Cirnavas senkapi atrodas Žīguru pagasta Cirnavas ciemā. Pirmos oficiālos izrakumus Cirnavas senkapos veicis Rauls Šnore 1932. gadā Latvijas republikas Pieminekļu pārvaldes uzdevumā. Apskatot uzkalniņus, arheologs ir konstatējis, ka senkapu lauks sastāvējis no 61 uzkalniņa, taču tie visi ir postīti. Apaļo uzkalniņu augstums sniedzies tuvu metram, bet diametrs - no 4 -12 m. Uzkalniņi aplikti lielu laukakmeņu riņķiem, virsotnē dziļi iedobumi, apkārt uzkalniņam grāvītis no kura ņemta smilts uzkalniņa uzbēršanai. Mirušie apbedīti dziļi zemē. Kapu bedres dibens bieži pārsniedzis 2m, skaitot no uzkalniņa virsotnes. R. Šnore noracis 15 uzkalniņus. Deviņi no tiem izrādījušies pilnīgi izpostīti, bet sešos, lai gan stipri bojātas, atrastas nedaudzas dzelzs un bronzas senlietas - šaurasmens un platasmens cirvji, iedzītņa šķēpi, cilindriska atslēga un māla podiņi, kas attiecas uz vēlo dzelzs laikmetu.1978. gadā kapus apsekojis un fotografējis arheologs J. Urtāns. Par Cirnavas senkapiem ir arī nostāsti, ka netālu no kapu lauka apakš zemes ir pagrabs, kur glabājas gan sudraba, gan zelta nauda. Ja izdotos atrast to pagrabu, tad tajā apslēptās naudas pietiktu visiem Viļakas pagasta ( robežas domātas līdz 1940. gadam) iedzīvotājiem un tiem nevajadzētu strādāt.

Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis.

/Pēc VKPAI materiāliem/

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē