Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Matīss Tālis

Raksta ID: 406
Atjaunināts: 28 decembris, 2021

Operdziedātājs un mūzikas pedagogs
Dzimis 1904.gada 1.maijā Rugāju pagasta "Rītezeros". Pēc Balvu luterāņu draudzes skolas beigšanas, no 1922.-1925.gadam mācījās Balvu komercskolā, kur dziedāšanu mācīja Heinrihs Polfanders. Viņš ierosināja izveidot zēnu dubultkvartetu, kurā Tālis Matīss dziedāja pirmo tenoru. Pakāpeniski tika sagatavots plašs repertuārs, ar kuru zēni uzstājās arī Kārsavā, Ludzā, Rēzeknē.

Uzreiz iestāties Konservatorijā neizdodās, tāpēc Tālis Matīss beidz Zeltmata dramatiskos kursus un dziedāšanu apgūst privāti pie profesora Eduarda Miķelsona. Viņš kļūst par pirmo profesionālo teātra režisoru Latgalē un organizē brīvdabas izrādes gan Balvos, gan Rugājos, iesaistot tajās arī savus kursabiedrus - Pēteri Lūci un Žani Katlapu. Repertuārā bija lugas "Mūsu senči", "Jāzeps un viņa brāļi" u.c.
Pateicoties savai neatlaidībai, Tālis 1933.gada rudenī kā dziedātājs debitēja Nacionālajā operā. Viņa popularitāte aug, par viņu raksta. Seko ieraksti skaņu platēs, uzstāšanās radiofonā un pirmajā latviešu pilnmetrāžas mākslas skaņu filmā "Zvejnieka dēls". Viņš dziedāja arī Kavaradosi Dž.Pučini "Toskā", Hozē Ž.Bizē "Karmenā", Rudolfu Dž.Pučīni "Bohēmā". 1939.gadā T.Matīsu no darba Nacionālajā operā atlaiž, jo pārāk asi ir centies aizstāvēt kolēģus un savas profesijas darba tiesības. 1940 - 1941.gadā viņš bija Operas teātra filiāles solists Liepājā, bet kara gadus, galvenokārt, dzīvo Saldus pagasta "Butnānos" pie sievas radiem, kur strādā kā laukstrādnieks. Pēc otrā pasaules kara mākslinieks pievēršas aktīvai koncertdarbībai. No 1945.gada līdz 1955.gadam ir Latvijas Valsts filharmonijas solists.  50.gados arvien vairāk nododas pedagoģiskajam darbam - strādā par dziedāšanas pedagogu 3.mūzikas skolā, vada Poligrāfiķu kluba vokālo studiju, vēlāk arī vokālo studiju VEF kulrūras pilī.

1964.gada 26.jūnijā Tālis Matīss apprecas ar pianisti Adu Volfmani, kura kā pavadītāja kopā ar viņu strādā jau no 1940.gadu (ar pirmo sievu Viju Ozoliņu laulība tika šķirta 1961.gadā).

1974.gadā Rīgas skaņuplašu fabrika izdeva Tāļa Matīsa iedziedātās trīsdesmito gadu populārās dziesmas. Izrādījās, ka dziedoņa pievilcība ir tik liela, ka plati vajadzēja izdot atkārtoti. Dziedātāja un pedagoga gaitās iegūtā pieredze pārtapa plašā teorētiskā darbā "Par dziedāšanas mākslu". Grāmata iznāca 1977.gadā.

Tālis Matīss mirst 1985.gada 8.augustā, apbedīts Jaunciema kapos blakus sievai Adai.

Materiālus par operdziedātāju Tāli Matīsu pētīja un apkopoja Balvu pilsētas ģimnāzijas skolotāja Irēna Šaicāne. 1994.gadā iznāca viņas apkopotais materiāls brošūrā "Tālim Matīsam - 90".
2004.gada 1.maijā Rugāju parkā Tālim Matīsam atklāja pieminekli

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto no novadpētniecības lasītavas fonda: Tālis Matīss; Balvu komercskolas otrā izlaiduma klasē 1924.gadā (Matīss otrajā rindā pirmais no kreisās); Matīss ģimenes lokā; Matīsa māja Rugājos

Raksta ID: 406
Atjaunināts: 28 decembris, 2021
Atjauninājumu skaits:: 3
Skatījumi:: 2545
Ievietots:: 21 marts, 2009 by Ināra B.
Atjaunināts:: 28 decembris, 2021 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Baranovskis Staņislavs
b Boža Aina
b Jangblūde Dace (dzim.Kaša)
b Jaunzeme - Portnaja Diāna
b Jūsmiņš Aloizijs
b Jēkabsone Laura
b Jēkabsons Arnolds
b Kļaviņš Jānis
b Logins Francis
b Mežore Sandra
b Mētra Olīvs
b Namsons Antons
b Skulte Ādolfs