))
Dzimusi 1931.gada 1.jūlijā Susāju pagasta Garstērdelē. Mācījusies Aizpures septiņgadīgajā skolā, kura tolaik atradusies Moziņkos. Tad sekojis darbs tēva saimniecībā. Piecdesmito gadu sākumā Stefānija strādājusi kolhozā „Mežvidi” par rēķinvedi, vēlāk – Susāju ciema padomē par sekretāri. Kad apprecējusies un audzinājusi bērnus, Stefānija Pitkeviča vēl dzīvojusi Garstērdelē, bet 1977.gadā ģimene pārnākusi dzīvot uz Susāju pagasta Susāju ciemu. Te viņa strādājusi teļu fermā. 1988.gadā aizgājusi pensijā un beigusi strādāt.Cept maizīti (baltmaizi un rudzu maizi) Stefānija Pitkeviča sākusi jau mammas mājās Garstērdelē un vēlāk to turpinājusi Susājos. Viņa atceras, ka ļoti laba maizes krāsns bijusi vecajā mājā
))
Susājos, bet dēlu celtajā jaunajā mājā krāsns vairs nebijis un maizīte tikusi cepta cepeškrāsnī. Pēdējos gados vairāk cepusi baltmaizi, arī tortes, bet agrāk gan, kad bijusi sava saimniecība – rudzu maizi.Stefānijas baltmaizes recepte - „Uzsilda pienu, atsevišķā bļodā sakuļ četras olas ar cukuru un vaniļas cukuru. Mīklai pieliek raugu, izkausētu margarīnu, miltus. Ar koka karoti samaisa un skatās, kad sāks rūgt. Kad mīkla „izaug” izmaisa un samīca. Jau iepriekš izkurina krāsni, izgrābj ogles un liek cepties maizi.” Cep kādu stundu, bet jau pēc īpatnējās smaržas istabā, Stefānija nosaka, ka maizīte varētu būt izcepusies. Maizīti ģimenē cepuši pārsvarā savām vajadzībām, reizēm ciema kukulim.
Stefānijas Pitkevičas mājās bijušas arī stelles, tāpēc viņa audusi segas, galdautus. Vēl tagad mājās gultas pārklātas ar pašaustām segām, arī dēlu ģimenes tās saņēmušas pūrā. Stefānija izšuvusi rišeljē, tamborējusi, ar darbiem piedalījusies rokdarbu izstādēs Vēršukalna muzejā, piedalījusies psalmu dziedāšanā.
))
))
Foto no personīgā arhīva: S.Pitkeviča ar izcepto baltmaizi (2006); piemājas dārzā (2007); viņas austā sega; izrādot savu galdautu (2011, I.Bobrovas foto)