Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Mežore Sandra

Raksta ID: 672
Atjaunināts: 28 decembris, 2021

Komponiste, pedagoģe
Dzimusi 1962.gada 12.novembrī Balvu rajona Žīguros. Mīlestību uz teātri un mūziku Sandra mantoja no saviem vecākiem. Tēvs Valentīns Boriss bija galdnieks no amatnieku dzimtas, kas mīlēja mūziku un pašmācības ceļā bija apguvis akordeona spēli, bet māte Valērija Borise, būdama skolotāja, ilgus gadus vadīja vietējo pašdarbības teātri.
Mācījās Sandra Žīguru astoņgadīgajā skolā. Skolas laikā viņai padevās viss, kas saistījās ar lietišķo mākslu, pasākumu organizēšanu un vadīšanu, bet aizraušanās ar mūziku tomēr guva virsroku. Pamatus savai muzikālajai izglītībai ieguva Viļakas bērnu mūzikas skolas klavieru klasē, kuru pabeidzot, 1978.gadā iestājās Rēzeknes mūzikas vidusskolas Mūzikas teorijas nodaļā. Te viņa pavadīja četrus gadus, aktīvi iesaistoties gan skolas dzīvē, gan dziedot koros un spēlējot Rēzeknes Tautas teātrī. Mācoties 4.kursā Sandra Mežore piedalījās republikas mēroga kompozīciju konkursā, kur ieguva 2. vietu. Tas arī bija noteicošais faktors viņas turpmākajā izglītībā un 1982.gadā viņa iestājās J. Vītola Latvijas Valsts Konservatorijā (tagad Mūzikas Akadēmija) un laikā no 1982.- 87.gadam apguva kompozīciju pie ievērojamā latviešu komponista, profesora Ādolfa Skultes.
Pirmā nopietnā darba vieta bija tā laika slavenās Ļeņina padomju saimniecības kultūras namā Salaspilī par vokālo ansambļu vadītāju. Studiju gados iesāktais darbs ar bērnu un jauniešu vokālajiem ansambļiem nav pārtraukts vēl šodien.
Mācoties konservatorijas 4.kursā, Sandra apprecējās ar virsnieku un pēc studiju beigām kādu laiku dzīvoja Igaunijā netālu no Tallinas. Strādāja Keilas vidusskolas mūzikas novirziena klasēs, mācot gan klavierspēli, gan mūziku. Igaunijā viņa nodzīvoja līdz deviņdesmito gadu sākumam, kad atgriezās Rēzeknē. Te tika piedāvāts darbs teātra studijā „Nabaga Joriks”, kurā viņa strādāja laika posmā no 1991.-1993.g. par muzikālās daļas vadītāju, sacerot vai piemeklējot atbilstošu  mūziku teātra izrādēm. Vadīja bērnu vokālo ansambli „Hip-Hop”, kurš pārsvarā izpildīja Sandras Mežores sacerētās dziesmas. Nozīmīgs panākums bija iegūtā pirmā vieta starptautiskajā konkursā Vitebskā (Baltkrievija).
Ar 1993. gadu sākas darbs J. Ivanova Rēzeknes mūzikas skolā par mūzikas teorētisko priekšmetu pasniedzēju, vēlāk par metodiķi, šobrīd par struktūrvienības vadītāju mūzikas jomā. Divus savas dzīves gadus, sakarā ar dzīvesbiedra studijām, viņa pavadīja ASV, kur atradās kopā ar visu ģimeni.
Sandra joprojām ir bērnu vokālo kolektīvu vadītāja Rēzeknes pilsētas Skolēnu interešu centrā, joprojām top jaunas un skanīgas dziesmas, kas tiek atskaņotas gan garīgās mūzikas koncertos baznīcās, gan dažādos koncertprojektos un mūzikas uzvedumos. Pēdējo gadu laikā katrs gads ir atnesis kādu jaunu koncertuzvedumu bērniem, kurā piedalās un „dzīvajā” muzicē J. Ivanova Rēzeknes mūzikas skolas un vidusskolas audzēkņi. Tie bija projekti - „Dziesmiņas par burtiņiem” un  „Lielais dārza karnevāls”, kas radušies sadarbībā ar dzejnieci Leontīni Apšenieci, kura arī ir mūsu novadniece. 2009.gada nogalē Rēzeknes pilsētas kultūras namā  izskanēja koncerts „Kur Ziemassvētku brīnums mīt”, kurš ietvēra 13, lielākoties jaunas Sandras Ziemassvētku dziesmas. Koncertā piedalījās J. Ivanova Rēzeknes mūzikas vidusskolas un skolas audzēkņi un skolotāji
Sandras Mežores dziesmas izpilda ne tikai bērni, bet arī pieaugušie. Duets „Inga un Normunds” ir iedziedājuši daudzas dziesmas, kas skanējušas Latvijas televīzijas aptaujās un iemantojušas klausītāju ievērību: „Tur aiz kalna”, „Cansonete”, „Šai rudenī”, „Latgalei”, „Skolotājam”, „Manai skolai”. Arī Ingas jaunajā diskā ir Sandras dziesmas - „Balāde par sirmo akmeni’, „Tu solījies”.
Vēl viena joma, kurā S. Mežore strādā, ir mūzika teātra izrādēm. Strādājot gan „Nabaga Jorikā”, gan sadarbojoties ar Ādažu teātri ir tapusi mūzika daudzām izrādēm, to vidū „Eža kažociņš”, „Brēmenes muzikanti”, „Karaļa jaunais tērps” u.c.
Nesen beidzies darbs pie liela projekta - mazo dziedātāju festivāla „Cīrulītis -mazputniņš”,  kurā iesaistījās Rēzeknes pirmskolas iestāžu audzēkņi kā dziedātāji, un mūzikas skolas audzēkņi kā dziesmu pavadītāji, kuri atskaņoja S. Mežores bērnu dziesmas.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

 Foto no S.Mežores personīgā arhīva: S.Mežore ar vīru (2005) un meitām Danutu un Lindu; grāmatas un koncertuzveduma „Dziesmiņas par burtiņiem” prezentācija; koncertuzvedums „Lielais dārza karnevāls”; Sandra (vidū) ar kolēģiem un audzēkņiem J.Vītola Mūzikas akadēmijas ērģeļu zālē

Raksta ID: 672
Atjaunināts: 28 decembris, 2021
Atjauninājumu skaits:: 3
Skatījumi:: 2932
Ievietots:: 18 februāris, 2010 by Ināra B.
Atjaunināts:: 28 decembris, 2021 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Baranovskis Staņislavs
b Boža Aina
b Jangblūde Dace (dzim.Kaša)
b Jaunzeme - Portnaja Diāna
b Jūsmiņš Aloizijs
b Jēkabsone Laura
b Jēkabsons Arnolds
b Kļaviņš Jānis
b Logins Francis
b Matīss Tālis
b Mētra Olīvs
b Namsons Antons
b Skulte Ādolfs