Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Pundure Anna

Raksta ID: 660
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Maizes cepēja un godu saimniece, audēja
Dzimusi 1964.gada 6.maijā Baltinavā, bet ieprecējusies Briežuciema pagastā un dzīvo vīra mājās Bēliņu ciemā. Pēc Baltinavas vidusskolas absolvēšanas 1982.gadā, aizgājusi mācīties uz tirdzniecības skolu. Pēc tās beigšanas, Anna arī visu laiku tirdzniecībā ir strādājusi – Baltinavā, Rekavā, un no 1984.gada ir pārdevēja Briežuciema veikalā.
Annai jau no bērnības paticis darboties pa virtuvi. Iemācījusies ne tikai gatavot ikdienas ēdienus, bet arī klāt svētku galdus, cept garšīgas tortes. Daudzās mājās ciemiņus priecējuši Annas klātie svētku galdi, bet tortes aizceļojušas uz daudzām Latvijas vietām, jo vietējie cilvēki zina, kuram prasīt izcept, ciemos braucot, ne tikai garšīgu, bet arī skaistu svētku torti. Anna cep arī maizīti. Gan baltmaizi, gan saldskābmaizi, gan īstu rudzu rupjmaizi.
Kādreiz ticis cepts īstā, senā maizes ceplī, bet tagad, ērtības labad, cep gan plīts cepeškrāsnī, gan „ātrajai’’ izcepšanai arī elektriskajā krāsniņā. Annai maizīte vienmēr iznāk garšīga, neskatoties uz to, kādā krāsnī cepta. Tas norāda uz to, ka arī ar mūsdienīgiem paņēmieniem cepta maizīte, ja vien tas darīts ar prasmi un sirds dāsnumu, garšos labi. Pie Annas var griezties pēc padoma, kā izcept maizīti, ja mājās nav maizes cepļa. Tā tas ir daudzās mājās, bet vēlme pēc pašceptas maizes cilvēkos pēdējā laikā tikai aug.
Ziemā maizē tiek cepta katru nedēļu, bet vasarā retāk – reizi mēnesī. Šoreiz Anniņa atklāj saldskābās maizes recepti, kas ir viņu ģimenes mīļākā maizīte.
No rīta sešos puskilogramu rudzu miltu aplej ar vienu litru verdoša ūdens. Kad tas padziest, klāt liek raugu (vai izmanto sakasnīti, kas koka traukā glabājas no iepriekšējās reizes), apmaisa, apkaisa ar baltajiem miltiem un noliek uz 12 stundām rūgt. Vakarā tad apmaisa, pieber cukuru un sāli pēc garšas, ķimenes, pieber vairāk kā kilogramu kviešu miltu. Atkal noliek rūgt. Pēc darba vakarā samīca un atstāj uzrūgt. Parasti ap deviņiem kurina krāsni un ap desmitiem jau like maizīti krāsnī. Cep kādu stundu. No šī daudzuma sanāk trīs vidēja lieluma kukulīši. Cep parastajā ķieģeļu krāsnī.
2009.gadā piedalījusies maizes cepšanas meistardarbnīcās un savu māku ierādījusi arī mācekļiem
Anna Pundure ir arī čakla audēja. Līdz Briežuciema pagasta aušanas darbnīcas ierīkošanas, viņa bija tikai redzējusi kā auž mammas māsa un dažreiz palīdzējusi viņai uzmest audeklu. Nu Anna ir apguvusi visu aušanas procesu no viena gala līdz otram, un auž grīdsegas, somas, spilvenus. Viņas austie lupatu deķi pabijuši arī izstādēs. Piedalījusies tūrisma izstādē-gadatirgū “Balttour 2011” februārī, Lielajā latgaļu gadatirgū Ludzā , Balvu novada svētkos, gadskārtējās starpnovada amatu meistaru un rokdarbnieku darbu izstādēs Briežuciemā, citos pasākumos.

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no Z.Mežales personīgā arhīva: Anna 2009.gada vasarā; Anna stellēs un tūrisma izstādē "Balttour 2011"
Raksta ID: 660
Atjaunināts: 18 jūlijs, 2016
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2078
Ievietots:: 07 decembris, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 18 jūlijs, 2016 by Ināra B.
Also listed in
folder Personības -> Amatu meistari -> Maizes cepēji


Citi raksti šajā sadaļā
b Baranovska Anna
b Berķe Dženija
b Blāķe Alīse
b Boldāne Jugita
b Borise Valērija
b Bratuškina Valentīna
b Bukša Sandra
b Daukste Valentīna
b Dupuža Izabella
b Gabrāne Iveta
b Gailuma Marta
b Jermacāne Marija
b Kaša Valentīna
b Kindzule Irēna
b Kraina Astrīda
b Kukurāne Marija
b Ločmele Aina
b Līmanāne Anzelma
b Maderniece Irīda
b Mičule Leonīda
b Pabērza Antonija
b Pakalnīte Skaidrīte
b Pitkeviča Stefānija
b Pošiva Paulīna (dzim. Kaļva)
b Pundure Irīna
b Pundure Leontīna
b Romka Malvīne
b Slišāne Annele
b Socka Austra
b Spridzāne Ligita
b Strupka Anna (dz. Aleksāne)
b Studente Ārija
b Zelča Irēna
b Šumska Anna