Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Balvu Tautas teātris

Raksta ID: 594
Atjaunināts: 22 novembris, 2019

"Vairāki simti cilvēku šo gadu gaitā ilgāku vai mazāku laika posmu bijuši Balvu teātra aktieri. Daudzu balvēniešu dzīvē darbošanās teātrī ir bijis īpaši „krāsains” dzīves periods. Citam nejaušība, citam viena loma, citam- daudzi gadu desmiti, ļoti būtiska dzīves sastāvdaļa.
Daudzās mūsu teātra aktieru – Selgas Teilānes, Rafaela Teilāna, Dainas Parisas, Laimoņa Pretiča, Raimondas Kravales, Jāņa Kravaļa, Ineses Laizānes, Māra Laizāna, Rutas Cibules, Modra Ziediņa, Andra Ločmeļa, Andra Tjunīša, Andreja Baranovska, Vitas Romanovskas, Modra Romanovska, Aivja Ambarova, Harija Brokāna, Līgas Korlašas, Astras Ločmeles, Aivja Zāģera un citu aktieru atveidotās lomas bijušas augstā mākslinieciskā kvalitāte, kas izpelnījušās gan skatītāju, gan teātra kritiķu atzinību.
Aspazija, Rainis, R.Blaumanis, A.Brigadere, E.Vulfs, A.Upīts, J.Švarcs, F.Šillers, G.Mistrāla, Š.Bodlērs, Dž.B.Prīstlijs, , Ž.Anuijs, H.Ibsens, M.Tvens, A.Čehovs- autori, kuru darbus iestudējot augusi teātra aktieru meistarība.
Izrādes iestudējuši teātra aktieri I.Oplucāne, M.Laicāne, A.Ločmelis, I.Supe, M.Castrova, L.Korlaša(Ivanova) .
Komponisti S.Mence, K.Krievkalns, A.Godiņš, A.Tjunītis, I.Supe, E.Salmanis, U.Savickis, scenogrāfi Z.Buliņš, I.Uļjanoviča, Ģ.Muižnieks, O.Trusova, E.Teilāne, I.Ūbele, kostīmu māksliniece R.Kravale, gaismotāji un skaņu operatori K.Resnis, I.Saide, M.Lāpāns, G.Laicāns ir daudz spēka un mīlestības veltījuši katrai jaunai teātra izrādei."

                                                                                                          /no V.Resnes sagatavotās informācijas 2004.gadā uz teātra simtgadi/

1904.gadā Balvos uzcēla Tautas namu (pēc atmiņu stāstījumiem un publikācijām presē). Tā atklāšanai tika sagatavota izrāde - N.Gogoļa luga "Precības". Sāka darboties pirmais teātra pašdarbības kolektīvs Balvos. 30.gados Balvu parkā notika lieli teatralizēti uzvedumi, ko iestudēja Pēteris Lūcis, piemēram, "Mākoņkalns", kurā piedalījās arī Tālis Matīss.
Otrā pasaules kara laikā tika nopostīta gandrīz visa Balvu pilsēta. Nodega arī Tautas nams. Dramatiskā kolektīva mēģinājumi un izrādes notika vidusskolas telpās. Aktieri galvenokārt bija skolotāji un vecāko klašu audzēkņi. Balvos tolaik iestudējumiem izvēlējās lugas ar vērienu: Rainis "Krauklītis", "Pūt, vējiņi". Katru gadu ar skolas absolventiem kādu izrādi sagatavoja skolotāja Olga Kante. Izrāžu programmiņas un pat biļetes tolaik rakstīja ar roku.
Kopš 1955.gada, kad Balvos atvēra Balvu kultūras namu, balvēnieši teātri spēlēja šeit. Īpaši ražīgi kolektīva darbībā bija sešdesmitie gadi režisora Jāzepa Turka vadībā. Viņš iestudēja tādas izrādes kā J.Smūla "Lea", V.Minko "Ciematā pie Dikaņkas"u.c. Pēc vairākiem gadiem viņu nomaina Aleksandrs Freimanis, tad - Anna Arnicāne (Pauliņa).
1972.gadā, mācoties režiju toreizējā J.Vītola Latvijas valsts konservatorijā, darbu ar Balvu rajona kultūras nama dramatisko ansambli uzsāka tagadējā teātra režisore Vaira Resne. Sāka ar bērnu dramatisko kolektīvu, kas vēlāk pārauga studijā. Kā nāca jauni dalībnieki, tā veidojās jauna studija (kopumā bijušas 8-9 studijas), kur viņi apguva aktiermeistarības pamatus. Vienu brīdi studiju vadīja Maruta Castrova un Maija Laicāne, arī Līga Ivanova (bij. Korlaša) strādāja ar jauniešiem, sagatavojot savu izrādi "Melnās krēpes". Pāris gadus - 80.gadu beigās un 90.gadu sākumā - Vairas vadībā darbojies Knariņu teātris, kurā darbojušies aktieru bērni. Viņi iestudējuši V.Plūdoņa "Uz saulaino tāli", lugu "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši", "Didzis un zvaigžņu zēns"
1986. gadā Balvu dramatiskais kolektīvs iegūst Tautas teātra nosaukumu, un kopš tā laika teātri, kuru vada Vaira Resne, atpazīst kā Balvu Tautas teātri ar tam raksturīgo kvalitāti.
Balvu teātrim paveicies ar dekoratoru Zigfrīdu Buliņu, kurš Balvu Kultūras namā strādāja kopš 1957.gada. Viņš veidojis dekorācijas un rekvizītus gandrīz visām izrādēm. Vaira Resne saka: "Visus šos gadus (līdz 1999.gadam) ļoti ir paveicies, ka mums ir Zigis, kā mēs visi viņu saucam. Kas gan var saskaitīt, cik pa šiem gadiem izgatavots mēbeļu, uzbūvētas mājas un pilis, uztaisītas butaforiskas šautenes, kausi, maizes klaipi". Viņam patika radīt sarežģītākus darbus. Pēc tam kādu laiku dekorācijas taisījusi Jēkabpils teātra režisore Inta Ūbele, tagad Astra Tjunīte ("Jaunā saimniece", "Apsolītā zeme"). Gandrīz visām Balvu Tautas teātra izrādēm līdz 2001.gadam tērpus šuva, izauklēja un izloloja Raimonda Kravale. Caur viņas gādīgajām rokām tika apģērbti neskaitāmi tēli gan izrādēs, gan sarīkojumos, gan tematiskajos pasākumos, arī teātra aktieru kāzās, un šūtas pat līgavas kleitas. Vēl teātrim tērpus ir šuvušas Lucija Laganovska, Janīna Sprukule, Anita Šmite, Ņina Petrova, Gunta Tiltiņa.
Savulaik teātris daudz spēlējis izbraukuma izrādēs gan bijušajā Balvu rajonā, gan visā republikā. Izrādes spēlētas Tilžā, Bērzpilī, Viļakā, Vīksnā, Kupravā, Baltinavā,  Litenē, teātru festivālos un salidojumos  Jēkabpilī, Valkā, Aizkrauklē, Dobelē, Rēzeknē, Alūksnē, Gulbenē, Smiltenē, Jelgavā, Madonā, Cesvainē, Rīgas Zaļajā teātrī un citviet. Reizēm spēlētas pat 2-3 izrādes nedēļā.
Kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru (Tautas Mākslas centrs) Balvos vairākkārtīgi organizētas un rīkotas izrāžu atlases skates “Gada izrādei”. Žūrijas sastāvā ir bijuši Līvija Akurātere, Guna Zeltiņa, Lūcija Ņefedova, Ruta Rikše, Dainis Jukons, Haralds Ulmanis, Janīna Brance, Jānis Siliņš, Jevgēnija Rozanova, Vladimirs Baičers. Organizētas un rīkotas unikālas meistarklases republikas amatierteātru aktieriem un režisoriem. Pasniedzēji  bijuši Latvijas Kultūras akadēmijas skatuves kustības pedagoģe Rita Lūriņa, Krievijas B.Ščukina Teātra institūta docents Vladimirs Baičers, Maskavas teātra “Dramatiskās mākslas skola” galvenais režisors Igors Jacko un aktrise, pedagoģe Marija Zaikova; Permas Valsts Mākslas un Kultūras Akadēmijas režijas un aktiermeistarības mākslas fakultātes profesors Viktors Iļjevs.
 2005.gadā Balvu Tautas teātra režisorei Vairai Resnei piešķirta Kultūras ministrijas prēmija par radošu veikumu 2004.gadā un spilgtiem iestudējumiem, bet ar 2011.gada 16.marta Ordeņu kapitula lēmumu - Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira. Kopš 2018.gada Vaira ir Balvu pilsētas Goda pilsone.

Dažādi fakti
1983.gada 23.aprīlī Gulbenē notika republikas pašdarbības dramatisko kolektīvu skate, kur ar J.Švarca lugu "Parastais brīnums" piedalījās arī balvēnieši un republikas skatē ieguva trešo vietu.


1986.gadā trīs baltās dienās visa Balvu pilsēta bija pārvērtusies kā viens liels Sūnu ciems. Notika republikas pašdarbības dramatisko kolektīvu skate un Balvu kultūras nama dramatiskā kolektīva izrāde "Laimes lācis". Žūrijas komisijas priekšsēdētāja Lūcija Baumane vēlāk atzina, ka "šī republikas dramatisko kolektīvu skate bija noorganizēta krietni vien augstākā līmenī kā līdzšinējās". "Laimes lācis" dramatiskajam ansamblim atnesa republikas skates laureātu diplomu un drīz pēc tam arī Tautas teātra nosaukumu.


Pēc dramatisko kolektīvu skates 1986.gadā pirmoreiz dramatisko kolektīvu vēsturē tika atzīmēts tieši kostīmu mākslinieka veikums. Par kostīmiem A.Upīša lugai "Laimes lācis" Anita Matule un Anita Ķikuste tika apbalvotas ar E.Melngaiļa Republikas Tautas mākslas un kultūras centra Goda rakstiem.


1986.gadā Balvu kultūras nama bērnu dramatiskais kolektīvs ar izrādi H.Andersens "Mana zeme - pasaka" izcīna 1.vietu republikāniskajā bērnu dramatisko kolektīvu skatē.


1987.gadā 6.Amatierteātru salidojumā Madonā Balvu tautas teātris organizē un vada noslēguma pasākumu (pirmais salidojums Tautas teātra statusā). Līdz 1999.gadam, lai drīkstētu piedalīties Teātru salidojumā, bija jāizcīna tautas teātra nosaukums, un Balvu teātris uz to gāja 14 gadus.


1988.gadā par ilggadēju darbu pašdarbības mākslā Selgai un Rafaelam Teilāniem, Dainai Parisai, Lidijai Cimarei un Antoņinai Budevičai piešķirts Vissavienības apbalvojums.


1989.gada 7. - 21.augusts teātrim saistās ar braucienu uz Sibīriju pie latviešiem. Lejas Bulanā (Krasnojarskas novads) viņi rādīja Eduarda Vulfa "Līnis murdā", Gunāra Priedes "Udmurtijas vijolīti", un notiek R. Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos" pirmizrāde.

1989.gadā bērnu dramatiskais kolektīvs skatē ar izrādi "Mežrozīte" (rež. I.Supe) ierindojās 3.vietā republikā


1990.gada augusts teātrim bija skaists laiks ar tikšanos un trīs neaizmirstamām dienām kopā ar Klīvlendas latviešu teātri no Amerikas un tā režisoru Artūru Rubeni


Latvijas Tautas teātru 7.salidojumā 1991.gadā Aspazijas dzimtajās mājās - Zaļenieku "Daukšās" Balvu Tautas teātris rādīja Aspazijas dzejas izrādi "Runā, dvēsele, - tas ir tavs laiks" un salidojuma laikā tika iesvētīts L.Postažas darinātais Balvu Tautas teātra karogs.


1992.gadā Teātra dienās notiek Balvu vēsturē nebijis notikums - teatralizēts pasākums - akcija uz Padomju (bijušās Teātra) ielas par Teātra ielas nosaukuma atgūšanu.


Uz teātra 90 gadu jubileju 1995.gadā bija plaša ekspozīcija ar teātra rekvizītiem Balvu Kultūras nama izstāžu zālē, bet uz otro Starptautisko klasiskās dramaturģijas festivālu “Ķiršu dārzs” 2011.gadā - Balvu novada muzejā.


Ž.Anuijs „Antigone” - Latvijas amatierteātru skates „Gada izrāde 1999” nominante. Spēlēta Rīgā, Dailes teātra kamerzālē.


A.Čehovs „Bildinājums” -  2002.gada 2.martā iegūta 2.vieta amatierteātru skatē „Gada izrāde 2001”. Ivana Vasiļjeviča Lomova lomas atveidotājs Aivis Ambarovs saņēma diplomu - "Labākais 2001.gada amatierteātru aktieris". Izrāde spēlēta Rīgā, Vecajā Dailē un E.Smiļģa teātra muzejā.


A.Čehovs „Ragana” - Latvijas amatierteātru skatē "Gada izrāde 2002" Vaira Resne saņēmusi žūrijas komisijas priekšsēdētājas M.Ķimeles balvu par mākslinieciskumu un jaunas skatuves valodas meklējumiem. Spēlēta Rīgā, Brīvdabas muzejā.


A.Čehova "Atraitnīte" - "Gada izrāde 2005" nominante. Spēlēta Valmieras Drāmas teātrī un Krievijas Federācijas Permas apgabalā Gubahā.


R.Blaumaņa „Pazudušais dēls” - Latvijas amatierteātru skates „Gada izrāde 2008” nominante. Ingus Celmiņš - Gada labākais jaunais aktieris. Spēlēta Rīgā, Dailes teātrī.


2010.gada novembrī Balvu Tautas teātris ar A.Čehova izrādi "Atraitnīte" pārstāvēja Latviju Krievijas Permas apgabala Gubahas pilsētā, kur notika starptautiskais teātru festivāls "Draugu loks". Žūrijas balva par vienotāko ansambli.


2013.gadā iestudētā izrāde H.Vuolejoki "Jaunā saimniece" piedalās amatierteātru skatē  „Gada izrāde 2013” finālā. Iegūst maksimālo punktu skaitu no iespējamajiem (50 no 50) žūrijas vērtējumā. Lattvijas Nacionālā kultūras centra Atzinība par veiksmīgu lomas atveidojumu Modrim Romanovskim, Vitai Romanovskai, par mūziku - Andrim Tjunītim, par scenogrāfiju un lomas atveidojumu - Astrai Ločmelei – Ambarovai.


Latvijas amatierteātru skatē "Gada izrāde 2014" Balvu Tautas teātris ar izrādi S.Moems "Apsolītā zeme" ierindojās trešajā vietā republikā un ieguva laureāta titulu "Gada izrāde 2014" Latgales reģionā. Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinība par veiksmīgu lomas atveidojumu Astrai Ločmele – Ambarovai un Andrim Tjunītim.


A.Ostrovskis "Sirds nav akmens"  teātris 2019.gada 28.aprīlī piedalās Latvijas amatierteātru iestudējumu skates "Gada izrāde 2018" finālā Dailes teātrī un XIV Latvijas amatierteātru salidojumā Alūksnē 2019.gada 20.jūlijā. Nacionālā kultūras centra Diploms kostīmu māksliniecei Anitai Šmitei, Latvijas Nacionālā kultūras centra Atzinība par veiksmīgu lomas atveidojumu Astrai Tjunītei.

Organizēts un rīkots Starptautiskais klasiskās dramaturģijas teātra festivāls "Ķiršu dārzs" (2007, 2009, 2011, 2013, 2015)


Vairāki Balvu Tautas teātra aktieri izvēlējušies savu profesiju saistīt ar teātri: Ilga Oplucāne, Maruta Castrova, Maija Laicāne, Iveta Supe, Inese Laizāne, Līga Ivanova, Sanita Paula, Kristīne Logina, Kristīne Ercika, Andris Kaļiņins, Agnese Laicāne.

Izrāžu hronika

1951 - Rainis "Pūt vējiņi" (rež. Olga Kante)
26.04.1959 - J.Jaunsudrabiņš "Jo pliks, jo traks"
1959 - Ž.Grīva "Medūzas plosts"
1960 - Līvess "Roberts Lielais" (rež.Austra Taukule)
1962 - E.Rannets "pazudušais dēls" (rež. Jāzeps Turks)
21.04.1962 - V.Minko "Ciematā pie Dikaņkas"
1963 - J.Smūls "Lea"
1964 - S.Bērziņa "Zaudētie gadi"
1965 - A.Kravčenko "Pēdējais lidojums"
1969 - H.Heislera dzejas kopozīcija (rež. Aleksandrs Freimanis)
1973 - H.Gulbis "Medību pils" (rež. Anna Arnicāne)

Balvu Tautas teātrī
1973 -  J. Švarcs „Sniega karaliene”
1974 -  J. Sotņiks „Taisni briesmas”
31.03.1975 - G. Šmeļovs „Tas nav tik vienkārši”
1975 -  A.Skujiņas dzejas uzvedums
1975 - Dzejas izrāde „Simts nemiera dzērvju arvien manī kliegs”
1976 -  Antuāns de Sent-Ekziperī „Mazais princis”
1976 - A. Upīts „Mācītāja Strautmaļa kārdināšana”
13.05.1977 - Aspazija „Vaidelote” (V.Resnes dimplomdarbs)
1977 - “Vinnijs Pūks un viņa draugi” (režisore Ilga Oplucāne)
1978 - R. Tomā „Astoņas mīlošas sievietes”
1978 - J.Sarkanābols “Stella Polaris”(dzejas uzvedums)
1978 - “Mazuļi”(darba materiāls)
A.Arbuzovs “Mans nabaga Marats”(nepabeigta)
1980 - R. Blaumanis „No saldenās pudeles”

1980 - Antuāns de Sent-Ekziperī "Mazais princis" (literārā kompozīcija)
1981 - L. Paegle „Kādas mazas meitiņas piedzīvojumi”
06.07.1982 -  Aspazija „Ragana”
1982 - G. Priede „Udmurtijas vijolīte”
13.03.1983 - J. Švarcs „Parastais brīnums”
1983 - S. Mihailovs „Sombrero”
03.04.1984 -  L. Žuhovickis „Dziesmiņa par mīlestību un skumjām”
1984 - V. Singajevska „Pauks un Šmauks”
1985 - N. Gogolis „Precības”
1986 - A. Upīts „Laimes lācis” 23.06.86. piešķirts Tautas teātra nosaukums
1986 - H.K. Andersens „Mana zeme – pasaka”
1986 - J.Jaunsudrabiņš. “Ezermaļu krokodils”(režisors Andrejs Ločmelis)
1986 - P. Putniņš „Naktssargs un veļas mazgātāja”
17.06.1987 - J. Rainis „Krauklītis”
24.-26.07.1987 - 6. Tautas teātru salidojumā Madonā, noslēguma pasākuma vadīšana, režija
1988 - P.Putniņš. “Es savos zābakos”(režisore Maruta Castrova)
23.06.1988 - J.Zeibolts. „Dullais barons Bunduls”
1989 - E.Vulfs “Līnis murdā” (režisors Andrejs Ločmelis)
05.02.1989 - A. Brigadere „Lolitas brīnumputns”
1989 - V. Šekspīrs „Spītnieces savaldīšana” (nepabeigta)
8.-12.08.1989 - brauciens uz Sibīriju. R. Blaumanis „Skroderdienas Silmačos”, E.Vulfs „Līnis murdā”(sastāvs nr.2)
1989 - A. Migla. “Mežrozīte” (režisore Iveta Supe)
04.03.1990 - J.Zvirgzdiņš, G. Gudets „Jubilejas gads”
06.03.1990 - V. Plūdonis „Uz saulainis tāli”
22.03.1990 - Aspazija „Runā, dvēsele, tas ir tavs laiks”
07.04.1990 - H.Paukšs „Miroņūpis”
24.12.1990 - G. Mistrāla „Šai brīdī, tik rūgta kā jūras sāļums”
1990 - J. Jurkāns, A. Rijkuris “Gliemezītis- riteņbraucējs”(režisore Maija Laicāne)
27.03.1991 - J. Rainis „Pūt vējiņi”
09.04.1991 - A. Brigadiere „Sprīdītis”
07.04.1991 - „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši”
28.04.1991 - Aspazija „Runā, dvēsele, tas ir tavs laiks” II
08.04.1992 - M. Misiņa „Nekad es nebūšu ikdiena tava”
10.04.1992 - G. Mistrāla „Es paceļu un vaļā veru savu sirdi”
11.04.1992 - A. Rancāne „Advente”
10.07.1992 - R. Blaumanis „Trīnes grēki”
23.09.1992 - L. Brīdaka „Ienāc pasaulē manā
1992 - “Kad tu atnāksi atkal?”- pēc A.A. Milna “Vinnijs Pūks un viņa draugi”(režisore Iveta Supe - diplomdarbs, A. Tjunīša dramatizējums)
27.03.1993 - H. Ibsens „Heda Gablere”
22.10.1993 - Š. Bodlērs „Es karalis tai zemē, kurā vienmēr līst”
27.03.1994 - M. Tvens „Toma Sojera piedzīvojumi”
29.12.1994 - „Tik labi paslēpos”
02.04.1995 - U. Siliņš „Didzis un zvaigžņu zēns”
04.04.1995 - Ž. Anujs „Antigone”
09.04.1995 - Teātra 90 gadu jubileja, Dž. B. Prīslijs „Skandalozais notikums ar misteru Ketlu un misis Mūnu”
31.03.1996 - E. Vulfs „Tas ir laiks"
26.04.1997 - F. Šillers „Marija Stjuarte”
02.06.1998 - M. Tvens „Princis un ubaga zēns”
1998 - B. Tomass “Krustmāte no Brazīlijas” (režisors Andrejs Ločmelis)
1999 - R. Blaumanis. “No saldenās pudeles”(režisore Maija Laicāne)
2000 - H. Ibsens „Nora” (nepabeigta)
07.06.2001 - A. Čehovs „Bildinājums”
01.02.2002 -  A. Čehovs „Ragana”
21.04.2002 - E. Vulfs „Pirmie soļi”
24.01.2004 - A. Čehovs „Atraitnīte”
02.02.2004 - O. Vācietis „Vārds” (kursi režisoriem-mācību-rezultāta dzejas izrāde)
04.10.2004 - A. Čehovs “Lācis”
27.03.2004 - V. Šekspīrs „Mācību stunda pie Šekspīra”
08.-09.09.2004 – Balvu teātrim 100
2005 - A. Puškins „Čigāni” (darba materiāls)
13.05.2006 - R. Blaumanis „Pazudušais dēls”
2008 - “Lauku pele un pilsētas pele”
2009 - “Tālums ir tepat” ( pēc H.K. Andersena pasakas “Sniega karaliene” motīviem)
2010 - E. Vulfs “Lielceros būs kāzas”
2010 - “Ceļā” (etīžu izrāde- eksperiments)
2011 - Obrozcovs “Hamlets, dāņu princis”( darba materiāls)
2013 - H. Vuolejoki “Jaunā saimniece”
2014 - S. Moems “Apsolītā zeme”
03.03.2019 - A. Ostrovskis “Sirds nav akmens”

Vēl Vairas Resnes režijā iestudēts
Balvu KAC vājredzīgo dramatiskajā kopā "Redzēt ar sirdi" -
2011 - Ā.Elksnes dzejas kompozīcija "Redzēt ar sirdi"
2012 - Jānis Jaunsudrabiņš "Baltā grāmata"
2017 -  "Vārds" ar S.Lāgerlēvas un kristīgā izdevuma "Mieram tuvu" tekstiem
2018 - "Bēgšana uz Ēģipti"

Balvu pagasta dramatiskajā kolektīvā -
2008 - E.Vulfs "Dzīvē kā dejā"
2012 - Dzejas kompozīcija "šai gaismas mirklī"
2013 - N.Gogolis "Precības" (fragments)
2014 - F.Šillers "Marija Stjuarte" (fragments)
07.07.2017 - Nora Vētra - Muižniece "Māsas"

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē: publikācijas un fotogrāfijas

Foto no teātra arhīva: Balvu teātrim - 100 (2004); bērnu dramatiskais kolektīvs (1982); amatierteātru salidojumā Jēkabpilī pēc A.Čehova izrādes "Lācis"; republikas dramatisko kolektīvu skate Balvos (1986);  festivāla "Ķiršu dārzs 2011" afiša

Raksta ID: 594
Atjaunināts: 22 novembris, 2019
Atjauninājumu skaits:: 11
Skatījumi:: 2504
Ievietots:: 14 aprīlis, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 22 novembris, 2019 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Aizezeres muzikanti
b Baltinavas dramatiskais kolektīvs "Palādas"
b Baltinavas pagasta koris
b Balvu jauktais koris "Ezerkrasts"
b Balvu kultūras un atpūtas centra koris "Mirklis"
b Balvu pagasta vokālais ansamblis "Malduguns"
b Balvu pilsētas deju kopa "Nebēda"
b Balvu pilsētas jauniešu deju kolektīvs "Rika"
b Balvu senioru ansamblis "Pārdomu vējš"
b Balvu senioru deju kopa "Atvasara"
b Balvu senioru deju kopa "Luste"
b Balvu senioru koris "Pīlādzis"
b Balvu vokālais ansamblis "Razdoļje"
b Beņislavas koris
b Briežuciema dramatiskais kolektīvs „Sipiņi”
b Briežuciema vidējās paaudzes deju kolektīvs „ Pāris’’
b Bērzpils dramatiskais kolektīvs
b Bērzpils lauku kapela
b Bērzpils pagasta sieviešu vokālais ansamblis
b Kubulu deju kolektīvs "Cielaviņa"
b Kubulu garīgo dziesmu ansamblis "Vakarblāzma"
b Kubulu jauktais vokālais ansamblis
b Kubulu senioru dāmu deju kopa "Rūtas"
b Lauku kapela "Rubeņi"
b Lazdukalna garīgās mūzikas ansamblis "Sonāte"
b Lazdukalna senioru Eiropas deju kopa "Tonuss"
b Medņevas Jāzepa kapela
b Medņevas puikas
b Mūzikas grupa "Karburators"
b Mūzikas grupa "Leijerkastnieki"
b Mūzikas grupa "OTTO"
b Noras Kalniņas lauku kapela
b Rugāju dāmu vokālais ansamblis
b Rugāju pagasta jauktais koris
b Tautas pūtēju orķestris "Balvi"
b Tilžas dramatiskais kolektīvs
b Tilžas koris
b Vectilžas pagasta amatierteātris
b Vectilžas pagasta jauniešu tautas deju kolektīvs
b Viļakas bērnu vokālais ansamblis "Pogas" un "Podziņas"
b Viļakas deju kopa "Dēka"
b Viļakas dramatiskā kopa "Babušoks"
b Viļakas jauniešu deju kolektīvs "Dēkaiņi"
b Viļakas krievu dziesmu ansamblis "Sudaruška"
b Viļakas vokālais ansamblis "Cansone"
b Šķilbēnu Romas katoļu draudzes baznīcas koris
b Žīguru lauku kapela "Ilgas"