Tautas muzikants, pašdarbnieks, Beņislavas etnogrāfiskā ansambļa muzikants, garīgo dziesmu dziedātājs

Dzimis 1949. gada 9. decembrī Antonijas un Staņislava ģimenē kā viens no trim dēliem. Vēl ir dvīņu brālis Jānis un brālis Aldis. Mācījies Aizupes četrgadīgajā pamatskolā, tad mācības turpina Rugājos. Pēc astoņgadīgās skolas beigšanas mācības turpina Jaungulbenes profesionāli tehniskajā skolā un apgūst traktorista profesiju. Pēc skolas beigšanas uzsāk darba gaitas Lazdukalna sovhozā kā mehanizators. 1971. gadā Pēteris apprecas. Dažus gadus Pētera darba vieta ir Balvu PMK, kur strādā uz daudzkausu ekskavatora. Tad atgriežas atpakaļ Lazdukalna sovhozā, kur arī strādā līdz tā likvidācijai deviņdesmito gadu sākumā. 2009. gadā Pēteris 60 gados aiziet priekšlaicīgajā pensijā.

Pēteris audzis muzikālā ģimenē - māte Antonija spēlējusi uz cītara un bungām, tēvs uz garmoškas. Tēvs parasti slēdzis garmošku skapī, lai mazais Pēteris nesalauztu, bet, kad tēva nav bijis mājās, māte devusi garmošku puikam, lai tik spēlē. Māte un tēvs, vēlāk arī pievienojies Pēteris, spēlēja sava ciema Lekstes kapelā. Tika spēlēts ballītēs, kāzās, dzimšanas dienās, talkās un citos saietos. Būdams pensijā Pēteris aktīvi piedalās Lazdukalna pagasta pašdarbībā, darbojas dramatiskajā kolektīvā „Zibsnis”. Priecējot lazdukalniešus, viņš atveidojo komiskus, spilgtus personāžus dažādos skečos.

Tā kā Beņislavas etnogrāfiskajam ansamblim bija vajadzīgs muzikants, kas piespēlē uz akordeona, tad 2010. gada sākumā Pēteris tiek uzaicināts spēlēt akordeonu Beņislavas etnogrāfiskajā ansamblī.

Pēteris Jermacāns ir viens no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļautās vērtības "Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" nesējiem. Viņš ar Benislavas etnogrāfisko ansambli reizi nedēļā maija mēnesī dzied pie Benislavas, Slavītu, Mastarīgas krucifiksiem un krucifiksa Augustovas baznīcas dārzā.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no personīgā arhīva: ar mazmeitu Andu un meitu Sarmīti