Dzimis 1914.gadā. Staņislavs vēl jauns būdams, bet muzikāli apdāvināts, ar interesi ieklausījās tēva brāļa cītaras skaņās. Arī viņš gribēja tā spēlēt, bet vecāki puikam nopirka mutes ermoņikas. Tās viņu neapmierināja, gāja pie kaimiņa Staņislava Ivanovska, kurš pats taisīja cītaras, un lūdza lai pamāca. Ivanovskis to darīja ar prieku, iegūdams vēl vienu palīgu.
Kad Staņislavam bija trīspadsmit gadu, dāvanā no krusttēva saņēma cītaru. Nu tik gāja vaļā, pieskandināja gan māju, gan lauku, gan mežu. Staņislavs iestājās tā laika Viļakas katoļu baznīcas pūtēju orķestrī par bundzinieku un tur nobungoja piecus gadus. Tas viss bija līdz dienestam. 1938.gadā Staņislavu iesauca obligātajā kara dienestā. Dienēja Viļakas garnizonā Siguldas kājinieku pulka trešajā bataljonā. Arī te viņš spēlēja orķestrī.
Kad 1988.gadā nodibinājās folkloras kopa „Atzele”, Staņislavs darbojās tajā – spēlēja unikālo Latgales kokli un citus instrumentus.
Miris 1998.gadā
))