Rugāju pareizticīgo baznīca

Pareizticīgie Balvu apkārtnē ieradās 20.gs. sākumā no Ostrovas, Opočkas apriņķa un Pleskavas guberņas, jo Pleskavas valsts zemes banka 1904.-1906.gadā Balvu un Rugāju apkārtnē bija nopirkusi tūkstošiem hektāru zemes, ko klāja purvi un meži. Tajā laikā te ieradās aptuveni 3000 cilvēku, kuri iekopa zemi, bet viņiem nebija vietas, kur rast mierinājumu. Pleskavas zemes bankas vadītājs rosināja būvēt divas jaunas baznīcas Vīksnā un Rugājos, kam naudu atvēlēja sinode un pats cars Nikolajs II. Rugāju baznīcai atvēlēja 36,81 hektārus un skolai - 3 hektārus zemes. Baznīcas pamatus ielika 1913.gada 21.jūnijā un jau 1916.gada 5.jūnijā tā tika iesvētīta. Rugāju pareizticīgo baznīca ir 25,6 m gara, 8,53 m plata un 5,35 m augsta. Pie baznīcas atrodas kapsēta.

Pirmais Rugāju pareizticīgo draudzes priesteris bija Jānis Nosevičs, kurš kalpoja no 1915.gada 31.janvāra līdz 1918. gadam. Apbedīts pie Viļakas pareizticīgo baznīcas.
No 1920. gada 26. augusta – 1939. gadam priesteris N. Krasnogorodskis. Pateicoties viņam, 1935.gadā tika veikts baznīcas kapitālais remonts, 1937. gadā - ap baznīcu uzcelts žogs. 1936. gadā baznīca nokrāsota zilā krāsā no ārpuses, bet 1937. gadā – nokrāsoti baznīcas griesti zilā krāsā ar zeltītām zvaigznēm. Šos darbus veica  Aleksandrs Briedītis, kurš atdusas pie baznīcas pareizticīgo kapos.
Vēl Rugāju pareizticīgo baznīcā kalpojuši priesteri: Zjatjevs Jakovs (1939. - 1945.), Jānis Nosevičs (1949. - 1953.), Sergejs Mīkstiņš (1953. -1960.). Līdz 1998.gadam kalpojuši priesteri Anatolijs Maksimovs, Vladimirs Basmanovs, Vitālijs Krapivins, Marks Blankenfelds. No 1998.gada un pašreiz draudzē kalpo priesteris Oļipovs Aleksandrs.
No 2007. gada draudzes vecākā ir Ludmila Logina. Viņa aktīvi iesaistās daudzos projektos un gūst atbalstu. 2014.gadā baznīcā renovēta koka grīda, nokrāsotas sienas lūgšanu telpā, iegādāta un uzstādīta krāsns. 2015.gadā - renovēts zvanu tornis un virsaltāra krustu kupoli, 2016.gadā - uzstādītas jaunas ieejas durvis, baznīcas dārzā identiski vecajam uzstādīts pilnīgi jauns žogs un iestādītas 29 tūjas, 2017.gadā - baznīcas priekštelpā nomainīta grīda, ar finieri apšutas un nokrāsotas sienas, 2018.gadā - ap kapiem uzstādīts žogs.

Kopš 1998.gada Rugāju Svētā Nikolaja pareizticīgo baznīca ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis. Savukārt, 2013.gada 5.decembrī draudzei piešķirts "Sabiedriskā labuma statuss" kultūras veicināšanas jomā.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto – V.Irbīte



Raksta ID: 120
Atjaunināts: 03 decembris, 2019
Atjauninājumu skaits:: 4
Kultūrvēstures objekti -> Baznīcas -> Rugāju pareizticīgo baznīca
http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=120