Raču Raganu kalns

Kulta vieta Medņevas pagasta Račos. Pirmās ziņas par šo vietu iegūtas pirms 2. pasaules kara, kad Pieminekļu valdes līdzstrādnieki Abrenes apriņķī kompleksi apsekoja visu veidu arheoloģiskos un etnogrāfiskos pieminekļus. Raganu kalns ir garens, apkārtnē labi nodalīts izcēlums, kas atrodas Kiras upes ielejas palieņu pļavās. Kokiem un krūmiem apaugušā kalna garums ir ap 300 m, platums - 80 m un augstums ap 7-8 m. To jau no seniem laikiem sauc par Raganu kalnu un tautā ir nostāsti, ka lielās priedes zaros, kas auga kalna virsotnē, šūpojušās raganas. Pusnaktī tās gājušas uz tuvējo lielceļu baidīt un žņaugt vēlīnos ceļiniekus. Priede ir saglabājusies līdz mūsdienām. Citos nostāstos minēts, ka Raču Raganu kalnā bijis pagrabs ar apslēptām bagātībām un tās daudzi gribējuši atrast, tāpēc kalna virsma ir izrakņāta. Raču Raganu kalns nav mākslīgi izveidots. Daudzie nostāsti, kas vijas ap šo kalnu, norāda uz tā agrāko nozīmību. Minētās raganas un citi mītiskie personāži norāda uz seniem ticējumiem Viļakas apkārtnes iedzīvotāju pagāniskajā pasaules uzskatā, ka arī Raganu kalns nav bijusi sena svētnīca. /pēc grāmatas- Urtāns J. Latvijas senās svētnīcas. (R., 1993)