Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Arnicāns Uldis

Raksta ID: 899
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Maizes cepējs
Dzimis 1981.gada 27.novembrī Balvos. Mācījies Stacijas pamatskolā un Balvu pilsētas ģimnāzijā. No 2000.gada turpinājis mācības LU Vēstures un filozofijas fakultātē, kuru beidzis 2004.gadā.
Jau no 2002.gada Uldis strādājis par kārtībnieku Rīgas pašvaldības policijā, tad gadu par šveicaru. Tālāk strādājis privātskolā "Punktiņš" Jelgavā un četrus gadus par celtnieku Rīgā. 2009.gada pavasarī ģimene atgriežas uz Kubuliem, un Uldis kādu laiku strādā savā saimniecībā. No 2011.gada vasaras strādā par apsargu Litenē.
To, ka vajadzētu cept maizi, Uldim prātā ienācis 2007.gadā. Aizbraucis turpat Kubulos pie pieredzējušas maizes cepējas Genovefas Ubagas, kura tad arī ierādījusi visu maizes cepšanas procesu – kā sijāt miltus, kā mīcīt, kā noteikt krāsns gatavību cepšanai, kā panākt, lai apakšējā maizes garoziņa nebūtu pārāk cieta utt. Un tālāk jau mēģinājis pats. Mēģinājis reizes divdesmit, kamēr pašam licies, ka beidzot sanāk. No Ubagas Uldis saņēmis arī dažus cepšanas piederumus: abru, lizi.
Viss maizes cepšanas process aizņem divas dienas. Sākumā ņem trīs litrus miltu un iesijā koka abrā. Uzvāra ūdeni līdz tas sāk mest burbuli (dzirkstīt), pamazām lej uz miltiem un maisa līdz vienmērīgai konsistencei. Kad mīkla padzisusi līdz 50 -60 grādiem, pieliek dabīgo ieraugu (sakasnīti no iepriekšējās reizes), apkaisa ar miltiem un pamet uz 12 – 24 stundām (kā nu kuro reizi sanāk ar darbiem). Otrajā dienā ņem mīklu, pievieno sāli, cukuru, ķimenes, citreiz rozīnes, ķiplokus, piesijā vēl miltus un mīca (30 – 40 minūtes), kamēr mīkla atlec no rokām. Tad mīklu saslapina, nogludina, apkaisa ar miltiem un noliek uzrūgt.
Tagad var sākt kurināt krāsni. Kad malka izkurējusies, ogles izlīdzina pa visu krāsni un atstāj kādu laiku, lai pagailē. Pēc tam ar pagažu (90 grādu leņķī sasietu slotu) izslauka, un, pārbaudot karstumu, iemet saujiņu miltu. Bļodā ieliek rudenī sagatavotās kļavu lapas un aplej ar karstu ūdeni, lai nelūstu. Tālāk lapas liek uz lizes, ņem gabalu mīklas un veido kukulīti, sānos ievelkot trīs svītras un virsū krustiņu. Vienā cepšanas reizē krāsnī var izcept 9 kukulīšus. Tos tad ātri saliek krāsnī, aiztaisa ciet krāsni un šīberi, un cep 45 minūtes līdz pirmās un trešās rindas kukulīši ir jāsamaina vietām. Un tad vēl cep stundu un 15 minūtes.
Uldis maizi cep mammas Rutas Arnicānes mājās „Saulesdārzs”. Kādreiz te bija riktīga maizes krāsns, bet padomju laikos tā pārmūrēta – tagad ir zemāka un nav „kabatu”, kur saraust ogles.
Kad maizīte izcepusies, to saliek uz galda vai plāksnes, apslapina ar ūdeni gan augšu, gan apakšu un silti sasedz, lai tā lēnām atdziest (nedaudz saslapina arī pirmo drānas kārtu).
Kamēr Uldim nebija darba, maizi cepa katru nedēļu. To pārdeva gan pēc pasūtījuma , gan tirgū. Tagad cep retāk.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Uldis Arnicāns (foto no "Vaduguns" arhīva); maizes cepšana kopā ar meitu 2011.gada sākumā (foto no personīgā arhīva)
Raksta ID: 899
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1930
Ievietots:: 19 oktobris, 2011 by Ināra B.
Atjaunināts:: 18 jūlijs, 2016 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Atpile Ināra
b Bratuškina Valentīna
b Briede Ilze
b Budeviča Anna
b Bērziņš Ilgvars
b Circene Sarmīte
b Ganiņa Inga
b Griestiņa Marija
b Grigāne Arnita
b Grigāne Gunta
b Grigāne Marijanna
b Jermacāne Anna
b Jermacāne Vija
b Keiša Valentīna (dz. Logina)
b Krima Inese
b Kubaka Tekla
b Kukurāne Marija
b Lazdiņa Ilga
b Livzeniece Marcijana
b Logina Domicella
b Martinova Anastasija
b Martuzāne Lilita
b Mičule Leonīda
b Odumiņa Veronika
b Pipcāne Genovefa
b Pitkeviča Stefānija
b Pugača Marta
b Pumpure Aija
b Pundure Anna
b Tūmiņa Guna
b Vaivode Palmīra
b Voiciša Lidija
b Zvejniece Aina
b Škapare Leontīna
b Čudarāne Regīna
b Ķirsone Tamāra