Susāju etnogrāfiskais ansamblis dibināts 1994. gadā. Pirmais ansambļa sastāvs ir divi vīrieši un piecas sievas. Ansamblī dzied pagasta padomes priekšsēdētājs Aldis Pušpurs un Antons Pužulis, Anna Strupka, Marija Logina, Terese Kazinovska, Leontīna Strupka un Jadviga Daukste. Ansambļa vadītāja ir Daina Pužule. Ansambļa dziedātājas par savām sauc vairāk kā piecus desmitus dziesmu. Teicēja Anna Strupka dziesmas mantojusi no saviem vecākiem. Arī Teresei Kazinovskai ir bagāts dziesmu krājums. Ansamblis dzied tikai latgaliski. Dziedātāji atzīst, ka latgaliešiem tautas dziesmas ir skanīgākas, jautrākas un allaž patīk citu novadu klausītājiem. Etnogrāfiskais ansamblis izmanto akordeonu. Pieci no ansambļa dalībniekiem dzied arī Viļakas baznīcas korī. Susāju etnogrāfiskā ansambļa tradīcija ir arī rudenī psalmu dziedāšana par pagasta mirušajiem cilvēkiem, dziedāšana pie ceļmalu krustiem Dievmātes godam

Viņu repertuārā ir arī apdziedāšanās, precību un āra dziesmas. Repertuārs ik pa laikam mainās, jo patīk dziedāt te draiskas, te nopietnas dziesmas. Tas dzied visos Susāju pagasta svētkos: ciemu salidojumos, Jāņos, Ziemsvētkos, Aizgavēnī. Līdz ar pagasta muzeja izveidošanu, ar ansambļa piedalīšanos noris visi muzejā organizētie pasākumi, kurus papildina praktiskas nodarbes kā sieru siešana, maizes cepšana, kāpostu skābēšana u.c.

Ansamblim ir savs karogs, kuru pēc dziedātāju   Annas Strupkas (teicēja, KKF mūža stipendiāte) un skolotājas Mariannas Melnes (mirusi) skicēm darinājusi skolotāja Skaidrīte Šnepere.

Kolektīvs piedalījies visos Latgales Mūzikas festivālos, folkloras festivālos „Baltica” (izņemot 2006.gadu) Latvijā un 2002. gadā - Lietuvā, 1998. un 2003. gada Dziesmu un deju svētkos Rīgā, dziedājis Kārļa Ulmaņa dzimtajās „Pikšās”. 1997. gadā ansamblim ierakstīts kompaktdisks, bet nav izdots.

Šobrīd Susāju etnogrāfiskais ansamblis vairs nepastāv, tas aktīvi darbojās līdz 2008.gadam.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē