Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Supe Marija

Raksta ID: 261
Atjaunināts: 04 augusts, 2022
Tautas muzikante, Upītes etnogrāfiskā ansambļa dalībniece
Marija nākusi no daudzo tautas muzikantu Mukaušovas ciema Šķilbēnu pagastā. Dzimusi 1932.gada 5.decembrī Anastasijas un ermoņista Adama Slišānu ģimenē. Viņas māsa arī spēlē cītaru, bet no četriem brāļiem, kuri jau miruši, Staņislavs un Boļeslavs bijuši izcili tautas muzikanti un tautas mūzikas instrumentu gatavotāji. Arī Marijas tēvu Adamu kā ermoņistu un tēva brāli Pīteru kā vijolnieku un tautas mūzikas instrumentu gatavotāju pazina tuvā un tālā apkārtnē. Viņi kā Mukaušovas muzikanti bija iecienīti kāzu (vedību un izdeviņu) godos. Brāļi ik gadu spēlēja 15 kāzās, ko parasti nerīkoja vasarā.
Marijai ir tikai Upītes septiņgadīgās skolas izglītība, bet muzikālā dzirde un muzikanta dotības, viņu padarīja par izcilu tautas mūziķi. Visu 20.gadsimta otro pusi viņa kopusi un saglabājusi Ziemeļlatgales muzikālās kultūras tradīciju. Darbojusies lauku kapelās, etnogrāfisko muzikantu kopās, individuāli un kopā ar dziedošajām tautas teicējām. Tāpat dziedājusi tautasdziesmas, ziņģes, šlāgerus, balādes, ar savu skanīgo, nedaudz pieklusināto balsi priecējot klausītāju sirdis.
No 1948. līdz 1953.gadam Marija spēlē kokli ģimenē un savā ciemā, nemitīgi apgūstot jaunas un jaunas danču un dziedāmās melodijas. Kad 20.gadsimta piecdesmitajos gados Upītes septiņgadīgajā skolā par mūzikas skolotāju strādā Jāzeps Kokorevičs, viņš izveido lauku kapelu. Pats spēlē uz vijoles, Marija uz kokles, bet Izidors Slišāns, Mateuša dēls, uz ermoņikām. Jāzepam Kokorevičam aizejot no Upītes skolas, viņa vietu spēlē uz vijoles ieņem Marijas brālēns - Izidors Slišāns, Pītera dēls. Šīs abas muzikantu trijotnes ir iepriekšējā gadsimta 50.gadu Upītes puses muzikālās dzīves centrs. 60.gadi Marijas dzīvē īpaši ar to, ka viņa spēlē divos kolektīvos. Pirmā kapela veidojas no viņas - muzicējošas ar kokli un akordeonu spēlē Upītes septiņgadīgās skolas mūzikas skolotājs Valentīns Lapšāns, otrajā kapelā spēlē bajānu Henriks Supe. Šie gadi ir laiks, kad Marija kapelās izpilda balsi, dzied neaizsmakdama līdz rīta govju slaukšanai fermā.
70.gados Marijas Supes kapelas sāk spēlēt kāzās. Viņa spēlē kokli trijos sastāvos: pirmajā - kokle vai dūru cītara un balss pašai, akordeons un balss Kārlim Mežakam, bungas un šķīvji Staņislavam kuļšam; otrajā - kokle vai dūru cītara un balss pašai, akordeons Jānim Circenim, bungas Staņislavam Kuļšam; trešajā - kopā ar Mariju un Staņislavu ar bajānu spēlēja Henriks Supe.
80.gados Marija dzied Upītes etnogrāfiskajā ansamblī un parasti muzicē viena uz cītaras. Viņu bieži apmeklē Ziemeļlatgales folkloras vācēji un pētnieki, un katrreiz tiek muzicēts, stāstīts un rādīts. Viņa ar savu kokli vai cītaru piedalās arī vairākos folkloras pasākumos. 80.gadu beigās Marija ar citiem tautas muzikantiem iesaistās vērienīgā projektā Ziemeļlatgales tautas tradicionālās muzicēšanas kultūras propagandā, muzicēdama daudzos pasākumos.
90.gadu sākums iznes popularitātes kalngalos Upītes etnogrāfisko muzikantu kopu, kurā spēlē cītaru un dzied Marija Supe, ermoņikas - Vilhelms Supe, vijoli - Andrejs Rancāns, bungas - Staņislavs Kuļšs. Kopa spēlē dažādos kultūras pasākumos, kāzās, folkloras svētkos un 1991.gadā piedalās Lietuvā Starptautiskajā Tautas muzikantu festivālā, kur viņus gandrīz vai uz rokām nēsā savas etnogrāfiski savdabīgās un skaistās muzicēšanas dēļ. 90.gadi ir Marijas un Kārļa Mežaka muzicēšanas un dziedāšanas laiks, kad kuplākos svētkos klāt nāk A.Rancāns un S.Kuļšs.
Jaunā gadsimta pirmā desmitgade Marijai ir paklusa. gandrīz visi kapelu kompanjoni ir vai nu miruši, vai kļuvuši veci un vairāk nemuzicē, citi slimo, arī pašai roku pirksti vairs nav tik veikli kā agrāk. Un tomēr šad tad Marija vēl atļaujas spēlēt - 2004.gadā, kad Šķilbēnu pagastā uzvilka mastā ES karogu un Rekavas vidusskolas zālē notika plašs folkloras pasākums.

                                                                                                                                            /pēc O.Slišāna materiāliem/
Marija Supe bija viena no Nemateriālā kultūras mantojuma vērtību sarakstā iekļauto vērtību "Dziedāšana ar pusbalsu", "Psalmu dziedāšana Ziemeļlatgalē" un
"Maija dziedājumi pie ciemu krustiem Ziemeļlatgalē" nesējām .

Mirusi 2021.gada 13.decembrī, apglabāta Brieksīnes kapos.          

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no O.Slišāna personīgā arhīva: Kapela 90.gadu vidū muzicē Upītes Liepu birzītē: bungas – Staņislavs Kuļšs, cītara – Marija Supe, vijole – Andrejs Rancāns, akordeons – Kārlis Mežaks.

Pirmajā fragmentā spēlē Marija Supe, otrajā - ar Upītes etnogrāfiskā ansambļa muzikantu kopu (Andrejs Rancāns - vijole, Vilhelms Supe - ermoņika, Staņislavs Kuļšs - bungas, Marija Supe - cītara) 1990.gadā (no A.Kapusta personīgā arhīva)

Raksta ID: 261
Atjaunināts: 04 augusts, 2022
Atjauninājumu skaits:: 4
Skatījumi:: 2505
Ievietots:: 31 janvāris, 2008 by Ināra B.
Atjaunināts:: 04 augusts, 2022 by Ināra B.
Also listed in
folder Personības -> Folkloras teicēji, vācēji, izpildītāji


Citi raksti šajā sadaļā
b Boldāns Jāzeps
b Bukša Marija
b Circens Alfrēds
b Džigurs Voldemārs
b Erciks Staņislavs
b Jermacāns Pēteris
b Keiša Aija
b Keiša Lūcija
b Keišs Aigars
b Keišu ģimene
b Krakops Zintis
b Lazdiņš Jānis
b Lazorenko Nikolajs
b Logins Jānis
b Ločmelis Aleksandrs
b Ločmelis Vitālijs
b Mednis Alberts
b Mūrmanis Harijs
b Rancāns Andrejs
b Supe Vilhelms
b Vancāne Emerita
b Zaremba Jāzeps
b Zelčs Aivars
b Zelčs Eventijs
b Zelčs Rolands
b Šaicāns Ainis
b Čakāns Elmārs