grāmatu plaukti bijuši līdz pat griestiem un grāmatu fondu no lasītājiem atdalījusi koka lete (barjera). Grāmatas lasītājs varēja saņemt tikai no bibliotekāra rokām.
Piecdesmito gadu otrajā pusē nāca norādījumi, ka grāmatas jānogādā tuvāk lasītājam un tika dibinātas pārvietojamās bibliotēkas dažādās iestādēs un organizācijās.
1958. gadā bibliotēku pārcēla uz kultūras namu (tagad KAC), kur bija trīs telpas - krātuve, abonements un lasītava. Darbs bija jāorganizē atbilstoši partijas un valdības direktīvām. Bibliotēkai bija jābūt ideoloģiskā darba centram. Tā organizēja lasītāju konferences, literārās tiesas, pārrunas par grāmatām, mutvārdu žurnālus un citus masu pasākumus, atsaucoties uz visām aktuālajām politiskajām norisēm valsts mērogā.
1958. gadā bibliotēkas vadību uzņēmās Jevģēnija  Annuškāne. Viņa bibliotēkā nostrādāja līdz 1985. gadam.
20. gs.50.-60. gadi bibliotēkās ienāca ar jaunu kārtību. Šajā laikā Latvijas bibliotēkas pārgāja uz brīvu pieeju grāmatu fondiem. No bibliotēkas pazuda norobežojošā lete. Katrs lasītājs pats varēja pieiet pie plaukta un izvēlēties sev vajadzīgo grāmatu, varēja arī izmantot bibliotekāru kā konsultantu.
Šajā laikā Balvu bibliotēkā jau strādāja cilvēki ar profesionālo izglītību – bibliotēku darba speciālisti J. Annuškāne, C. Zelča, Z. Vaļiļščikova, sešdesmito gadu otrajā pusē – A. Macāne un V. Irbīte. Nostiprinājās bibliotēkas materiālā bāze. Tika iegādāti jauni plaukti, kurus gatavoja pēc speciāla projekta, jauni lasītavas galdi, stendi un vitrīnas grāmatu izstādēm.
1969. gadā bibliotēkai piešķīra metodiķa štata vienību. Šajā amatā sāka strādāt Rūta Mazūre (Baranova), kura pirms tam bija Balvu ciema bibliotēkas vadītāja. Līdz ar metodiķa stāšanos darbā, lielāka vērība tika piegriezta ciemu bibliotekāru profesionālai izglītošanai. Izglītojoši semināri notika gan Balvos gan arī republikas mērogā. Tika veikti dažādi pētījumi par grāmatu lasīšanu, par individuālo darbu ar lasītājiem. Aktuāli bija dažādi masu pasākumi - konferences, tikšanās ar grāmatu autoriem, pārrunas par grāmatām, tematiski vakari, izstādes – skates un ceļojošās izstādes.
70. gadu beigās bibliotēka pārgāja uz centralizāciju, lai gan valsts mērogā šis process bija sācies jau krietni vien agrāk, taču Balvu bibliotēkai nebija telpu, jo vajadzēja vēl vismaz vienu telpu, kur izvietot apstrādes nodaļu. Nepieciešamība pēc plašākām telpām bibliotēkai bija radusies jau agrāk, bet sapnis par padomju nama celtniecību tā arī palika tikai sapnis.
Centralizācijas uzdevums bija veidot vienotu uzziņu bibliogrāfisku aparātu, vienotu grāmatu komplektēšanu un apstrādi. Tā kā telpas no jauna neatradās un centralizāciju vairs nevarēja atlikt, tad apstrādes nodaļu iekārtoja, sašaurinot metodisko kabinetu. Mainījās arī bibliotēkas nosaukums un tā kļuva par Balvu rajona centrālo bibliotēku (Balvu RCB)
1978.gada 3. jūlija pavēle Nr.26 noteica štatu sarakstu centralizācijas apstākļos un apstiprināja amatos:
Balvu RCB direktore Jevģenija Annuškāne, Komplektēšanas un apstrādes nodaļas vadītāja Leontīna Dukaļska, Metodiskās nodaļas vadītāja Rūta Baranova, Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Veronika Irbīte, pārvietojamo bibliotēku vadītāja Marija Socka un lasītavas vadītāja Ināra Bodrova. Vēlāk štatu saraksts mainījās un mainījās arī cilvēki amatos.
1985. gadā J. Annuškāne kļūva par rajona kultūras nodaļas vadītāju, bet par bibliotēkas vadītāju iecelta Rutu Cibuli un no 1989. gada Rutu Cibuli nomainīja Rūta Baranova.
1990. gadā bibliotēka pārcēlās uz jaunām telpām (kompartijas māja) Partizānu ielā 18. Tie bija priecīgi Jurģi, jo likās, ka pēc daudzu gadu šaurības nu telpu pietiks. Kādu laiku arī pietika un apmierināti bija kā lasītāji tā darbinieki. Šajā ēkā arī bibliotēka nosvinēja savu piecdesmit gadu jubileju. Mainoties valsts politiskajai iekārtai, notika pārmaiņas arī bibliotēkās. Ienāca daudz literatūras no trimdas latviešu personīgajiem krājumiem, mainījās lasītāju pieprasījumi, jo  daudzi studēja un bija vajadzīga mācību literatūra psiholoģijā, sociālajās, juridiskajās un komunikāciju zinātnēs. Pieauga lasītāju skaits.
21. gadsimts atnāca ar pavisam kardinālām izmaiņām bibliotēku dzīvē. Parādījās modernās tehnoloģijas - datori, kopētāji, printeri u.c.
2000. gadā atklāja lasītājiem maksas interneta pieejas punktu ar 3 vietām.
2003. gada Balvu centrālā bibliotēka iegādājās bibliotēku programmu "Alise" un notika apmācības bibliotēku darbiniekiem. Ar 2003. gada augustu bibliotēka sāka veidot elektronisko katalogu un Novadpētniecības datu bāzi.
2008. gada sākumā bibliotēka tika pārcelta uz izremontēto ēku Tirgus ielā 7, kur izvietoja visas pilsētā esošās bibliotēkas. Tur vienkopus atradās Balvu rajona centrālā bibliotēka, Balvu bērnu bibliotēka un Republikāniskās Neredzīgo bibliotēkas Balvu filiāle
2008. gada martā Balvu rajona centrālā bibliotēka mainīja savu piederību un nonāca Balvu pilsētas valdījumā  ar nosaukumu Balvu centrālā bibliotēka, kurai pievienoja Balvu bērnu bibliotēku kā atsevišķu nodaļu.
Vairāk kā sešdesmit gadu pastāvēšanas laikā Balvu centrālajā bibliotēkā strādājuši: Zigfrīds Začs, Alfons Pudniks, V. Smirnova, N. Bistrova, N. Grigorjeva, Broņislava Stankeviča (Gagarina), Z. Kazaka, T. Krutika, M. Masa, Jevgenija  Annuškāne, Jeļena Filatova, J.Cimaškeviča, Cirēnija Zelča, Iluminata Šaicāne (Gračova), Zita Veitula, Zinaida Vaļiļščikova, Rita Šnepere, Aija Stira, Antonija Macāne, Veronika Irbīte, Rūta Mazūre (Baranova), Brigita Boževniece (Kivkucāne,) Marija Leitāne (Voika), Ināra Circene (Bodrova), Ilga Dulberga, Leontīna Dukaļska, Nadežda Platais, Ruta Cibule, Maruta Laicāne (Korkla), Mārīte Bērziņa, Ināra Vīksna (Bobrova), Sandra Lukstiņa, Svetlana Kirillova, Zaiga Pretice (Lāpāne)
Ar 2009.gada 1.septembri Balvu centrālās bibliotēkas direktore ir Ruta Cibule. 2010.gada aprīlī darbu bibliotēkā uzsāka Ingrīda Supe un Evita Arule, jūnijā - Gita Paidere, bet 2012.gada 10.aprīlī - Sarmīte Vorza. 2017.gada rudenī pensijā aiziet Marija Voika. Lielākas pārmaiņas kolektīva sastāvā notiek 2018.gadā, kad darbu atstāj Anita Zača un Inese Supe, bet uzsāk - Diāna Krampuža un Vita Romanovska. 2021.gadā darbu beidz Diāna Krampuža. Bibliotēkā atsāk strādāt Zaiga Lāpāne. Savukārt 2022.gadā bibliotēkā darba gaitas izbeidz Ingrīda Supe un uzsāk Džūlija Apine. Pensijā dodas Ilga Dulberga.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto: L.Dukaļska un no bibliotēkas novadpētniecības fonda - bibliotēkas pašreizējā ēka; ilggadējā bibliotēkas direktore J.Annušķāne; bibliogrāfe V.Irbīte novadpētniecības lasītavā; direktore R.Baranova 2009.gada februārī, saņemot Balvu pilsētas domes Atzinības rakstu; bibliotēkas "jurģi" uz Partizānu ielu 18; bibliotēkas darbinieki bibliotēkas 50 gadu jubilejas pasākumā 1997.gadā; bibliotēkas kolektīvs 90.gados