| | | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Literāts
Dzimis 1930. gada 1. februārī Balvu rajona Viļakas pagasta Ūlasu ciemā zemnieku ģimenē, kur tēvam piederēja 10 ha zemes. Četrus gadus mācījies Slīpaču skolā - Dravnieku pamatskolā, tad Eržepoles skolā un ģimnāzijā. Pabeidzis Rīgas fizkultūras institūtā kursus, iesāka strādāt Viduču pamatskolā. Nostrādāja tikai divus mēnešus, kad Valerijanu iesauca armijā un aizsūtīja uz kara skolu Alūksnē.
Ieguvis ))
vidējo speciālo izglītību. Pēc profesijas -tehniķis elektriķis.Vēlākos gados strādājis par elektriķi, par dežurējošo inženieri elektrostacijā, par vecāko inženieri inspektoru enerģijas uzraudzības sistēmā. Ilgus gadus dzīvojis Lietuvā, bet aizejot pensijā, atgriezies dzimtajā pusē. Dzīvo Viļakā un iekļaujas Viļakas pilsētas kultūras dzīvē.
Dzejot sācis 65 gadu vecumā, dzejnieku Bruno Vilka un Viļa Bukša iedrošināts. Uzrakstīts stāstījums "Mani "Ūlasi vēl dzīvo" par dzimto ciemu un tā ļaudīm pēc otrā pasaules kara. Šo brošūru izdevusi Nacionālo Daugavas Vanagu Balvu nodaļa 1995. gadā. Stāstījums par Ūlasu ciema ļaudīm sasaucās ar E.Birznieka - Upīša "Pelēkā akmens stāstiem".
1997. gadā iznākusi dzejas grāmatiņa datorsalikumā "Manas emocijas Viļakā",
1999. gadā - "Emociju gūstā dzimtajā novadā",
2003. gadā - "Atbalss provincē"
2004. gadā- "Veltījums dzimtā novada skolām" Viņš saistītā valodā apraksta savu novadu, runājot par konkrētām vietām, notikumiem, cilvēkiem.
2011.gadā "Vītola izdevniecībā" iznākusi V.Rundzāna dzejas grāmata "Nav manis bez Dzimtenes dziesmas", kuras galvenais moto ir:))
Lai es biju, kur nebiju,
Viļakā man jābūt bij;
Pa pasauli staigājot,
Viļaka bij' azotē.
Miris 2016.gada 3.oktobrī un apglabāts Sv.Mateuša kapos Viļakā
Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
1.foto no Balvu centrālās bibliotēkas novadpētniecības fonda; 2.foto - V.Rundzāns Viļakas novada literātu grāmatas atvēršanas svētkos 2013.gada 30.jūlijā (I.Bobrovas foto)
