Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Ņikonovs Aleksandrs

Raksta ID: 490
Atjaunināts: 28 decembris, 2021

Zinātnieks, akadēmiķis, ekonomikas doktors
Dzimis 1918. gada 18. augustā Abrenes apriņķa Gauru pagasta Zaikovas sādžā trūcīgu zemnieku ģimenē. Krievijā publicētajos dokumentos norādīta dzimšanas vieta - Pleskavas apgabals Pitalovas rajons. Apbrīnojami talantīga un labestības pilna personība ar fenomenālu atmiņu. Latvijas krievu tautas izcils pārstāvis un Latvijas patriots. Aleksandrs Ņikonovs mācījies Zaruku(?) četrklasīgajā pamatskolā un Punduru sešklasīgajā pamatskolā. 1932. gadā iestājies Jaunlatgales ģimnāzijā, bet pabeidzis to jau kā Abrenes (pēc pārdēvēšanas) ģimnāziju 1939. gadā un tajā pašā gadā uzsācis studijas LU Veterinārmedicīnas fakultātē.
Otrā pasaules kara notikumi izmainīja A. Ņikonova dzīves ceļu, jo 1940 un 1941. gadā viņš strādāja Abrenes apriņķa partijas komitejā.
1941.-1944. gads – Aleksandrs Ņikonovs karo padomju armijas rindās sākumā kā karavīrs vēlāk virsnieks. Pēc kara atgriezies Latvijā un strādājis partijas darbā un padomju darbā.
1944.-1945. gadā bijis Abrenes apriņķa partijas komitejas pirmais sekretārs,
1945.-1946. gads - Daugavpils apriņķa partijas komitejas sekretārs,
1946.-1951 - Latvijas KP CK sekretārs.
1951.-1961. - Latvijas Lauksaimniecības ministrs.
1959. gadā viņš pabeidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju kā agronoms ekonomists. Dziļi apzinādamies 20. gs.50.-60. gadu daudzās ačgārnības, viņš nepiekrita toreizējām oficiālajām nostādnēm lauksaimniecībā. Viņa izvirzītie lauksaimniecības attīstības noteikumi savukārt nebija pieņemami partijas un valdības funkcionāriem un drīz pēc 1959. gada notikumiem Latvijā, viņš bija spiests doties trimdā uz Krieviju
1964.-1978. gadā A. Ņikonovs bija Stavropoles apgabala Lauksaimniecības ZPI direktors.
Darbodamies zinātnē,1973. gadā aizstāvēja ekonomikas zinātņu doktora grādu, bet 1975. gadā viņu ievēlēja par toreizējās Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, bet nākošajā gadā – par profesoru un pēc diviem gadiem – par akadēmiķi.
Pārcelts darbā uz Maskavu , no 1978.-1982. gadam Ņikonovs bija Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas ekonomikas nodaļas akadēmiķa- sekretārs, tad pēc diviem gadiem – akadēmijas viceprezidents.
1984. gadā viņu ievēlēja par Vissavienības Lauksaimniecības Zinātņu akadēmijas prezidentu. Šajā postenī Ņikonovs strādāja līdz 1992. gadam, kad notika Krievijas zinātnes struktūras radikāla reorganizācija. Pēdējos mūža gados viņš vadīja Krievijas Agrāro institūtu.
Aleksandrs Ņikonovs traģiski gājis bojā 1995. gada 5. oktobrī Maskavā. Apbedīts Novodevičjes kapsētā.
Viņa ieguldījums zinātnē ir vairāk kā 300 publikācijas.
Aleksandrs Ņikonovs tika ievēlēts par Vācijas, Ungārijas un arī Latvijas Zinātņu akadēmijas Goda locekli. Līdz mūža galam viņš apliecināja savu saistību ar Latgali, iesaistījās Latgales Pētniecības institūta darbā.
2012.gada 9.augustā pie Latgales apgabaltiesas ēkas Rēzeknē tika atklāta A.Ņikonova memoriālā plāksne


Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto no Baltinavas novada muzeja fondiem

Raksta ID: 490
Atjaunināts: 28 decembris, 2021
Atjauninājumu skaits:: 3
Skatījumi:: 2241
Ievietots:: 31 marts, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 28 decembris, 2021 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Aleksāns Oļģerts
b Cibulis Andrejs
b Ciglis Jānis
b Kavale Lūcija
b Kundziņa Antra
b Kuzmins Vasīlijs
b Kļaviņš Jānis
b Prols Jānis
b Putniņš Reinholds Valdemārs
b Slavinska Valentīna
b Vizulis Izidors