Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Briežu dārzs "Mežsētas"

Raksta ID: 569
Atjaunināts: 07 februāris, 2020

Ideja par briežu dārza izveidi “Mežsētu” saimniekiem Imantam un Inārai Pušpuriem radās 2000.gadā. Īpašuma izveides pirmsākumos viņi veica visus nepieciešamos darbus, lai jau 2004. gada aprīlī saimniecībā spētu veiksmīgi izmitināt no Anglijas atvestos 70 vienu līdz trīs gadus vecus briežus. Sākumā Pededzes upes palieņu pļavās iežogotos  210 hektāros mita vairāk kā 400 brieži. "Mežsētās" pārstāvētas dažādas briežu šķirnes: angļu, skotu, poļu, ungāru, holandiešu un lietuviešu. Dzīvnieki paredzēti krustošanai, orientējoties uz Eiropas tirgu gan gaļas, gan jaunu dārzu veidošanas ziņā. Briežu audzēšana ir ilgtermiņa process, tam nepietiek ar vienu vai diviem gadiem. Lai varētu runāt par peļņu, jāpaiet vismaz pieciem sešiem gadiem. Arī briežu dārza pirmais īpašnieks - Imants Pušpurs uzskatīja, ka dzīvnieku skaitam nemitīgi jāpalielinās, lai nākotnē tas sasniegtu 1500 dzīvnieku lielu ganāmpulku.
Šobrīd gan dzīvnieku skaits ir samazinājies un 13 iežogotos aplokos dzīvo ap 350 staltbriežiem. Ir arī dambriežu ģimenīte, muflonu (savvaļas aitu) ģimenīte un draudzīgais ponijs Pončiks
Pēc Imanta Pušpura nāves 2010.gadā, briežu dārzu oficiāli pārņēma vecākais dēls Mareks, bet saimniecībā strādā Imanta sieva Ināra kopā ar visiem trim dēliem un meitu Ievu.
2006.gadā briežu dārzs ieguva oficiālu šķirnes briežu audzēšanas saimniecības nosaukumu "Mežsētas", kas reģistrēta Balvu rajona Rugāju pagastā, bet liela daļa, arī pašas mājas atrodas Gulbenes rajona Stradu pagastā.
Lai brieži neizkļūtu brīvībā un tos neapdraudētu suņi, vilki vai lāči, dārzam  apkārt uzcelts 2,4 m augsts žogs. Žogs ir no stipra materiāla, tā siets  spēj izturēt divarpus tonnu triecienu. Žoga  ārpusē ir smilšu josla vai arī piebraucamais ceļš. Briežu dārzā ir izbūvēts pagrabs, kas atrodas zem zemes. Tam izmantota iegādātā dzelzceļa cisterna, kurā ierīkotas durvis un ventilācijas lūkas. Pagrabā glabā briežiem paredzēto biešu un kartupeļu krājumus.
Pār Pededzes upi ir ierīkots tilts, kas savieno abus upes krastus, kā arī Gulbenes un Rugāju novadus. Tilts ierīkots briežu pārdzīšanai uz vasaras aplokiem, kas apmēram 50 hektāru platībā atrodas Rugāju pusē. Savulaik dārza teritorijā bija uzcelti 15 torņi briežu novērošanai un medībām, bet laika gaitā tie novecoja.  Šobrīd ir iecere - pāris torņu uzcelt arī tagad, lai būtu interesantāk ekskursantiem
„Mežsētās” darbs turpinās pie infrastruktūras sakārtošanas. Ir sagatavoti vairāki informācijas stendi. Dārza apmeklētāji tagad var brīvi pastaigāties pa teritoriju un priecāties par dzīvniekiem.  Sākuma posmā "Mežsētas" apmeklēja ap 3 tūkstošiem cilvēku gadā, tad sekoja klusāks periods. Šobrīd, kad gida pienākumus bez Ināras uzņēmusies arī meita, un saimniecība aktīvāk tiek popularizēta sociālajos tīklos, apmeklētāju skaits pieaug. Briežu dārzu apmeklējušas tūristu grupas pat no Vācijas, Turcijas, Dānijas. Te viesojušies Latvijas Valsts prezidenti Guntis Ulmanis un Valdis Zatlers. Apskatīt briežu dārzu bija atbraucis Aivars Lembergs.
Ir uzbūvēta viesu māja, izrakti lieli dīķi - Gulbenes novada Stradu pagasta teritorijā izraktie dīķi paredzēti, galvenokārt, dzīvniekiem, bet Rugāju pagasta teritorijā - 12 hektāru platībā izraktajos dīķos audzē dažādu sugu zivis: karpas, samus, stores, līņus, zušus un vēžus. Zivis, par noteiktu samaksu, var makšķerēt. Pieejama pirts ar platformu virs dīķa. 2019.gadā te ierīkots peintbola laukums
Interesentu piesaistei pie ceļiem, kas ved uz briežudārzu, ir izvietoti informatīvie stendi, kas dod precīzas norādes uz briežudārza „ Mežsētas” atrašanās vietu.

             

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē
Foto no I.Pušpures foto arhīva
Raksta ID: 569
Atjaunināts: 07 februāris, 2020
Atjauninājumu skaits:: 6
Skatījumi:: 7156
Ievietots:: 03 aprīlis, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 07 februāris, 2020 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Atpūtas parks “Lāča dārzs”
b Balvu pilsētas skvērs
b Bebra gudrību taka
b Bišu māja Rekovā
b Briežuciema tematiskais amatu meistaru ciems
b Dabas parks „Balkanu kalni”
b Dundenieku keramikas ceplis
b Kašu ģimenes akmeņu un liliju dārzi "Ezerlīčos"
b Privātā senlietu kolekcija "Saipetnieki"
b Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Stiglavas atsegumi”