Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Rancāns Andrejs

Raksta ID: 8
Atjaunināts: 11 jūnijs, 2019

Andrejs Rancāns ir vienīgais vijolnieks Latvijā, kurš spēlē tā saucamajā tautas manierē un 20.gs.pirmajā pusē to apguvis pašmācības ceļā.

Dzimis 1929.gada 9.februārī Ludzas apriņķa Nautrēnu pagasta Buzdās, bijis vecākais sešu bērnu ģimenē. Mācījies Mežvidu 7.gadīgajā pamatskolā, tad Rēzeknes komercskolā un Kārsavas vidusskolā. 1948.gadā Andrejs Rancāns sāk strādāt par 1.-4.klašu skolotāju Kārsavas rajona Grivdiniešu pamatskolā . No 1955. līdz 1962.gadam strādā Silarašu 7.gadīgajā skolā, bet kopš 1962.gada Rancāns strādā Baltinavā - sākumā Baltinavas internātskolā, vēlāk Baltinavas vidusskolā. 1959.gadā beidzis Daugavpils Pedagoģiskā institūta Fizikas un matemātikas fakultāti.

Muzikantu veidojusi pati Latgales vide. Sākumā spēlējis balalaiku, jo netālu dzīvojis meistars, kas pratis tās taisīt. Vēlāk - mandolīnu, ko kara laikā pārdevis cerībā, ka Rēzeknes tirgū nopirks vijoli, taču toreiz to nav atradis. Nu Andrejam mājās ir vairākas vijoles, no kurām katrai ir sava īpaša skaņa. Kā īstens tautas muzikants viņš krājis gan melodijas, gan instrumentus. Savam priekam A.Rancāns spēlē arī mandolīnu, akordeonu, trīsrindu harmonikas, mutes harmonikas un arī dzied. Īsu laiciņu pēc kara aizgājis pamācīties pie dziedāšanas skolotājas, ar ko arī beigusies muzikālā izglītošanās. Andreja vijoļspēle pilnībā balstās uz dzirdes priekšstatiem.

Astoņdesmito gadu vidū Baltinavā izveidojās ansamblis „Neskumsti, meitenīt!”, kurā muzicēt sāka arī Andrejs Rancāns. Muzicējis Baltinavas un Upītes etnogrāfiskajā ansamblī, kā arī ar folkloras kopu „Grodi”, kuru vada viņa meita Aīda Rancāne un znots Andris Kapusts. Savu vijoļspēli demonstrējis Lietuvā, Somijā, Polijā, Vācijā, Dānijā, Turcijā, Francijā, Portugālē un Japānā.

2001.gadā kopā ar Rīgas folkloras kopu „Grodi” un Baltinavas muzikantiem tiek ierakstīta kasete un kompaktdisks „Andrejs Rancāns. Latgales vijolnieks”

2001.gadā par sava novada tradicionālās kultūras saglabāšanu un popularizēšanu saņēmis Lielo folkloras balvu.

VKKF mūža stipendiāts

Miris 2014.gada 25.novembrī. Andreja Rancāna devums un mantojums tika pieminēts un godināts īpašā pasākumā 2015.gada 16.jūlijā - festivāla "Baltica 2015" mantojuma vakarā "Ozols auga Daugavā " LNB.

Kopā ar dzīvesbiedri Veroniku izaudzinājuši divas meitas. Tēva muzicēšanas prasmes tagad turpina meita Aīda Rancāne "Grodos" un mazmeitas Asnate un Aurēlija "Tautumeitās".

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto no personīgā arhīva: A.Rancāns; A.Rancāns pēc Lielās Folkloras gada balvas pasniegšanas ceremonijas kopā ar novadniecēm Margaritu Šakinu un Irēnu Slišāni; A.Rancāns CD „Andrejs Rancāns. Latgales vijolnieks” prezentācijas pasākumā Rīgā Mencendorfa namā muzicē kopā ar Baltinavas muzikantiem (pirmā no kreisās Marija Bukša) un „Grodiem” (Andris Kapusts, Aīda Rancāne);

 
Raksta ID: 8
Atjaunināts: 11 jūnijs, 2019
Atjauninājumu skaits:: 3
Skatījumi:: 2535
Ievietots:: 17 oktobris, 2007 by Admin A.
Atjaunināts:: 11 jūnijs, 2019 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Boldāns Jāzeps
b Bukša Marija
b Circens Alfrēds
b Džigurs Voldemārs
b Erciks Staņislavs
b Jermacāns Pēteris
b Keiša Aija
b Keiša Lūcija
b Keišs Aigars
b Keišu ģimene
b Krakops Zintis
b Lazdiņš Jānis
b Lazorenko Nikolajs
b Logins Jānis
b Ločmelis Aleksandrs
b Ločmelis Vitālijs
b Mednis Alberts
b Mūrmanis Harijs
b Supe Marija
b Supe Vilhelms
b Vancāne Emerita
b Zaremba Jāzeps
b Zelčs Aivars
b Zelčs Eventijs
b Zelčs Rolands
b Šaicāns Ainis
b Čakāns Elmārs