Atrodas Balvu pagasta Pilskalnu ciemā pie Sarkaņu mājām. Pilskalnu pirmo reizi zinātniskajā literetūrā 1928. gadā minējis E. Brastiņš, uzskatot to par pileni. Tas apkārtnē ir labi saredzams. Plakums nedaudz pagarināts dienvidrietumu - ziemeļaustrumu virzienā. Tā izmēri 35 X 20 m. Pilskalnam dienvidu pusē pieslejas cits dabīgs paaugstinājums - domājamā priekšpils vieta, kura gandrīz pilnīgi norakta grantī. Grantsbedres daļā pret pilskalnu, iespējams priekšpils pašā galā ir pelēcīgi melns kultūras slānis. Pilskalnam apkārt vērojamas divas neizteiksmīgas terases. Plakums apaudzis ar priedēm. Gar tā malām aug krūmi.

Latvijas Vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļā atrodams P. Ļubkāna 1936.gada ziņojums par to, ka pie pilskalna esošajās grantsbedrēs arī vērojams kultūras slānis. 1947. gadā pilskalnu apsekojis K. Rozītis. 1949. gadā K. Sarkans ziņojis muzejam, ka pie pilskalna esošo aku tīrot, atrasta sena nauda. 1962. gadā pilskalnu apsekojis arheologs O. Poļakovs, kurš norādījis, ka pilskalnā nesen uzcelts trigonometriskais tornis un pie tā esošā priekšpils vieta gandrīz pilnībā norakta. Līdzīgas ziņas 1964. gadā sniedzis arī arheologs J. Graudonis. 1978. gadā pilskalnu apsekojis un fotografējis J. Urtāns, kurš vēlreiz norādījis, ka pilskalns pieskaitāms īstiem nocietinājumiem un ka to nav iespējams datēt, jo trūkst materiāla.

Pilskalns nozīmīgs Austrumlatvijas dzīvesvietu pētniecībā.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis. 

(pēc VKPAI materiāliem)