Atrodas Lazdukalna pagastā pie Slaveitu kapsētas un Osas ceļa. Aptuveni senkapu aizsardzības zonas izmēri ir 100 X 50 m. To teritorija visumā līdzena, apaugusi ar krūmiem un priedītēm. Tas ir pazīstamais  7.-10.gs seno latgaļu līdzenais kapulauks. Pirmās ziņas par Slaveitu senkapiem attiecināmas uz 1892. gadu, kad divus kapus šeit izpētījis krievu arheologs J. Romanovs. 1906. gadā senkapu teritorijā, rokot grāvi, atrastas vairākas senlietas. Latvijas nacionālajā vēstures muzeja Arheoloģijas nodaļā glabājas 1927.gadā arheologa R. Šnores sniegtās ziņas par senlietu atradumiem šajos senkapos. Minētās senlietas muzejam nodevis J. Smalkais. Par senlietu atradumiem pie Slaveitu kapsētas 1938. gadā ziņojis arheologs P. Stepiņš, kurš tur veicis izrakumus. 1978. gadā kapus apsekojis Latvijas PSR Kultūras ministrijas Muzeju un kultūras pieminekļu zinātniskās padomes Arheoloģijas nodaļas vadītājs J. Urtāns un izteicis minējumu, ka senkapi varētu būt aizņēmuši arī tagadējās Slaveitu kapsētas teritoriju. Senkapi nozīmīgi Austrumlatvijas vidējā un vēlā dzelzs laikmeta apbedīšanas tradīciju pētniecībā.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

/Pēc VKPAI materiāliem/

Foto J. Urtāns (1978)