S

Saksmales kapu kapliča celta 1795 kā Zosuļu muižas kapela. Pārvesta uz Bērzpils pag. Saksmales kapsētu ~ 1908. Sešstūr. koka baļķu guļbūves celtne, apšūta ar dēļiem. Ir altāris, krucifikss (20.gs.s.). 1988 veikti atjaunoš. remontdarbi. Viet. noz. arhitekt. piem.

Salas purvs atrodas Rēzeknes un Balvu raj., Lubāna līdz. uz ZA no Lubāna. Pl. 6225 ha (Rēz. raj.- 5091 ha, Balvu raj. – 1134 ha). Lielu daļu (4000 ha) aizņ. zemais purvs. Kūdras sl. vid. dziļ. 1,6 m, liel. dziļ. 4,5 m. Kop. kūdras krāj. 105,4 mlj. m3 (rūpn. izm. 72,9 mlj. m3). Līdz 1,5 m dziļ. kūdra vid. un labi sadal., zem kūdras līdz 1 m biezs sapropeļa sl. ∆ veidojies aizaugot Lubānas ez. Gar purva Z malu tek Iča, gar ZR malu – Aiviekste, A malā atrodas Kūriņa (Kivriņa) ez. Arī R malā vairāki mazi ez. Ar vaļējiem grāvjiem nosus. 410 ha, tos izmanto pļavām un ganībām. ∆ liel. daļa klaja, vietām aug retas priedītes, krūmi, gar malām mežs.

Salas senkapi (Mēra kapi) atrodas Bērzpils pag. Salā. Izviet. trīsstūrveida paug., kura izm. 50x30 m. Teritorija ilgstoši arta, ņemta smilts, kas tos postījis. Kop. plat. 0,1 ha. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Salmanis Pēteris (1933) – medic. darbin. LPSR N. b. ārsts (1983). Strādāja Viļakas slimn. (1957-61). Rīgas raj. galv. ārsts.

SAN-TEX – pašvald. uzņēm. dibināts 1993. 1994 pievienoja Komun. uzņēm. kombinātu, 1996 pašvald. uzņēm. Centība. ∆ funkcijas: ārējā ūdensvada un kanaliz. tīklu ekspuatāc., attīrīš. iek., pils. labiekārtoš., apzaļumoš. darbi, dzīvoj. fonda uzturēš., avārijas dien., galdniec. cehs. Darbin. sk. ~ 80. Direkt. Uldis Sprudzāns.

Sanders Vitālijs (1930) – žurnālists. Balvu raj. laikraksta Vaduguns redaktors (1969-79). Pārceļoties uz dzīvi Jūrmalā, izveidoja jaunu laikr. Jūrmala un kļuva tā redaktors.

Sauciema (Saucīnes) senkapi atrodas Šķilbēnu pag. Sauciemā pie Dravām, Rikas upes kr. Vēlais dzelzs laikm., 11-12.gs. Līdzenais skeletu kapulauks, zviedru kara kapi. 1949-50 viet. iedz. ziņoja par atrastajām senlietām, taču 1951 ekspedīc. E.Šņores vad. nedod rezult., jo kapulauks atrodas zem tīruma. Tas ir ~ 300 m garš un 120 m plats kalns, abos galos 7-10 m augstas virsotnes, bet vidū 3-5 m dziļa ieleja. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Senkapi – skat. pēc nosauk.

Sienāzītis – pirmsk. izglīt. iest. Balvos, Brīvības 50, atvērta 1968.28.X. Sākotnēji darb. kā B. b/dārzs – mazbērnu nov. (1968-70), tad kā pils. 2. b/dārzs (1970-89), tad b/dārzs Auseklītis (1989-93), kā ∆ kopš 1993. 2002 bērnu sk. 120, pedag. personāls 13. Vadītājas: Tija Silkāne (1968-78), Marija Kacēna (1978-93), Iveta Barinska (kopš 1993).

Silakroga ciema krucifikss uzstādīts 20.gs. 90.g. Bērzkalnes pag. Silakrogā, ceļa Balvi – Viļaka malā. Kr. Jēzus figūru izgat. koktēln. Antons Rancāns (Rēzeknes raj.). Kr. ir jumtiņš.

Silakroga viduslaiku kapsēta atrodas Bērzkalnes pag. Silakrogā. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Silovs Aleksandrs (1891.28.XII.-1942) – pedagogs, sabiedr. darbin. Dzim. Ludzas raj. Pildas pag. Balvu, vēlāk Rēzeknes komercsk. dibināt. un direktors (1927-34). Rēzeknes TU līdzdibināt. (1928), valdes priekšsēd. un vadīt. Rēzeknes tautas konservator. valdes loc. Sarakst.grām. Preču kustība Latgalē (1927), līdzdarbojies izd. Latgolas Vōrds, Latgolas Bolss, Latgolas Škola, Jaunais Vōrds ar pseid. Ceļaveirs, Jōns Gaitums, Ceļotōjs. Padomju režīma vajāts un deportēts (1941).Reabilitēts 1989. Triju Zvaigžņu ordeņa kav.

Silovs Leonards (1925.22.XII.) – skolot. Dzim. Rēzeknes apr. Kaunatas pag. Jaunslobodā. Mācījies Rēzeknes komercsk., Rēzeknes ped.sk. (1949-51), Cēsu skolot.inst. (1952-54), beidzis Pleskavas ped. inst. vēst. fak.(1955-59). Strād. par skolot. Kaunatas 6-klas. pamatsk. (1946-48), Dricānu vidussk. (1949-59), direkt. Baltinavas internātsk. (1961-65). Ilggad. skolu direkt. Balvos – Balvu vidussk. (1965-77).  vadībā tika uzcelta Balvu 1.vidussk. (kopš 1997 pils. ģimnāz.), kurā par direkt. strād. no 1977-94. Apbalv. ar krūšu noz.Teicamnieks tautas izglītības darbā (1964), krūšu noz. PSRS Teicamnieks tautas izglītības darbā (1984) un 16 Goda rakstiem par māc. un audz. darbu, sporta attīstību un jaunatvērto skolu iekārtoš. un mat. tehn. bāzes attīst.

Simonskijs ozols – dabas obj. Žīguru pag. Katlešos Liepnas upes labajā kr. Aizsardz. kopš 1987.01.IV.  apkārtmērs –5,4 m. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Sita – Pededzes kr. pieteka Alūksnes, Balvu, Gulbenes raj. Gar. 41 km., bas. 175,4 km2, krit. 34 m. ∆ sākas Alūksnes raj. D daļā pie Silguldas purva D malas, satekot grāvjiem. Tek pa Adzeles pacēl. uz DR. Pededzē ietek vair. km augšpus Mugurupes ietekas. ∆ liel. pietekas: lab.- Apkārtupe (12 km); kr.- Dzirla (23 km), Dvorupe (14 km).

Skaistais sils atrodas. Žīguru pag., ceļa Žīguri – Katleši labajā pusē. Pirmās Latvijas partiz. brig. III vien. darbības vieta Andreja Otaņķa vad. Otrā pas. kara laikā.

Skandīnes senkapi atrodas Medņevas pag. Skandīnē. Vēlais dzelzs laikm., 9.-10.gs, latgaļu līdzenais skeletu kapulauks. Ap 30 m garš, 10-15 m plats un 2 m augsts uzkalns, atrodas mežā, sarakņāts. Pazīst. jau no 1932, kad kāds skoln. S.Ivanovskis atradis 9.-19.gs latgaļu kaklariņķi, atradumi fiks. arī 1965. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Skangalis Pēteris (1955) – fotomāksl. Zemn. saimn. Ratnieki īpašnieks. Aizraujas ar fotomākslu. Pied. Ljas un starptaut. fotoizstādēs.

Skrinda Benedikts, pseid. Zemnīka dāls (1868.6.IV.-1947.10.XII.) – garīdzn. Dzim. Preiļu raj. Līksnas pag. Strād. par priesteri Sibīrijā. 1901 atgr. Latg. – Jezupovā, Bukmuižā, Andrupenē. Prāv. Balvos (1911-23), pēc tam līdz mūža beigām prāv. Viļānos. Garīgu dziesmu aut. Marijāņu kongregāc. izveid. Ljā. Apbed. Viļānos bazn. dārzā.

Skubinovas viduslaiku kapsēta atrodas Lazdukalna pag. Skubinovā pie bij. pienotavas. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Skulte Ādolfs (1909.28.X.-2000) – komponists. Dzim. Kijevā. PSRS T.m. (1979). Dziedāš. skolot. Balvu Valsts ģimnāz. (1933), spēlēja ērģeles Balvu ev. luter. bazn., veidoja muzik. pavadīj. skolas pašdarb. teātra izr. Vienlaikus pasniedza klav. stundas jaunatvērt. Tautas konservat. fil. Šajā laikā radās  pirmais lielākais skaņd. -sifoniskā poēma Viļņi. 1934. rud. pārcēlās uz Jēkabpili, strād. par mūzikas un dziedāš. skolot.

Slaveitu senkapi atrodas Lazdukalna pag. pie Slaveitu (Slavītu) kapsētas. 7.-10.gs latgaļu līdzenais skeletu kapulauks. Pirmās ziņas ir no 1892, kad 2 kapus izpētījis krievu arheologs J.Romanovs. 1906., rokot grāvi, atrastas senlietas, atradumi arī 1927-28. 1938 izrakumus veicis J.Stepiņš. Aizsardz. zonas izm. 100x50 m. Valsts noz. arheoloģ. piem.

Slavinska Valentīna (1932.6.VI.) – ķīmiķe – organiķe. Dzim. Bērzpils pag. Plintavkā. LPSR Valsts prēmija (1965). Ķīmijas zin. dokt. (1977). Ljas ZA organiskās sintēzes instit. zinātn. līdzstrādn. (1956).
Sleža (dzim. Vītola) Margarita (1939.1.VIII.) – sertificēta farmaceite. Dzim. Rugājos, beig. Rugāju vidussk. (1957), Rīgas medic. inst. Farmācijas fak. (1962), ieg. provizores kvalifik. Pēc sadales norīkota par receptāri - kontrolieri Balvu aptiekā (1962). Kā vienīgā darbin. ar augst. izglīt., paaugstināta par aptiekas pārvaldnieces vietn. (1966), par pārvaldnieci (1975). Šobrīd vadītāja SIA Balvu aptieka. Kop. darba stāžs vienā darba vietā – 40 gadi.

Sležis Ilmars (1935.31.XII.-97.8.X.) – mūzikas pedagogs, diriģents. Dzim. Liepājas raj. Rucavas pag. Nidā. Beidzis Rucavas vidussk. (1954), E. Melngaiļa Liepājas mūzikas vidussk. kordiriģentu nod. (1959). Neklāt. beidza J.Vītola Latvijas Valsts Konservat. mūz. pedagoģijas nod. (1970). Balvu bērnu mūzikas skolas dibināt. un vienīgais direktors līdz aizieš. pensijā (1959-97). Vadīja vīru un sieviešu ansambļus, bija kora diriģ. Liepnā, Bērzpilī, Žīguros, Balvos. Vairākus gadus strād. ar pad. saimn. Alūksne vīru kori Ezerkrasts. Taču vistuvākais bija paša dib. Balvu rajona skolotāju koris (1964-97).  ilgtoši strādāja ar Balvu rajona kopkori, bija rajona koru virsdiriģents (1965-90). Apbed. Bolupes kapsētā.

Slišāne (dz.Jermacāne) Anna (1922) – folkl. teic. no Stabļovas. Dzim. Baltinavas pag. Sviļpovā. Dēls Antons Slišāns pierakst. ~ 200, bet Miķelis Jermacāns 75 mutv. folkloras vienības. Novadā pazīstama rokdarbniece.

Slišāne Emīlija (1938) – mūz. pedag., diriģente. LPSR N.b.m.d. Tautas kora Medius māksl. vad., galv. diriģ. Rēzeknes raj. Viļānu KN siev. kora diriģ. (1970-83).

Slišāne (dz.Vizule) Irēna (1952.16.V.) – bērnu folkloras rotaļu, ticējumu vācēja Šķilbēnu pag. Dzim.Šķilbēnu pag. Zeļčos. Upītes bērnu un jauniešu folkloras kopas vad. (kopš 1994), skolotāja Upītes pamatsk. Folkloras Lielās gada balvas laureāte (2001).

Slišāne Leontīne (1925) – tautasdz. teic. Dzīvo Šķilbēnu pag. Vilkovā. Dziesmas mācījusies no mātes un vecāsmātes. Viena no Šķilbēnu etnogr. ans. galvenajām dziedātājām. 1986 kopā ar ans. dziedājusi A. Krūmiņam. Dziedāj. ieskaņots, uzņemta videolente.

Slišāne (dz.Šakina) Rozālija (1912) – tautasdz. teic. no Komugreivas. Dziesmas mantojusi no vecāsmātes. Ļoti spēcīga balss. 1986 A.Krūmiņš pierakstījis no  ~ 17 melodiju. Dziedājums ieskaņots, uzņemta videolente. Dzied Šķilbēnu etnogr.ansambli. KKF mūža stipendiāte (2000).

Slišāns Antons (1948.28.XII.) – bibliotekārs, dzejnieks, feļetonists, publicists. Dzim. Šķilbēnu pag. Ljas Rakstnieku Sav-bas biedrs (kopš 1994). Vācis muzikālo un mutvārdu folkloru Balvu raj. Šķilbēnu, Baltinavas pag. Šķilbēnu etnogr. ansambļa dibināt. un Upītes etnogr. ansambļa dibināt. un vad. (1980). Upītes novada muzeja dibinātājs un vadītājs (kopš 1994). Bibliotekārs Šķilbēnu pag. Upītes bibliotēkā (kopš 1995). Bērnu dzejnieks, raksta arī pieaug. Izdotas 19 grām. Folkloras lielās gada balvas laureāts (2000).

Slišāns Antons (seniors) (1912.19.VIII.- 2000.13.II.) – publicists, politdarb. Latg. studentu apvien. Latgale biedrs (20.gs.30-tie g.). LKP aparāta darbin. Abrenes un Bauskas rajonos. Rakst. atmiņas par studentu dzīvi Rīgā un dzīvi Latg. laukos 20.-30. gados.

Slotukalna ciema krucifikss atjaunots 20.gs. 90.gados Medņevas pag. Slotukalnā pie Loginu ģim. mājām. Kr. ir senā kokgriez. Jēzus figūra, ieviet. spec. koka ietvarā ar atver. stikla durtiņām.

Slotukalna senkapi atrodas Medņevas pag. starp Slotukalnu un Olūtovu. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Solovjova Olga (1929-85) – žurnāliste. Balvu raj. laikraksta Vaduguns redaktore (1980-84). Pirms tam strād. Saldus raj. laikr. Padomju Dzimtene, Rēzeknes raj. laikr. Zarja, Madonas raj. laikr. Stars un laikr. Cīņa. Sarakst. romānu Skopā vasara, bet netika iespiests, jo autore nepiekrita LKP pieprasīt. labojumiem.

Sprogu katoļu baznīca atrodas Vīksnas pag. Sprogās. Celta 1920-22,

Sproģe Mirdza (1922) – ārste-ftiziatre. Galv. ārste Balvu tub. dispans. (1949-91). Balvu pils. Goda pilsone (1998).

Stacijas skolas apstādījumi – dendroloģ. tūju stādīj. Kubulu pag. Stacijas pamatsk. apk. Izveid. 1968, plat. 1,0 ha. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Stārķu priede – dabas obj. Žīguru pag. pie mežniec. ēkas. Aizsardz. kopš 1990. 05. II. Apkārtm. – 3,0 m. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas obj.

Starpkolhozu celtniecības organizācija (SCO) dibināta 1957. Veica celtniec. darbus. Priekšsēd.: A.Matvejevs, A.Strods, P.Maulāns, Polis, Vasiļjevs, Šaņins, Šišins, Ķivzins, Kumačovs, Samoiļenko, J.Voicišs, L.Bakalovs, A.Jaunzems, J.Šperbergs. Pēc 1991 ∆ terit. Darbu uzsāka paju sab-ba Celtnieks un SIA Ad Rem. 1995 terit. privatizēja uzņēm. Bolid.

Steķentavas galdniecība - individ. uzņēm. dibināts 1996, nodarb. 46 strādn. Galv. darbības virz. – kokapstr. Realizāc. orient. uz eksportu. Viet. tirgū darb. uz individ. pasūtīj. Apgādā Balvu katlu mājas arsausām skaidām, nomaļiem.

Stiglavas – Kacēnu grēda atrodas Austrumlatvijas zemienēs Adzeles pacēl. A malā starp Kacēniem un Stiglavu. Gar. 80 km, plat. 0,3-2,5 km. ∆ aptver Kacēnu – Dzērvēnu paugurgrēdu, Krievu Stiglavas – Ranču un Latviešu Stiglavas – Grivdeniešu grēdu. Sastāv g-kārt no ledāja sakrok. un sablīv.rupjgraud.smilts, grants oļiem, dažviet putekļainas smilts un alerīta kvartārā noguluma. Segas biez. 10-42,3 m. Čilipīnes, Brēksienes, Dzērāju apk. sastop. nelieli daž. krāsas augšdevona māla, smilšakmens un dolomīta atrakteņi. Z starp Kacēniem un Katlešiem paugurgr. veido meridionālā virz. stiepta paugurmasīvu virkne (absol.augst. 139,1 m v.j.l., relat.augst. 7,5-40 m v.j.l.). Tās turpin. ir lēzenais Viļakas valnis, ko šķērso Rikas ielejveida pazemin. Viļakas valnī starp Vidučiem un Augstasilu ir ∆ augstākā daļa (Kangaru kalni – absol. augst. 142,3 m v.j.l.). D atrodas Abriņu stūra masīvs (augst. 123,8 m), uz R no Baltinavas to nomaina 0,3-0,4 km pl. un 10-20 m augsts sablīvēj. valnis, kas Dērvānu apk. savien. ar Numernes vaļņa galu.

Stiglovas grava – dabas liegums Šķilbēnu un Lazdulejas pag. terit. Izveid. 1996, plat. ~ 24,5 ha. Tas ir Stiglovas strauta posms no Bukšiem līdz Saucīnes ciem., ~ 3,5 km garumā. Saglab. mazpārveid. dabiska ieleja, ~ 2 km garā posmā izteikta grava ar stāvām nog. un smilšakmens atseg. Atrodas arī vienīgā ala Balvu raj. Viet. noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Stompaku purvi – dabas liegums Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pag. Izveid. 1999.15.VI. Liels, neparasti klajš augstais purvs, ietilpst vienā no lielāk. purvu un mežu kompl. Ljā. No visām pusēm ietver mežu masīvi, galvenok. jauktie un pārmitrie meži. Ligzdo un barojas dažādas ērgļu sugas, ķīķis, purva piekūns, melnais stārķis, dzērve, dzelt.tārtiņš u.c. retas sugas, ir medņu un rubeņu riesti. Nav pieļauj.  piegul. mežu nosusināš. un apkārt. mežu joslas izcirš. Valsts noz. īpaši aizsarg. dabas terit.

Stompaku (Stampaku) purvs – augstais paurvs un dzērvenāju liegums (kopš 1977,pl. 284 ha) Balvu raj. Susāju pag. Pl. 880 ha. No ∆ iztek Vjada, no A malas – grāvis uz Gurvu, no R malas – Vārniene un Sūcene. Kūdras sl. vid. dziļ. 2,2m, liel. dziļ. 3,6 m. Kop. kūdras krāj. 15 mlj. m3 (rūpn. izm. 2,8 mlj. m3). Lieguma daļā ∆ ir augstāi purvs ar zemā un pārejas purva joslām. Dzērvenāji aizņem 91,7 ha, to segums augstā purva daļā 40%, zemā – 70-80%. Apaugumā retas 3-5 m augstas priedes.

Stradiņa Margarita (1927) – skolotāja. Dzim. Rugāju pag. Ozolsalā. Represēta 1941, atgriez. dzimtenē 1946. Strādāja par skolot. Balvu raj. Šķilbēnu pag. 2. pamatsk.(1946-47), Aususalas 4-gad. pamatsk. (1947-49), Rugāju krievu 7-gad. pamatsk. un Rugāju vidussk. (1949-69), Vecpiebalgas skolā (1969-89), Rugāju v-sk. (1989-2000). 252. mazpulka dalībniece, atjaunotāja un vadītāja. Atmiņu grāmatas Atņemtā Dzimtene (1999) autore.

Strads Pēteris (1897-?) – kareivis. Dzim. Balvu pag. Dien. 6. Tukuma latv. strēln. pulkā. Ljas arm. iest. brīvprāt. 1919.06.VI. 1920.02.II.  ar ložmetēju izvirz. savējo priekšgalā, tā devis iespēju ieņemt Bobuļu sādžu, iegūt ložmetēju u.c. trofejas. Pēc atvaļināš. dzīvojis Balvu pag. Celmenē. Miris pēc II pas. kara, apbedīts Balvu pils. pareiztic. kapsētā. Lāčplēša Kara ord. kavalieris.

Stroda (dzim. Jaundzeme) Lūcija (1924.6.XI.-70.30.I.) – skolot., dzejniece. Dzim. Bērzpils pag. Bērnībā ar vecākiem pārcēlās uz Rugājiem. Beidza Rugāju pamatsk., Balvu ģimnāz. (1944). Ģimene 1944 devās bēgļu gaitās uz Kurzemi. Pēc kara atgriezās Rīgā. Stud. LU (1945-50). Strād. Rīgas skolās. Represēta. Dzej. publ. laikr. Padomju Jaunatne, Literatūra un Māksla. Atdzej. franču, vācu, čehu dzejn. darbus. Izdota dzej. izl. Mans laiks (1997). Apbed. Rīgā II Meža kapos.

Stukmanis Staņislavs (1904-67) – Balvu pils. vecākais (1941-44). Dzim. Bērzpils pag. Aktīvs pašdarbn., pied. Latg. nov. dziesmu sv. D-pilī (1940). Katoļu Jaunatnes b-bas priekšs. Apciet. un izsūtīts (1944), atgriez. kā 1. gr. invalīds (1945).

Stuķēns Alfrēds (1903.7.VI-?) – pagasta vecākais Jaunlatgales apr. Tilžas pag. (20.gs.30.g). Aizsargu jātnieku ekskadr. komand. Bērzpils pag. mazpulka vecākais. Deportēts ar ģimeni 1941.14.VI., miris izsūtīj.

Sudarovs Jānis (1868-1941) – pašvald. darbin. Dzim. Bērzpils pag. Beļauskos. Vitebskas gub. Ludzas apr. Bērzpils pag. vecākais. Pasšvaldības darbā nostrād. 32 gadus. Darbības laikā atvērta Bērzpils slimnīca , ambulance, Bērzpils 6-gadīgo skola. Apbalvots ar V pakāpes Triju zvaigžņu ordeni un Valsts prezidenta K.Ulmaņa īpašu amata zīmi – medaljonu (1934), Atzinības Krustu (1938). Apbed. Bēržu kapsētā.

Sudarovs Pēteris (1930) – skolotājs. Dziedāš. skolot. Lielmežnieku un Stacijas 7-gad. skolās (1952-56), Viļānu raj. Vidsmuižas vidussk. (1956-59), Balvu raj. Rugāju vidussk. (kopš 1959). Organizējis un sekmīgi vadījis dažādus skolēnu korus. Vada Rugāju jaukto kori (kopš 1961) un Bērzpils jaukto kori (kopš 1972).

Supe Baiba (1932) – tautasdz. teicēja. Dzim. Baltinavas pag. Sviļpovā. Baltinavas etnogr. ans. dalībniece. Dziedājums ieskaņots, uzņemta videolente. A.Krūmiņš pierakstījis no  28 melodijas (1987).

Supe (dz.Slišāne) Marija (1932) –tautasdz. teic., tautas muzikante. Dzim. Šķilbēnu pag. Mukašovā. Upītes etnog. ans. dalībn. Muzicējusi daudziem folkloras vācējiem un tautas mūzikas pētniekiem.

Supe (dz.Bondare) Otīlija (1939) – tautasdz. teic. Dzim. Šķilbēnu pag Saucīnē. Dzīvo Balvu raj. Šķilbēnu pag. Rekovā. Dziesmas mantojusi no mātes. Dzied otro balsi. 1986 dziedājusi A.Krūmiņam. Dziedājums ieskaņots, uzņemta videolentē.

Supe Pēteris (Cinītis) (1920-46) – agron. Mazpulku kust. vad. Abrenes apr. Ziemeļlatg. nacion. partiz. vadīt., grupu apvienot. Ljas Nac. partiz. apvien. vad. un komand. (1944-46).

Supenka – Kūkovas kr. krasta pieteka Baltinavas, Briežuciema pag. Gar. 21 km. Sākas kā grāvis A no Purmales – Lāčavas purva. Pie Baltinavas un augšpus Δ tek pa 4 m dziļu ieleju. Uz augšu un leju no šī posma upes gultne regulēta. Lielākās pietekas – Ašarovas strauts (6 km), Zvaiga (4 km), Grūšļovas strauts (10 km). Pie Baltinavas – Kesku dzirnavu ūdenskrātuve. Šķērso Kārsavas – Viļakas ceļu.

Sūra apmetne atrodas Rugāju pag. Bolupes krastā pie Sūra attekas. Viet. noz. arheoloģ. piem.

Susāju etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1994 Susāju pag. Vad. Daina Mihailova. Ans. past. dalībn. un atbalst. – Susāju pašvald. priekšs. Aldis Pušpurs.

Susāju māla iegula – augšdevona Katlešu svītras māla iegula Susāju pag., 4,5 km uz ZR no Viļakas. Derīg. slānis (trekns, sarkanbrūns māls) 2,3-11,5 m. Vid. 7,1 m biezs. ∆ apsekota 1983, prognoz. krāj. 25,5 mlj. m3. Māls derīgs keramzīta un ķieģeļu ražoš. ∆ nav izmant.

Susāju pagasts atrodas Balvu raj. gk. Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā; pl. 198 km2; 1005 iedz. (2000). Adm. c. Susāji; citas liel. apdz. v. Keiši, Sviļpova. Z ∆ robežojas ar Žīguru, A ar Vecumu, DA un D ar Medņevas, DR un R ar Bērzkalnes, ZR ar Vīksnas pagastu

Svātūnes (Jorzavas) ezers atrodas Baltinavas pag. D daļā Adzeles pacēl. 107,4 m vjl. Plat. 36 ha, gar. 1,1 km. Vid. dziļ. 5,1 m., lielāk. dziļ. 11,3 m. Bas. 3,6 km2. Ezerdobe orient. ZA – DR virz. Galā smails līcis ar blakusezeriņu. Notece uz Kūkovu ( iztek Pazlauga). Izteku regulējot, Δ līm. pazem. ~ par 1 m, ez. plat. samaz. par 9 ha. Aizaug. 15%.

Sviklis Andrejs (1862-1928) – katoļu garīdzn. Pēc Pēterpils garīgā semin. beigš. (1891) nozīm. par vikāru Varakļānu, vēlāk Pušmucovas dr-dzēs. Drukas aizlieg. laikā ar S.Tukiša palīdz. Somijā nodruk. lūgšanu grām. un slepeni izdal. katoļtic. latv. Pārcelts uz Minsku, uzcēla dr-dzes māju un atjaunoja Sv. Pētera-Pāvila bazn.  atgriezās Baltinavas dr-dzē (1906), nodib. Baltinavas patērēt. b-bu, vāca līdz. baznīcas celtniec. un uzsāka celtniec. darbus. Revolūc.laikā (1917-18) tika apciet., bet izbēga un slēpās kopā ar partiz. Orlovas purvā.

Svilāns Jānis (Jōņs Svilāns) (1916.15.II.-96.26.IX.) – garīdzn. Prāv. Kupravā un Liepnā (1945-49), Balvos, Kupravā, Liepnā (1953-69), Baltinavā (1976-96.). Katoliskās kultūrvēst., draudžu, bazn. vēstures pētn. Grām. Latvijas Romas – katoļu baznīcas (1995) līdzautors. Apbed. Balvu raj. Viļakas katoļu dr. kapos.

Svilpovas ciema krucifikss uzstādīts 20.gs. 20.-30.g. Susāju pag. Svilpovā. Kr. ir senā kokgriez. 49 cm augsta Jēzus figūra, skārda jumtiņš, soli dievlūdz.

Sviļevas ciema krucifikss uzstādīts 1992 Šķilbēnu pag. Sviļevā. Izgat. Alberts Ločmelis, kr. Jēzus figūru uzdāv. prāvests Jānis Svilāns. Kr. ir krāšņākais Balvu nov., kuram kokgriez. veidota vaļēja balti krāsota koka nojumīte, pieskaņotas ziedu vāzes u.c. atribūti. Kr. pievienota Dievmātes statuja, atvesta no Medžugorjes.