Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Bukšs Mikelis

Raksta ID: 484
Atjaunināts: 29 janvāris, 2013
Literatūrvēsturnieks, kultūrvēsturnieks, publicists
Dzimis 1912. gada 1. jūnijā Šķilbēnu pagasta Plešovas ciemā zemnieku Oduma un Madaļas Bukšu ģimenē.
1913. gadā ģimene pārcēlās uz Baltinavas pagastu. Viņš pabeidzis Surikovas četrgadīgo pamatskolu, 1927. gadā - Baltinavas sešklasīgo pamatskolu un 1931. gadā - Rēzeknes Valsts ģimnāziju. Ģimnāzijas gados publicējis rakstus, jaunāko ziņu apskatus un citus informatīvus materiālus dažādos preses izdevumos, galvenokārt bez paraksta, piepelnījies, pasniegdams privātstundas. Pēc ģimnāzijas beigšanas iestājies Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļā. Pirmos gadus studēt bijis iespējams tikai pateicoties B. Spūļa vadītā Latgales studentu fonda atbalstam.
1938. gadā pabeigta universitāte, iegūstot filoloģijas maģistra grādu par disertāciju " Antīkās pasaules motīvi latviešu tautas pasakās"
1936.-1937. gadā strādājis par latīņu un latviešu valodas skolotāju Aglonas ģimnāzijā, 1938. gadā - Daugavpils, 1939 - 1942. gadā -Rēzeknes ģimnāzijā.No 1942.-1944. gadam bijis Rēzeknes Valsts ģimnāzijas direktors.
Vācu okupācijas laikā iesaistījies demokrātiskajā pretestības kustībā - Latvijas Centrālajā padomē.
1944. gadā kopā ar ģimeni devies bēgļu gaitās un nonācis Zviedrijā. Strādādams Stokholmas statistikas pārvaldē, Vermlandes muzejā, bibliotēkā, arhīvā, brīvajā laikā pētījis Latgales kultūrvēsturi. Zviedrijā aktīvi iesaistījies un darbojies trimdas latgaliešu politiskajās un sabiedriskajās organizācijās. Vadījis Zviedrijas Latviešu katoļu biedrību, darbojies "Andriva Jūrdža fondā", p/s "Latgaļu izdevnīceiba", "Latgales demokrātu savienība”, "Latgaļu pētniecības institūts" u.c. Sarakstīti un izdoti nozīmīgi darbi Latgales kultūrvēsturē:
"Monsiņjors Nikodems Rancāns" (1939; 1943 ; 1971)
"Pīzeimes par senejū latgaļu resp. latvīšu volūdu"(1948),
"Drukas aizlīgums latgalim"(1949),
"Senču pasaule"(1950),
"Vacōkī rakstnīceibas pīminekli"(1952),
"Skices un dokumenti nu Latvijas topšonas laikim" (1954),
"Latgaļu literatūras vēsture"(1957),
"Latgaļu volūdas un tautas izplateibas problemas"(1961),
"Atmiņas un atziņas" (1964),
"Francis Kemps -ceineitōjs par tautas tīseibom" (1969),
"Latgaļu - vōcu un vōcu - latgaļu vōrdneica"(1969),
"Pret straumi" (1971),
"Latgaļu gramatika" (1973)
"Latgaļu atmūda"(1976),
"Die Russifizierung in den Baltischen Landern"("Rusifikācija Baltijā") (1969).
Pseidonīmi : Aizeļksnīts, S. Adamāns, Dadzītis, Juris Stakle, J. Lobōrds.
Mikelis Bukšs no 1948. gada vadījis trimdas latgaliešu žurnālu "Dzeive", bijis izdevējs un redaktors rakstu krājumam "Acta Latgalica".Daudz rakstījis trimdas latgaliešu preses izdevumos.
Miris 1977. gada 8. jūnijā Stokholmā un apbedīts Hāgas katoļu kapos.
1982. gadā uzstādīts piemineklis ar uzrakstu „Latgolas dvēseles tulks”
1991. gada 1. septembrī Rēzeknē pie Skolotāju institūta un ģimnāzijas (tagad Rēzeknes Augstskola) atklāts B. Buļa piemineklis Mikelim Bukšam ”Klusējošā kokle”
1992. gadā piemiņas plāksne atklāta M.Bukša dzimtajā Plešovā, bet 2012.gada 1.jūnijā turpat tika atklāts piemineklis
Lielu daļu no viņa literārā mantojuma sieva Janīna Bukša nodevusi Latgales Kultūrvēstures muzejam Rēzeknē, Balvu centrālajai bibliotēkai, Baltinavas, Upītes un Šķilbēnu pagastu bibliotēkām.
Savu pamatarhīvu viņš pats nodevis glabāšanai uz septiņdesmit pieciem gadiem Stokholmas karaliskajam arhīvam.
2012.gadā, atzīmējot M.Bukša 100.dzimšanas dienu, atkārtoti izdota viņa grāmata "Latgaļu atmūda", noorganizēta ceļojošā izstāde "Latgolys dvēslis tulkam Miķeļam Bukšam 100", kura notika Rēzeknē, Rīgā, Balvos. Uz izstādes atklāšanu Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija ieradusies M.Bukša jaunākā meita Irene Bukšs - Ronge ar dēliem.
Izstādi var apskatīt Balvu centrālās bibliotēkas mājas lapā, sadaļā "Virtuālās izstādes".

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto: no Bukšu dzimtas personīgā arhīva:
1.    2012.gadā atklātais piemineklis Plešovā
2.    Piemineklis Stokholmas Hāgas kapsētā
3.    Piemineklis Rēzeknē
4.    Piemiņas plāksne Plešovā
Raksta ID: 484
Atjaunināts: 29 janvāris, 2013
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2353
Ievietots:: 27 marts, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 29 janvāris, 2013 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Brenčeva Violeta
b Cibuļs Juris
b Konāns Anna
b Korņejeva Iveta
b Kļanska Daiga
b Kļava - Krakope Konstance
b Logina Zinaida
b Mežale Benedikta
b Nizinska Māra
b Poišs Mārtiņš
b Rozenieks Jānis
b Solovjova Olga
b Zvejniece Rasma
b Šperberga Mārīte