Mediķis
Dzimis 1942.gada 10.septembrī Baltinavā. 1949.gadā sāka mācīties Baltinavas pamatskolas (vēlāk vidusskolas) 1.klasē. 1960.gadā pabeidza 10.klasi un tajā pašā gadā iestājās Rīgas 2.medicīnas skolā. 1964.gadā Jāzeps to pabeidza ar izcilību, kas  deva viņam iespēju uzreiz iestāties Rīgas medicīnas institūtā (RMI) bez obligātā 3 gadu darba medicīnas nozarē.
1964.gadā Jāzepu Keišu no 1.kursa iesauca obligātajā Padomju Armijas dienestā robežsardzes vienībā Odesā. Nākošā gada februārī viņu komisionēja sakarā ar veselības problēmām.
1965.gada septembrī Jāzeps atsāka mācības RMI, kuru pabeidza 1971.gadā. Mācību laikā bija P.Stradiņa, vēlāk V.I.Ļeņina stipendiāts. No 1971.gada septembra viņš bija RMI 2.Hospitālās terapijas katedras klīniskais ordinators, bet no 1973.gada oktobra - infekciju slimību katedras aspirants. Būdams aspirants, strādāja pie promocijas darba, kas bija veltīts imunoloģiskajam problēmām aknu slimību gadījumos. Promocijas darbu Jāzeps Keišs aizstāvēja 1978.gadā, iegūstot medicīnas doktora zinātnisko grādu.
No 1977.gada līdz 1979.gadam Jāzeps bija RMI Infekciju slimību klīniskās bioloģijas problēmu laboratorijas zinātniskais līdzstrādnieks, bet 1979.gadā tika ievēlēts par asistentu RMI Infekciju slimību katedrā. 1984.gadā kļuva par docentu, bet 2004.gadā par asociēto profesoru.
Paralēli darbam RMI (vēlāk Rīgas Stradiņa Universitāte) Jāzeps Keišs strādāja Latvijas Infektoloģijas centrā kā ārsts ordinants, bet no 1991.gada kā Aknu slimību nodaļas vadītājs. Šo darbu viņš veica līdz aiziešanai pensijā 2013.gadā. No 2009.gada jūlija līdz 2020.gada martam bija šīs ārstnieciskās iestādes direktora pienākumu izpildītājs.
Paralēli minētajiem darbiem no 1974.gada līdz aiziešanai pensijā bija Neatliekamās medicīniskās palīdzības Operatīvās daļas (agrāk Sanitārā aviācija, Katastrofu medicīna) konsultants infektoloģijā, hepatoloģijā.
Jāzeps Keišs bija arī Latvijas Veselības aizsardzības ministrijas galvenais infekcionists (1987.-1992.), Latvijas Medicīnas akadēmijas senāta loceklis (1996. – 1999.), Latvijas ārstu biedrības Ētikas (no 1997.gada) un Ārstniecisko personu apmācības tiesību komisijas loceklis (no 1999.gada), Latvijas Ārstu biedrības Infektologu un hepatologu asociācijas loceklis, sertifikācijas padomes priekšsēdētājs.
Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs no 2017.gada.
Jāzeps Keišs ir vairāk kā 110 zinātnisko publikāciju autors vai līdzautors. Ir līdzautors grāmatai “Klīniskā medicīna” 3 sējumos, nodaļai “Aknu slimības” 2012.gadā. Līdzautors septiņiem izgudrojumiem.  Viņš lasījis lekcijas studentiem, ārstiem, medicīnas māsām, ņēmis dalību daudzos Latvijas un starptautiskajos simpozijos, kongresos.
Precējies, sieva Dzintra pirms aiziešanas pensijā strādāja Latvijas Universitātē kā docente Svešvalodu katedrā. Meita Kristīne beigusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti un šobrīd strādā profesijā. Ir divi mazbērni.
Jāzeps Keišs saņēmis Labklājības ministrijas Atzinības rakstu (1992), Rīgas Stradiņa universitātes Pateicību (2002), Rīgas Stradiņa universitātes Atzinības rakstu (2008) un Atzinības krustu (2011)

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no J.Keiša foto arhīva: Jāzeps Keišs; Keišu ģimene 1959.gada augustā (māte Klāra, tēvs Dominiks, vecākā māsa Antonija, jaunākā māsa Anna un Jāzeps); Baltinavas pamatskolas 3.a klases skolnieki, beidzot mācību gadu 1952.gadā (vidū klases audzinātājā skolotāja Viļuma, Jāzeps pēdējā rindā otrais no kreisās);  60 gadu sākumā; kopā ar kardiologu Romānu Lāci apceļojot Latviju, pie Burtnieku ezera (1963); darbā Latvijas infekciju slimību klīnikā (1983); Zinātniskajā konferencē kopā ar prof. B.Rozentāli, prof. L.Vīksnu un prof., akadēmiķi A.Bļugeru (1986); pie vasaras mājas Apšuciemā (ar kaimiņu, baletdejotāju A.Ēķi, meitu Kristīni, sievu Dzintru 2006); Rīgas Katoļu Vissvētākās trīsvienības baznīcas iesvētīšanas laikā kopā ar Viņa Eminenci kardinālu J.Pujātu, ārstu transpantologu J.Bicānu; Atzinības krusta saņemšanas brīdī kopā ar Valsts prezidentu A.Bērziņu; ar sievu Indijā pie Tadžmahala; ar sievu Brazīlijā, Riodežaneiro pie pasaulē lielākās Kristus Pestītāja skulptūras, kas ir 40 m augsta un atrodas uz vairāk nekā 700 m augstas klints.