| | | | | Pārlūkot visas sadaļas |
Raksta ID: 478
Atjaunināts: 12 marts, 2015
Pedagogs, sportists
Dzimis 1927.gada 6.maijā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta "Rūcānos" zemnieku ģimenē. Juris Vaskinovičs kara gados bija pievienojies Osvalda Goldmaņa nacionālo partizānu grupai, bet vēlāk aktīvi darbojās nacionālajā pretošanās kustībā Jēkabpils un Daugavpils apriņķos, arī Rīgā. 1946. gada 14. maija naktī J.Vaskinovičs un A.Boks Līvānu pilsētas centrā augstākajā priedē uzvilka Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
Skolas gaitas Juris uzsāka Ginterānu skolā, turpināja un 1949.gadā beidza Līvānu ekonomisko tehnikumu un iestājās Fiziskās kultūras institūtā Rīgā. 1950.g. sāka strādāt par fizkultūras skolotāju Varakļānu vidusskolā un mācības turpināja neklātienē Ļeņingradas Fiziskās kultūras institūtā, kuru beidza 1954.gadā. 1951.gadā skolotājs Vaskinovičs pārgāja darbā uz Bērzpils vidusskolu par fizkultūras un militārās apmācības skolotāju, kur nostrādāja līdz 1992.gadam, kad aizgāja pensijā. Organizējis un kādu laiku vadījis vanadzēnu kopas Bērzpilī un Eglainē.
Pats Juris Vaskinovičs sportā izcīnījis ap 170 diplomiem un balvām. Viņš kopumā 21 reizi pabijis čempiona godā diska mešanā, šķēpa mešanā, augstlēkšanā, tāllēkšanā, vesera mešanā. Divreiz bijis trešais slēpošanā veterānu sacensībās. 1989.gadā Maskavā vieglatlētikas veterānu starptautiskajās sacensībās "Grand Praix" izcīnīja pirmo vietu šķēpa mešanā un augstlēkšanā, kļūstot arī par PSRS čempionu. Viņš vadīja arī sporta darbu vietējā kolhozā "Komunārs", vēlāk padomju saimniecībā "Bērzpils". Pirmajā republikas padomju saimniecību spartakiādē "Bērzpils" komanda kopvērtējumā izcīnīja 3.vietu.
J.Vaskinovičs vēl 2012.gadā piedalījās ikgadējās Latvijas sporta veterānu savienības 49.pašvaldību sporta spēlēs, un izcīnīja zelta medaļu vesera mešanā, sudraba medaļu šķēpmešanas un augstlēkšanas disciplīnās.
Atmodas laikā skolotāju Vaskinoviču ievēlēja par Latvijas Tautas Frontes atbalsta grupas vadītāju Bērzpils vidusskolā. Viņš organizēja Latvijas karoga iesvētīšanu un uzvilkšanu gan skolā, gan pie pagasta ēkas.
1998.gadā Juri Vaskinoviču kā pedagogu - sporta veterānu par nopelniem Latvijas labā apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. 1999.gada 7.oktobrī viņš saņēma nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
Miris 2015.gada 31.janvārī
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no J.Vaskinoviča personīgā arhīva
Dzimis 1927.gada 6.maijā Jēkabpils apriņķa Dignājas pagasta "Rūcānos" zemnieku ģimenē. Juris Vaskinovičs kara gados bija pievienojies Osvalda Goldmaņa nacionālo partizānu grupai, bet vēlāk aktīvi darbojās nacionālajā pretošanās kustībā Jēkabpils un Daugavpils apriņķos, arī Rīgā. 1946. gada 14. maija naktī J.Vaskinovičs un A.Boks Līvānu pilsētas centrā augstākajā priedē uzvilka Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.
Skolas gaitas Juris uzsāka Ginterānu skolā, turpināja un 1949.gadā beidza Līvānu ekonomisko tehnikumu un iestājās Fiziskās kultūras institūtā Rīgā. 1950.g. sāka strādāt par fizkultūras skolotāju Varakļānu vidusskolā un mācības turpināja neklātienē Ļeņingradas Fiziskās kultūras institūtā, kuru beidza 1954.gadā. 1951.gadā skolotājs Vaskinovičs pārgāja darbā uz Bērzpils vidusskolu par fizkultūras un militārās apmācības skolotāju, kur nostrādāja līdz 1992.gadam, kad aizgāja pensijā. Organizējis un kādu laiku vadījis vanadzēnu kopas Bērzpilī un Eglainē.
Pats Juris Vaskinovičs sportā izcīnījis ap 170 diplomiem un balvām. Viņš kopumā 21 reizi pabijis čempiona godā diska mešanā, šķēpa mešanā, augstlēkšanā, tāllēkšanā, vesera mešanā. Divreiz bijis trešais slēpošanā veterānu sacensībās. 1989.gadā Maskavā vieglatlētikas veterānu starptautiskajās sacensībās "Grand Praix" izcīnīja pirmo vietu šķēpa mešanā un augstlēkšanā, kļūstot arī par PSRS čempionu. Viņš vadīja arī sporta darbu vietējā kolhozā "Komunārs", vēlāk padomju saimniecībā "Bērzpils". Pirmajā republikas padomju saimniecību spartakiādē "Bērzpils" komanda kopvērtējumā izcīnīja 3.vietu.
J.Vaskinovičs vēl 2012.gadā piedalījās ikgadējās Latvijas sporta veterānu savienības 49.pašvaldību sporta spēlēs, un izcīnīja zelta medaļu vesera mešanā, sudraba medaļu šķēpmešanas un augstlēkšanas disciplīnās.
Atmodas laikā skolotāju Vaskinoviču ievēlēja par Latvijas Tautas Frontes atbalsta grupas vadītāju Bērzpils vidusskolā. Viņš organizēja Latvijas karoga iesvētīšanu un uzvilkšanu gan skolā, gan pie pagasta ēkas.
1998.gadā Juri Vaskinoviču kā pedagogu - sporta veterānu par nopelniem Latvijas labā apbalvoja ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta goda zīmi. 1999.gada 7.oktobrī viņš saņēma nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu.
Miris 2015.gada 31.janvārī
Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Foto no J.Vaskinoviča personīgā arhīva
Raksta ID: 478
Atjaunināts: 12 marts, 2015
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2643
Ievietots:: 26 marts, 2009 by
Ināra B.
Atjaunināts:: 12 marts, 2015 by
Ināra B.
Also listed in
Citi raksti šajā sadaļā
Powered by KBPublisher (Knowledge base software)