Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Dabas liegums “Pededzes lejtece”

Raksta ID: 566
Atjaunināts: 03 aprīlis, 2009
Liegums dibināts 1999.gadā, no 2004.gada „Natura 2000” teritorija, ietilpst starptautiskas nozīmes mitrājā "Lubānas mitrāju komplekss".Šai teritorijai pievienots arī 1977.gada liegums „Pededzes ozolu audze”. Daļa teritorijas atrodas Balvu rajona Rugāju pagastā, kā arī Gulbenes un Madonas rajonos.  Lieguma kopējā platība 4663 ha. To šķērso divi valsts nozīmes autoceļi Lubāna-Upatnieki un Gulbene – Rēzekne. Centrālais lieguma ainavas elements ir Pededzes veidotais koridors. Pededzes ielejai raksturīga mozaīkveida ainavas struktūra, kas veidojusies pateicoties daudzveidīgiem vides apstākļiem un cilvēku saimnieciskajai darbībai. Krasta apaugums ir samērā sadrumstalots – lielāki un mazāki meža nogabali mijas ar pļavām un atmatām. Līdzīgi kā pamatkrasta līdzenumā arī upes ielejā pļavas un atmatas lielākās platībās sastopamas teritorijas ziemeļdaļā, kur plašāka upes meandru josla un lielāks vēsturisko viensētu blīvums. Dabas liegumā un tā tiešā tuvumā apdzīvotu vietu nav, liegumā atrodas tikai atsevišķas apdzīvotas viensētas vai to grupas, tāpēc kopumā lieguma teritoriju var uzskatīt par maz apdzīvotu. Aktīva saimnieciskā darbība notiek lieguma teritorijā , kur atrodas SIA “Mežsētas 97”.
Vide Pededzes lejtecē izceļas ar lielu bioloģisko daudzveidību. Palienē izpletušies lapu koku meži ar plašām ozolu un ošu audzēm. Mitrumu šeit nodrošina tuvumā esošie mitrāji un purvi. Nozīmīga loma ir arī Pededzes upei, kuras lejtecē ir mitras un auglīgas augsnes ar bagātu augu valsti. Te konstatēts daudz  retu un aizsargājamu  augu, sūnu un dažādu ķērpju. Lielo koku , īpaši ozolu, dobumos mājo aizsargājamas kukaiņu un putnu sugas. Pie putniem var minēt urālpūci, sila cīruli, mazo ērgli, vidējo dzeni, baltmugurdzeni, griezi, melno dzilnu, pelēko dzilnu, u.c. Upes lejtecē aizliegta jebkāda veida saimnieciskā darbība, piemēram, mežaudžu kopšana jāpārtrauc, ja valdaudzē koku vidējais vecums pārsniedz priedēm 60, eglēm, bērziem un melnalkšņiem - 50 gadus, apsēm - 30 gadus. Pļavās nav atļauts dedzināt kūlu un  medīt putnus. Noteikumi paredz  liegumu iedalīt četrās funkcionālajās zonās – regulējamā režīma zonā, dabas lieguma zonā, dabas parka zonā un neitrālajā zonā. Funkcionālais zonējums sastādīts, vadoties no teritorijas izveidošanas mērķiem un galveno dabas vērtību saglabāšanas interesēm. Pēdējos gados, šo  dabas liegumu apmeklē arvien vairāk tūristu. Visintensīvāk apmeklētie objekti ir SIA “Mežsētas 97” briežu dārzs, un Pededzes upe, kura tiek izmantota ūdenstūrismam.

Foto: Z.Logina
Raksta ID: 566
Atjaunināts: 03 aprīlis, 2009
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2170
Ievietots:: 03 aprīlis, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 03 aprīlis, 2009 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Dabas liegums "Sitas un Pededzes paliene"
b Dabas liegums ”Orlovas purvs (Ērgļu purvs)”
b Dabas liegums „Bērzpils purvs”
b Dabas liegums „Gruzdovas meži”
b Dabas liegums „Lagažu –Šņitkas purvs"
b Dabas liegums „Motrines ezers”
b Dabas liegums „Pokratas ezers”
b Dabas liegums „Posolnīca"
b Dabas liegums „Pārabaine”
b Dabas liegums „Stompaku purvs”
b Dabas liegums „Vjadas meži”
b Dabas liegums „Zodānu purvs”
b Dabas liegums Badnovas (Vecumu) purvs
b Dabas parks „Numernes valnis”
b Dabas parks „Vecumu meži”
b Dabas taka "Liepnas upes ieleja"
b Medņu (Ruduku) dižakmens
b Ploskīnes Lielais Vella akmens
b Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis “Stiglavas atsegumi”