Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Breikšs Nikolajs

Raksta ID: 99
Atjaunināts: 20 aprīlis, 2012
Mākslinieks.

Nikolajs Breikšs dzimis 1911. gadā Baltkrievijas pilsētiņā Mogiļevā, bet deviņu gadu vecumā kopā ar vecākiem, brāli un māsu pārcēlies uz dzīvi Latvijā. Pēc Viļakas pamatskolas vairākus gadus mācījies Rīgas Valsts tehnikuma būvniecības nodaļā, to nebeidzot, viņš 1931. gadā izšķīrās par studijām Latvijas Mākslas akadēmijā. Jau pēc otrā vispārīgā studiju kursa beigšanas jauno Breikšu uzņēma Vilhelma Purvīša vadītajā Dabasskatu meistardarbnīcā, un 1937. gadā viņš to absolvēja ar diplomdarbu “Keišu ciems”.

Kopš trīsdesmito gadu vidus Nikolajs Breikšs sāk piedalīties izstādēs, jau sākotnēji apliecinādams interesi par diviem savas daiļrades pamatžanriem – ainavu un kluso dabu. Pēc Dabasskatu meistardarbnīcas absolvēšanas, nerealizējis savu sapni par papildu studijām Opsomēra darbnīcā Antverpenē, viņš uz neilgu laiku 1942. gadā otrreiz iestājās LMA, šoreiz Ludolfa Liberta vadītajā Figurālās glezniecības meistardarbnīcā. Līdz ar to mākslinieka kontā ir arī atsevišķi figurāli gleznojumi, no kuriem ievērojamākie gleznoti padomju okupācijas pirmajā desmitgadē: Frontes varonis un medmāsa (1947), Kokmateriālu sagāde (1950) u. c. Taču arī tie, visticamāk, tapuši eksperimentālā kārtā, tiecoties izprast jaunā režīma prasības mākslas jomā. Figurālā glezniecība nespēja ieņemt patstāvīgu vietu mākslinieka daiļradē, viņš ātri un konsekventi atgriezās pie saviem, kaut arī tolaik tik nepopulārajiem, žanriem – ainavas un klusās dabas.

Kādu laiku dzīvojis Viļakā un strādājis par zīmēšanas skolotāju Viļakas pamatskolā (1939.-1940.), tad Rēzeknes ekonomikas tehnikumā (1940.-1941.) un Rēzeknes 1.pamatskolā (1941.-1942.). Kopš 1945./1946. mācību gada Nikolajs Breikšs strādāja par pedagogu Latvijas Mākslas akadēmijā – pirmos gadus Zīmēšanas katedrā, bet kopš 1947. gada – Glezniecības katedrā. Paralēli no 1958. līdz 1964. gadam bija arī Gleznotāju sekcijas biroja loceklis un darbojās Mākslinieku savienības valdē. Protams, arī daudz gleznoja. Lielas darbspējas ir kopīga pazīme gandrīz visiem Vilhelma Purvīša vadītās meistarklases absolventiem. Nikolaja Breikša radošais mūžs diemžēl nav bijis īpaši garš. Viņš mirst 1972. gada pavasarī, neilgi pirms savas pirmās personālizstādes, ko bija iecerējis sarīkot par godu savai sešdesmitajai dzimšanas dienai. No 1971.gada PSRS Tautas mākslinieks.

Nikolajs Breikšs ir pazīstams kā leģendārs mākslinieks, sabiedrisks darbinieks un pedagogs. Gleznojis ainavas un klusās dabas, viens no aktīvākajiem latviešu padomju glezniecības veidotājiem pēckara gados, īpaši pateicoties savai pedagoģiskajai darbībai Mākslas akadēmijā. Reālists un spilgts beļģu glezniecības skolas tradīciju iedzīvinātājs latviešu mākslā.

Nikolaja Breikša piemiņas izstāde Latvijas Mākslinieku savienības galerijā, atzīmējot mākslinieka deviņdesmit piekto dzimšanas dienu, bija 2006.gadā. Tur tika izstādīti vairāk nekā 30 darbu no gleznotāja ģimenes kolekcijas.



Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no LKF Balvu kopas materiāliem: N.Breikša ainavas
Raksta ID: 99
Atjaunināts: 20 aprīlis, 2012
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 3784
Ievietots:: 25 novembris, 2007 by Admin A.
Atjaunināts:: 20 aprīlis, 2012 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Armulika Rita
b Balavins Jevgēnijs
b Briedītis Leo Jānis
b Bukšs Vilis
b Buliņš Zigfrīds
b Bušs Valdis
b Bārda Jānis
b Dadžāns Valerijans
b Dundenieki Jolanta un Valdis
b Džigurs Pēteris
b Eglīte Elita
b Gorkins Nikolajs
b Gruziņa Gaļina
b Grāmatiņa - Bombāne Gita
b Holma Anita
b Kairiša Anita
b Keiselis Jānis
b Laicāne Anna
b Laicāns Jānis
b Liepiņa Rudīte
b Maderniece Edīte
b Matīss Rūdolfs
b Murašova Anna
b Odumiņš Jānis
b Plāters Hugo
b Purens Zintis
b Putniņš Magnuss
b Reče Olga
b Rimovičs Antons
b Ruka Inta
b Supe Juliāns
b Teilāne Elita
b Tjunīte Astra
b Upenieks Roberts
b Ušpele Vēsma
b Zelčs Anatolijs
b Zibens Jānis
b Ūdris Jānis