Mežābele Santa

Skolotāja, literāte

 Antoņina Ločmele dzimusi 1941. gada 3. decembrī Balvu rajona Vectilžas pagastā Lutenānu ciemā sīkzemnieku Antona un Broņislavas Ločmeļu daudzbērnu ģimenē. 1949. gadā sākusi apmeklēt pamatskolu, bet regulāri skolu apmeklēt nav varējusi, jo trūcis apģērba un apavu, taču lasīt un rakstīt iemācījusies tāpat. Kārtīgi skolā sākusi iet, sākot ar 5. klasi. Pēc 7. klases beigšanas strādājusi kolhozā, lai palīdzētu mātei sapelnīt vajadzīgās izstrādes dienas, bet pēc gada, neprasot vecāku piekrišanu, iestājusies Tilžas vidusskolā. Pēc vidusskolas beigšanas, 1961. gadā sākusi strādāt par pionieru vadītāju Balvu rajona Aizpures septiņgadīgajā skolā. Strādājusi par skolotāju Viduču pamatskolā, bijusi zonālā politiskās izglītības kabineta vadītāja, bet no 1979. gada - Mežvidu pamatskolas direktore. Šajā amatā nostrādājusi 18 gadus, katru dienu braucot no Viļakas uz 9 km attālo darba vietu.

1997. gadā pārcēlusies uz Jelgavas rajonu un strādājusi par ārpusklases darba organizatori Elejas vidusskolā, bet pēc gada atgriezusies Viļakā. Pēc gada pārdzīvota smaga ģimenes traģēdija - autoavārijā aizgājis bojā Santas Mežābeles dēls. Pienācis pensijas vecums un dzīve iegājusi citā gultnē. Antoņina Ločmele pievērsusies literatūrai un sākusi rakstīt romānus. Viņa izvēlējusies pseidonīmu Santa Mežābele, jo par Santu viņu saukusi mazmeitiņa Zane, bet "Mežābele -sūrā, izturīgā un reizēm arī skaistā -viņa pati".

Pirmo grāmatu Santa Mežābele uzrakstīja 2000.gadā, to publicēja laikrakstā „Lauku Avīze”. Vēlāk rakstījusi „Lauku Avīzes” konkursiem. Darbi „Naktī uz svētdienu”, „Uz priekšu, meitenes!”, „Viena lustīga sieviete” ir novērtēti un izdoti Lauku Avīzes sērijā "Lata romāns". Autore raksta kriminālromānus un detektīvstāstus. „Pati rakstīšana neaizņem daudz laika. Visus romānus uzrakstu viena mēneša laikā, bet galvā tie tiek sagatavoti ilgākā laika posmā. Man patīk fiziskas aktivitātes, tad arī pastaigājoties vai strādājot izdomāju grāmatas saturu. Mudinājums rakstīt grāmatu ir kāds notikums dzīvē. Ja visu izdomātu no galvas, tad tā būtu pasaka. Reālās dzīves notikums, problēma, man grāmatā ir jāatrisina kā tas noticis, kādi apstākļi bijuši un kā tas atrisināsies. Manus romānus lasot, lasītāji atpazīst vietu, cilvēkus, pat lasot citā Latvijas pusē saskata līdzības ar cilvēkiem, kas dzīvo viņiem apkārt. Tas nozīmē, ka mani tēli ir tipiski." Pēdējos gados autore sākusi rakstīt arī dzejoļus, kuri publicēti Rēzeknē izdotajā "Dzejas almanahā".

2010.gadā Vītola izdevniecībā iznākusi Santas Mežābeles grāmata "Skaistulis un mežinieka meita", 2011.gada nogalē - romāns "Aiz loga dziedāja vējš". 2012.gadā iznācis romāns krievu valodā "Жила весёлая женщина", kuram galvenā sižeta līnija ir no romāna "Viena lustīga sieviete".

Santas Mežābeles grāmatas:
Tēva priede (2000),
Nakts uz svētdienu (2002),
Uz priekšu, meitenes! (2002),
Viena lustīga sieviete (2004),
Rītausmā te rēja lapsa (2007);
Skaistulis un mežinieka meita (2010);
Aiz loga dziedāja vējš (2011)
Жила весёлая женщина (2012)
Vilkam cēla dvēselīte (2018)
Antoņina Ločmele aktīvi iesaistījusies Viļakas literātu biedrībā "Viļakas Pegazs", kura darbojas novada bibliotēkas paspārnē.

 

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

---