Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Grigāne Gunta

Raksta ID: 901
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Kultūras darbiniece, maizes cepēja
Dzimusi 1965.gada 28.martā Lazdukalna pagastā, tagad dzīvo Rugāju pagasta Baldoņu ciemā. Mācījusies Rugāju vidusskolā, kuru beigusi 1983.gadā. Uzreiz pēc vidusskolas sākusi strādāt par pionieru vadītāju Eglaines pamatskolā. Tālāk Gunta bijusi atbrīvotā komjaunatnes sekretāre padomju saimniecībā "Rugāji", LĻKJS Balvu rajona komitejas instruktore un SIA "Rugāji" gaļas pārstrādes ceha vadītāja. No 1996.gada Guntas darbs saistīts ar kultūru - sākumā bijusi Rugāju tautas nama vadītāja, tagad - Rugāju novada Kultūras nodaļas un tautas nama vadītāja. 2008.gadā absolvējusi Latvijas Kultūras koledžu specialitātē - Kultūras menedžeris.
Ar Guntas iniciatīvu Rugāju novadā (agrāk Rugāju pagastā) katru gadu notiek Rugāju novada svētki ar sarkano braucamrīku salidojumu, tradīciju svētki, zaļumballes. Jau divas reizes Rugājos noticis Latvijas Mednieku festivāls. Tieši pateicoties Guntai 2008.gada augustā Regīnas un Zenona Čudarānu mājās notikuši Balvu rajona Maizes svētki.
Gunta Grigāne, vairākkārt, saņēmusi Balvu rajona Atzinības rakstus par ieguldīto darbu par kolektīvu sagatavošanu Vispārējiem Dziesmu un Deju svētkiem un konkursa „Sakoptākais Latvijas pagasts” Atzinības rakstus par prasmīgu kultūras dzīves organizēšanu Rugāju pagastā (2001) un par nozīmīgu ieguldījumu Rugāju pagasta kultūrvides veidošanā un kultūras mantojuma saglabāšanā (2006)
Gunta ne tikai vada kultūras darbu visā Rugāju novadā, bet prot un dara arī vairākus netradicionālos senos darbus – cep maizi un tortes, gatavo gaļas ruletes, regulāri sien sieru. 2011.gada jūnijā viņa vadījusi tradicionālā siera siešanas meistarklasi, kur visi interesenti varēja apgūt trīs sieru siešanas receptes. Gunta atceras, ka maizi cepusi arī viņas vecmamma, bet, kad apprecējusies un 1983.gadā atnākusi uz vīra vecāku mājām, redzējusi, ka te maizi cep mazliet savādāk. Viņa respektējusi veco māju saimnieci un lāvusi maizi cept viņai, tikai vajadzības gadījumos palīdzot. Un tikai tad, kad Marianna Grigāne bijusi slima, Gunta pēc viņas receptes un ar viņas padomu, sākusi cept patstāvīgi. Jāpiebilst, ka visas trīs Grigānu dzimtas maizes cepējas rupjmaizi cep pēc vienas un tās pašas – vecmammas receptes ar skrotētajiem rudzu miltiem. Reizē sanākot 4 – 5 maizes klaipi (2 -3 kg smagi). Pašcepta maize Grigānu mājās ir neatņemama sastāvdaļa gan svētkos, gan ikdienā.
„Kļavu” mājās maizes krāsns mūrēta līdz ar mājas celtniecību, tāpēc bija nolietojusies un vairs labi nesildīja. Tāpēc arī 2008.gadā tika pieņemts lēmums mūrēt jaunu maizes krāsni, ko veiksmīgi realizējis Jānis Sīlis. Tagad mājās ir ne tikai laba, bet arī simpātiska maizes krāsns.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Foto no personīgā arhīva: 3.foto - Gunta Grigāne, pasniedzot V.Vīķei - Freibergai Mariannas Grigānes cepto maizi (2007)
Raksta ID: 901
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2191
Ievietots:: 20 oktobris, 2011 by Ināra B.
Atjaunināts:: 18 jūlijs, 2016 by Ināra B.
Also listed in
folder Personības -> Amatu meistari -> Maizes cepēji


Citi raksti šajā sadaļā
b Aleksandrova Devgasija
b Annuškāne Eugenija
b Baranova Rūta
b Bukša Marija
b Bukšs Vilis
b Cibule Ruta
b Cunska Evģēnija
b Dreimanis Vitolds
b France Inga
b Gabrāne Iveta
b Garijone Agnese
b Grahoļska Valentīna
b Griestiņa Anna (dzim.Prole)
b Igovena Valentīna
b Irbīte Ingūna
b Jevstigņejeva Akvilīna
b Korkla Aina
b Kriviša Anna
b Krišjāne Erna
b Laicāne Maija
b Ločmele Anastasija
b Ločmele Anita
b Lāpāns Māris
b Matīsa Alīna
b Menca Amālija
b Mežale Zita
b Milaševiča Antoņina
b Nelsone Irēna
b Oplucāne Ilga
b Ozoliņš Kārlis
b Polfanders Henrihs
b Puķītis Ernests
b Sallinene Inta
b Salmanis Egons
b Seņka Jāzeps
b Sležis Ilmārs
b Slišāne Emīlija
b Slišāns Imants
b Sokirka Ināra
b Sudarovs Pēteris
b Useniece Iveta
b Uļanovska Stefānija
b Vaskinovičs Juris
b Veikšāne Austra
b Veismanis Agris
b Vītola Linda
b Zdanoviča Natālija
b Šaicāne Irēna
b Ūsele Veneranda
b Čudarāne Regīna