Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Resne Vaira

Raksta ID: 530
Atjaunināts: 22 novembris, 2019

Balvu Tautas teātra režisore
Dzimusi 1951.gada 9.septembrī Balvu rajona Susāju pagastā. Astoņas klases pabeidza Viļakas vidusskolā, pēc tam turpināja mācīties Balvu vidusskolā. Tā kā jau skolas laikā Vairu ļoti aizrāva teātris, pēc vidusskolas viņa izvēlējās dzīvot pie vectēva Cesvainē, strādāt Cesvaines pastā un vakaros braukāt uz teātra nodarbībām Madonā pie Skaidrītes Strades un Monikas Briezes. Pirmā loma Vairai bija izrādē "Sombrero" - puika ar sarkaniem matiem. Kādu laiku Vaira tika strādājusi kolhozā "Sarkanais partizāns" par kluba vadītāju - vadījusi gan deju kolektīvu, gan dramatisko kolektīvu
1972.gadā Vaira aizbrauca uz Rīgu stāties aktieros Teātra fakultātē, bet tā arī neiegāja iekšā pie uzņemšanas komisijas.  Tā kā dokumenti bija iesniegti, atļāva iet uz režisoriem, tikai bija jāuzraksta paskaidrojums. Cik liktenīgi - Vaira toreiz uzrakstīja - "gribu savu dzīvi ziedot režijai". Tā viņa no 1972.gada piecus gadus neklātienē mācījās Latvijas Konservatorijas Teātra fakultātes režijas nodaļā. Balvos Vairu pieņēma darbā Kultūras namā par instruktori un viņa pati sāka vadīt dramatisko kolektīvu. Visu ko mācīja viņai, mācīja citiem. Uz pirmo mēģinājumu 14.oktobrī atnāca seši skolēni 12 līdz 14 gadu vecumā. Pirmā izrāde, ko iestudēja un vēlāk tika izrādīta daudzos pagastos, bija "Sniega karaliene". Diplomdarbam Vaira izvēlējās Aspazijas lugu "Vaidelote" piecos cēlienos. Izrāde bija iespaidīga ar vairāk kā 60 cilvēku piedalīšanos - ar dejotājiem (vaidelotēm), dziedātāju ansambli un veselu orķestri. Ar šādu sastāvu lugu nospēlēja tikai divas reizes, turpmāk izmantoja jau ierakstus.
1977.gadā, kad Vaira ieguva dramatiskā teātra režisora kvalifikāciju, Lūcija Ņefedova uzstāja, lai viņa brauc strādāt uz Talsu tautas teātri. Piekrita, jo Balvos tomēr gāja grūti. Talsos iestudēja izrādi "Bet vakariņas atstāj ienaidniekam", kuru vēlāk izrādīja arī Viļakā un Balvos. Vairu Talsos pieņēma un aktieri viņu ļoti mīlēja, bet viņu nesaistīja tas, ka kultūras namā vajadzēja taisīt arī citus pasākumus un koncertus. Pie Vairas bieži ciemojās arī Balvu aktieri, kuri aicināja atgriezties mājās. Līdz kādu reizi Balvu Kultūras nama direktore Maruta Gabrāne ieradās ar autobusu un sakrāmēja mantas promvešanai uz Balviem. Atgriezusies Balvos, Vaira kādu laiku bija spiesta strādāt par sētnieci, jo Kultūras namā vietas vairs nebija, un turpināja vadīt dramatisko kolektīvu. Viņas vadībā 1986.gadā teātris ieguvis Tautas kolektīva nosaukumu un kļuva par vienu no spēcīgākajiem amatierteātra kolektīviem Latvijā, kas strādā psiholoģiskā teātra žanrā. Teātrī darbojas ap 50 dalībniekiem, no tiem liela daļa ir jaunieši, jo pie teātra parasti darbojusies jauniešu studija. Vaira rēķina, ka kopumā varētu būt ap 300 cilvēku, kuri laika gaitā Balvos izgājuši caur dažādām amatierteātra studijām un bērnu kolektīviem. Pati Vaira bijusi Jelgavas Tautas teātra režisores Lūcijas Ņefedovas audzēkne, mācījusies pie Māras Ķimeles, Mihaila Gruzdova un slavenā krievu režisora Anatolija Vasiļjeva. Savas zināšanas un prasmes Vaira tālāk nodevusi vairākkārtīgi organizējot un vadot meistarklases un radošās darbnīcas, kursus aktiermeistarībā un režijā gan aktieriem, gan republikas amatierteātru režisoriem.
Vaira iestudējusi ap 70 izrādēm, pārsvarā klasiķu darbus - F.Šillers "Marija Stjuarte", M.Tvens "Princis un ubaga zēns", H.Ibsens "Heda Gablere", Ž.Anuijs "Antigone", Rainis "Pūt, vējiņi!" un "Krauklītis", A.Čehovs "Bildinājums", "Ragana", "Lācis", "Atraitnīte", J.Švarca "Paraistais brīnums", N.Gogolis "Precības", Aspazijas "Vaidelote" un "Ragana", R.Blaumanis "Pazudušais dēls', "Trīnes grēki", "No saldenās pudeles". Pēdējos gados vairāk pievērsusies Antona Čehova dramaturģijai, centusies apgūt slavenā režisora Mihaila Čehova pieredzi. Kā rezultāts šiem radošajiem meklējumiem ir Starptautiskais klasiskās dramaturģijas teātra festivāls "Ķiršu dārzs", kurš Balvos notika piecas reizes.
Kopš 2009.gada Vaira Resne strādā ar Balvu KAC vājredzīgo dramatisko kopu "Redzēt ar sirdi". Sākās viss ar vienu ES projektu, kur bija paredzētas teātra nodarbības. Strādājot ar viņiem Vaira saprata, ka var sagatavot izrādi. Kopā ar scenogrāfi Astru Ločmeli - Ambarovu tapa literārā kompozīcija "Vārds" ar S.Lāgerlēvas un kristīgā izdevuma "Mieram tuvu" tekstiem. Kopa 2016.gada dramatisko kolektīvu skatē ieguva 1.pakāpi un piedalījās skatē "Gada izrāde 2016" Dailes teātrī. Vājredzīgo kopas izrāde - meditācija "Bēgšana uz Ēģipti" Baltā spieķa dienas ietvaros 2017.gadā rādīta Latgales vēstniecībā "Gors".
No 2009.gada Vaira Resne vada arī Balvu pagasta dramatisko kopu. Kopā viņi iestudējuši fragmentus no Gogoļa "Precībām" un  Šillera "Marija Stjuarte", dzejas izrādi kopā ar vokālo ansambli, izrādi "Māsas". 2018.gadā Balvu novada amatierteātru kolektīvu skatē Balvu dramatiskais kolektīvs ar N.Vētras - Muižnieces lugu "Māsas" ieguva pirmo pakāpi un republikas "Gada izrādes" skatē Jēkabpilī otro pakāpi.
Vaira Resne vairākkārt ir saņēmusi Balvu pilsētas Atzinības un Pateicības rakstus, 2005.gadā - Kultūras ministrijas prēmiju par radošu veikumu 2004.gadā un spilgtiem iestudējumiem. Ar 2011.gada 16.marta Ordeņu kapitula lēmumu Vairai Resnei piešķirts Triju Zvaigžņu ordeņa V šķira
Ar 2018.gada 25.janvāra lēmumu Vairai Resnei piešķirts Balvu novada domes apbalvojums "Balvu Goda pilsonis".

      

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no Balvu Tautas teātra arhīva: Vaira pie Balvu teātra karoga (2002); ar mammu (1973); Madonas Tautas teātra studijas izrādē "Sombrēro" (rež. Monika Brieze; Vaira - Adrians otrā no labās puses 2.rindā) (1971); Vaira (otrā no labās puses) ar H.Gulbja izrādes "Medību pils" aktieriem un režisori Annu Arnicāni (otrā no kreisās puses); ar Vitu Romanovsku gatavojoties A.Puškina lugas "Čigāni" iestudējumam; mācību izrādē - eksāmenā Konservatorijā (vidū L.Ņefedova, pa labi blakus Vaira); ar suni Azūru; saņemot diplomu daiļlasīšanas konkursā (1966); ar klasi pēdējā zvanā (vidū audzinātājs Jānis Blāķis, kurš piedalījies izrādēs Balvos, arī Vairas diplomdarbā "Vaidelote" spēlēja Krīvu); ar brāli Krišu; režisoru kursu noslēgumā; ar sava teātra ļaudīm un Balvu KAC darbiniekiem saņemot Balvu pilsētas augstāko apbalvojumu (2018); saņemot Triju Zvaigžņu ordeni 2011.gada 1.maijā (R.Cibules foto);

Raksta ID: 530
Atjaunināts: 22 novembris, 2019
Atjauninājumu skaits:: 9
Skatījumi:: 2307
Ievietots:: 01 aprīlis, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 22 novembris, 2019 by Ināra B.
Also listed in
folder Personības -> Balvu pilsētas Goda pilsoņi
folder Personības -> Valsts apbalvojumi


Citi raksti šajā sadaļā
b Darius Skaidrīte
b Ivanova Līga
b Laizāne Inese
b Magone Imants
b Matīsa Aina
b Soboļeva Tamāra
b Vilkaste Pēteris