Pipcāne Genovefa

Raksta ID: 906

Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016

Maizes cepēja

Dzimusi 1932.gada 28.jūnijā Vīksnas pagasta Pakalnīšos, tagad dzīvo Vīksnas pagasta Sprogās. Mācījusies Kačupes četrklasīgajā skolā, pēc tam kādu laiku dzīvojusi pa mājām - ganījusi govis. Ievērojams laika posms Genovefai Pipcānei ir pavadīts Gulbenē, kur strādājusi Gulbenes ceļu daļā, uz dzelzceļa un stacijas bufetē. Pārnākot dzīvot uz Sprogām, līdz pat aiziešanai pensijā strādājusi par sargu darbnīcās. 1960.gadā apprecējusies ar Pēteri Pipcānu, kopā izaudzinājuši meitu un dēlu.
Cept maizi Genovefa sākusi apmēram 16 gados. Vispirms palīdzējusi mīcīt mammai Helēnai Sprudzānei, bet pēc tam mēģinājusi iejaukt arī pati. Taujāta pēc receptes, Genovefa nosaka, ka cepot kā visi pārējie. Siltā ūdenī iemaisot rudzu miltus un pa nakti pametot siltā vietā - uz mūrīša vai krāsns. Rītā no sākuma iemetot drusku miltu un atļaujot kādu laiku parūgt. Tad pieberot sāli, cukuru, miltus un mīcot "kamēr slapjas sienas", tas ir, kamēr pati sviedros. Kad samīcītā mīkla ir vēlreiz uzaugusi, kurinot krāsni. Genovefai vienā cepšanas reizē parasti sanākot četri kukuļi, kurus viņa cepot uz kļavu lapām. Sataisītajiem kukuļiem, kā parasti, sānos ievelkot svītras un virsū - krustiņu. Pieredzējusī cepēja atceras, ka savulaik maize tikusi cepta katru nedēļu. Tolaik mājās bijusi arī laba maizes krāsns, pie kuras saimniece bija pieradusi un izpratusi un maize vienmēr sanākusi laba. Tagad vecās krāsns vietā ir jauna, skaista krāsns, tikai diemžēl šī tik labi necep. Šobrīd gan rudzu maize vairs netiek cepta, bet baltmaizi izcep arī tagad. Savulaik Genovefa cepusi arī tortes.

Foto no personīgā arhīva