Kazinovskis Andris

Pašvaldību un sabiedriskais darbinieks

Dzimis 1959.gada 16.aprīlī Viļakā. 1977.gadā pabeidzis Viļakas vidusskolu, bet 1982.gadā - Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Lauksaimniecības mehanizācijas fakultāti, iegūstot kvalifikāciju inženieris - mehāniķis. Maģistra grāds inženierzinātnēs (Mg.Sc.Ing.). Tajā pat gadā kā inženieris uzsāk  darba gaitas padomju saimniecībā "Medņeva". No 1987.gada līdz 1990.gadam Andris Kazinovskis ir šoferis Balvu Profesionālās Ugunsdzēsēju daļas Viļakas iecirknī. Līdz ar Atmodas laiku un Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu, iedzīvotāju aicināts 1990.gadā viņš tiek ievēlēts Balvu rajona Medņevas pagasta izpildkomitejas, vēlāk pagasta padomes priekšsēdētāja amatā. Arī nākamie amati turpmāk saistīti tieši ar pašvaldību darbu - Balvu rajona padomes deputāts un priekšsēdētājs (1994 - 1997), Balvu rajona padomes izpilddirektors (1997 - 2009), Viļakas pilsētas domes deputāts (2001 – 2005), Balvu pilsētas domes deputāts (2005 – 2009), Balvu novada domes deputāts (2009 -2017). 2009. gadā ievēlēts par Balvu novada priekšsēdētāja vietnieku. Kad 2011.gada 11.februārī no amata tiek atbrīvots iepriekšējais Balvu novada domes priekšsēdētājs J.Trupovnieks, viņa vietā tiek ievēlēts Andris Kazinovskis. Atkārtoti par Balvu novada domes priekšsēdētāju viņš kļūst 2013.gada jūnijā. Zemessargs, piedalījies zemessardzes veidošanā 1991. gadā, ir bijis zemessardzes vada komandieris Medņevas pagastā.
Andris Kazinovskis darbojas arī Latgales plānošanas reģiona pārvaldes institūcijās, Latgales pētniecības institūta valdē, Latvijas pašvaldību savienības valdē, Latgales reģiona attīstības aģentūrā. No 2013. gada ir šīs aģentūras padomes priekšsēdētājs. 1996. gadā Andris Kazinovskis ir viens no  Eiroreģiona “Pleskava, Livonija” dibinātājiem, no 2014.gada ir tā prezidents. No 1996. gada ir Latvijas un Krievijas robežlīguma darba grupas dalībnieks Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieka A.Vovera vadībā. No 2000. gada līdz 2004. gadam - Balvu rajona pašvaldības pārstāvis ES reģionu organizācijā CPMR (Conference of peripferal maritime regions),   no 2002.gada līdz 2004.gadam ir CPMR organizācijas Baltijas Jūras komisijas, BSC(Baltic Sea Commision) Pārrobežu sadarbibas darba grupas, CBC (Cross Border  Cooperation on EU external borders Working group) vadītājs.

A. Kazinovskis ir viens no volejbola kluba “Balvi” dibinātājiem un tā vadītājs, izveidojis mednieku klubu “Nastrova”un vada to.

 1996.gadā Andris Kazinovskis ir bijis autors ceļu projektam "Austrumu stīga" un veicinājis ceļu sakārtošanu šī projekta ietvaros. Projekts paredzēja ceļu rekonstrukciju, cietā seguma izbūvi ceļiem gar mūsu valsts austrumu robežu 256 km garumā. Projekta ietvaros atjaunots vai izbūvēts cietais segums sekojošiem ceļu posmiem: Viļaka - Medņeva - Rekova - Baltinava - Kārsava - Ludza - Pilda un Indra - Krāslava - Kaplava - Skrudaliena.

Sakarā ar valdības lēmumu slēgt dzelzceļa līniju Rīga – Gulbene – Vecumi 2001. gadā, LR Satiksmes ministrs A. Gorbunovs un Balvu rajona padomes izpilddirektors A. Kazinovskis ir parakstījuši vienošanos, kurā valsts garantēja cietā seguma izbūvi autoceļiem, kuri savienoja apdzīvotās vietas, bijušās dzelzceļa stacijas ar rajona centru. Rezultātā ir izbūvēts cietais segums ceļu posmiem Viļaka – Žīguri, Balvi – Vīksna, Viļaka – Borisova.
2001.gadā iznāk Staņislava Keiša un Andra Kazinovska grāmata “Reģionālā administratīvi teritoriālā iedalījuma reformas problēma Latvijā”, bet 2014.gadā – viņu kopdarbs, zinātniskā monogrāfija “Reģionālā attīstība Latvijā: administratīvi teritoriālās reformas norises gaita, problēmas risinājumi” (615. lpp., latv. un angļu val.). Monogrāfija dod iespēju faktoloģiski izzināt vēsturisko notikumu attīstības gaitu un analizēt politiskos procesus Latvijā sastībā ar administratīvi teritoriālās reformas gaitu pirms un pēc Latvijas iestāšanās  Eiropas Savienībā, kā arī dod iespēju  analizēt iespējamos valsts attīstības scenārijus un kalpot par pamatu politiķiem izsvērtu politiski svarīgu lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā. Monogrāfija ir atrodama daudzās bibliotēkās Latvijā un ārzemēs, arī Kongresa Bibliotēkā Vašingtonā ASV. Ir referējis vairākās zinātniskās konferencēs Latvijā un ārzemēs, un ir autors vai līdzautors vairāk kā trīsdesmit publikācijām preses izdevumos un zinātnisko rakstu krājumos.

2018.gadā Andris Kazinovskis no Jaunās Konservatīvās partijas kandidē  13.Saeimas vēlēšanās.  No 2019.gada februāra līdz 2021. gada jūnijam ir LR Saeimas deputāts I.Šuplinskas vietā, kura ieņēma ministra amatu valdībā. Darbojoties LR Saeimā, ir iniciators diviem likumprojektiem: Grozījumi un papildinājumi “Medību likumā” un Par Nacionālo partizānu bruņotās pretošanās atceres dienu 2. martā, kas sakrīt ar Stompaku kauju norises datumu. Abi likumprojekti LR Saeimā tiek atbalstīti.

Apbalvojumi:

1999. gadā apbalvots ar Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei – 80 gadu”;

2004. gadā apbalvots ar Valsts robežsardzes jubilejas zīmi “Valsts robežsardzei – 85 gadi”;

2004. gadā apbalvots ar Valsts robežzsardzes nopelnu zīmi “Par Latvijas valsts robežas izbūvi”;

2006. gadā apbalvots ar LR Zemessardzes piemiņas medaļu “Zemessardzei 15 gadi”;

2010. gadā apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi
2015.gada 4.maijā par nopelniem pašvaldības darbā, pilsoniskas sabiedrības veidošanā un pašaizliedzīgo ieguldījumu Latgales reģiona izaugsmes veicināšanā tiek apbalvots ar Atzinības krusta IV šķiru

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē


Foto no A.Kazinovska personīgā arhīva: Andris Kazinovskis ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, saņemot Atzinības krustu (2015); uzrunājot lauksaimniekus (2013)



Raksta ID: 1128
Atjaunināts: 17 oktobris, 2023
Atjauninājumu skaits:: 6
Personības -> Valsts apbalvojumi -> Kazinovskis Andris
http://balvurcb.lv/kb/index.php?View=entry&EntryID=1128