Viļakas folkloras kopas „Atzele” un garīgo dziesmu dziedātāja
.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
Dzimusi 1924.gada 2.martā Vecumos. Beigusi Kupravas sešgadīgo skolu. Helēna ļoti agri - 1941.gadā apprecējās un dzīvoja vīra mājās Medņevas pagasta Tereškovā. Kad nolikvidēja privāto saimniecību, strādāja kolhozā - gāja lauku brigādē un piecus gadus slauca govis. 1953.gadā aizbrauca uz Smārdi un trīs gadus nostrādāja kūdras purvā.
1956.gadā Helēna atgriezās Viļakā, pabeidza vidusskolu un medicīnas kursus Balvos. Turpmākos 12 gadus viņa strādāja par rentgena laboranti Viļakā un tad par fizioterapijas māsu. Kopumā medicīnā Helēna nostrādājusi 34 gadus. Pensijā aizgāja 70 gadu vecumā - 1994.gadā.
Helēna dzimusi muzikantu ģimenē, jo visi viņas brāļi spēlējuši kādu mūzikas instrumentu - vijoli, akordeonu, cītaru, ģitāru. Mazajai meitenei allaž paticis "pa kluso", kamēr brāļu nebij mājās, arī pamēģināt spēlēt. Sākumā brāļi pārmetuši, ka aiztiek viņu instrumentus, bet vēlāk, jau labprāt ņēma līdzi spēlēt ballēs. Mežvidos tolaik Žukovsku kapela bija .JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
cieņā.
Helēna spēlē cītaru. Ilgus gadus darbojās Viļakas folkloras kopā "Atzele". No 2012.gada vairs nepiedalās veselības dēļ.
Helēna Ločmele ir viena no psalmu vadītājām Viļakā un tās apkaimē. Dziedāt psalmes viņa iemācījās jau bērnībā, jo mamma visur ņēma līdzi. Agrāk jau psalmes dziedāja katru vakaru līdz bērēm un vienīgi pēdējā vakarā dziedāt nāca tikai lūgtie dziedātāji. Dzied pēc.JPG','','resizable=yes,location=no,menubar=no,scrollbars=no,status=no,toolbar=no,fullscreen=no,dependent=no')))
1906.gadā Krāslavā izdotās grāmatas - "Gromotenia lyugszonu un dzīsmu uz guda Diwa Kunga, ikszan Trijadības sviniga, wysswatokas Jumpravas Marijas un diwa swatu".
Tagad Helēna Ločmele psalmes zina no galvas. Viņa ir mācījusi tās dziedāt jaunākajās paaudzes sievām - Initai Sprukulei un Emīlijai Ušupniecei, kuras tagad ir Viļakā labi zināmas "saļmu sōcējas". Par psalmu dziedāšanu katrā konkrētā vietā un mirušo pavadīšanu, Helēna saka, ka tas visvairāk atkarīgs no saimniekiem. Agrāk mirušo lūgšanas dziedāja arī pa ceļam mirušo ar zirga pajūgu vedot uz baznīcu un kapiem. Bet ko un kad dziedāt tomēr ir jāzin arī tagad.
Helēna Ločmele priecājas, ka 2013.gada maijā dziedājuši ne tikai pie krucifiksa baznīcas dārzā, bet arī atjaunotajā klostera ēkā.
))
Foto no Helēnas Ločmeles personīgā arhīva: Helēna ar jaunāko dēlu Juri; ar vecāko dēlu Aleksandru un vedeklu; Sveicot 90 gadu jubilejā Annu Prancāni (stāv vidū); folkloras kopas "Atzele" sastāvā (aiz cītaras) 2010.gadā