Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Mičule Leonīda

Raksta ID: 878
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Audēja, maizes cepēja
Dzimusi 1948.gada 10.februārī Bērzpils pagasta Solas ciemā. Mācījusies Bērzpils vidusskolā, pēc tam P.Dauges 1.Rīgas medicīnas skolā par farmaceiti. Pēc skolas strādājusi Bērzpils un Rugāju aptiekās, bet tad saslimusi mamma, kura bijusi jākopj, un aptiekā Leonīda vairs netika atgriezusies. No 1978.gada pavasara sākusi strādāt padomju saimniecībā „Bērzpils” par dispečeri, kur strādājusi līdz tās likvidācijai 1994.gadā. Tālāk sekojis darbs savā zemnieku saimniecībā.
Pirmās aušanas iemaņas Leonīda apguvusi no vecas kaimiņu tantiņas Domicellas Seiles, jo aust sākusi jau pēc mammas nāves, dzīvodama mājās ar mazu bērnu. Pirmās tapušas grīdsegas, vēlāk audusi galdautus, segas, sedziņas. Izaudusi ap 30 segām un apdāvinājusi visus savējos.
Leonīdai Mičulei mājās ir unikālas, ar cirvi cirstas stelles (19.gs.beigās). Stelles ir vectēva Antona Gaspažiņa (dzim.1864.gadā) taisītas un mantotas no paaudzes uz paaudzi. Kādu laiku mājās bijušas arī otras jaunākas stelles, bet tās atdāvinājuši, jo vectēva šķitušas labākas. Aušana tagad parasti notiek ziemā, jo vasarās tam nav laika.
Mičuļu mājās ēd tikai pašceptu maizi, jo Leonīda cep gan baltmaizi, gan saldskābmaizi, gan rudzu maizi. Cept maizi viņa sākusi ap 1965.gadu, bet mīcīt maizi palīdzējusi vēl mācīdamās skolā. Vēlāk pati samācījusies arī iejaukt mīklu.
Leonīdas saldskābmaizes recepte – rupjmaizes ķieģelītim nogriež garoziņu un maizi sagriež gabaliņos. To liek bļodā un aplej ar siltu ūdeni. Klāt pielej nepilnu litru rūgušpiena, pieber šķīvīti rudzu miltu un pieliek no iepriekšējās cepšanas reizes pie abras maliņām sakasītās sakaltušās mīklas drumstalas. To visu atstāj uz stundām divpadsmit ierūgt. Parasti jau otrā rītā, kad mīkla ir ieskābusi un maizīte izšķīdusi, to sakuļ. Mīca ar kviešu miltiem, pieliekot arī raugu, kaut gan mīkla izaugusi arī bez rauga. Pielej saujiņu eļļas, pieber cukuru (sāli parasti neber) un samīca. Cep uz pannām.
Leonīda Mičule atklāj, ka viņa arī rudzu maizi jaucot savādāk – rudzu miltos ielej verdošu ūdeni, samaisa un noliek dzist. Kad mīkla ir tikai silta, pielej klāt vēl ūdeni un pieber „dzīvos” miltus no maisa. Tālāk jau kā parasti – atstāj rūgt, samīca un cep. Rudzu milti Leonīdai ir savi.
2010.gada septembrī Mičuļu mājās notika maizes cepšanas meistardarbnīca, kur izgāja visu maizes cepšanas procesu – no mīklas iejaukšanas līdz maizes izņemšanai no krāsns.
No 1982.gada Leonīda Mičule dzīvo vīra vecāku mājās Beļauskos.

Foto I.Bobrova: L.Mičule (2011); viņas stelles un darbi
Raksta ID: 878
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1686
Ievietots:: 10 septembris, 2011 by Ināra B.
Atjaunināts:: 18 jūlijs, 2016 by Ināra B.
Also listed in
folder Personības -> Amatu meistari -> Maizes cepēji


Citi raksti šajā sadaļā
b Baranovska Anna
b Berķe Dženija
b Blāķe Alīse
b Boldāne Jugita
b Borise Valērija
b Bratuškina Valentīna
b Bukša Sandra
b Daukste Valentīna
b Dupuža Izabella
b Gabrāne Iveta
b Gailuma Marta
b Jermacāne Marija
b Kaša Valentīna
b Kindzule Irēna
b Kraina Astrīda
b Kukurāne Marija
b Lazdiņa Ilga
b Ločmele Aina
b Līmanāne Anzelma
b Maderniece Irīda
b Pabērza Antonija
b Pakalnīte Skaidrīte
b Pitkeviča Stefānija
b Pošiva Paulīna (dzim. Kaļva)
b Pundure Anna
b Pundure Irīna
b Pundure Leontīna
b Romka Malvina
b Slišāne Annele
b Socka Austra
b Spridzāne Ligita
b Strupka Anna (dz. Aleksāne)
b Studente Ārija
b Zelča Irēna
b Šumska Anna