Upesgala apmetne

Apmetnes vidējā neolīta apdzīvotība attiecināma uz 3. g.t. p.m.ē. Apmetnes intensīvi apdzīvotās teritorijas lielums (pēc speciāliem aprēķiniem) bijis 68000 m2. Izrakumu laikā apmetnē tika atrasta:

• kleķa krāsns paliekas ar septiņu smalkgraudainu šķembu paliekām;
• Astoņas stabu un mietu vietas, kas liek domāt, ka atsegta fragmentāra celtnes vieta ar maksimālo platumu 6 m pusapļa atvēruma pusē;
• 1m attālumā uz Z no celtniecības kompleksa paliekam tika atsegtas cilvēka apbedījuma paliekas. Mirušais guldīts izstieptā stāvoklī ar galvu DA, bez kapa inventāra;
• Iegūtas pavisam 116 senlietas, kas izgatavotas no krama, kaula, slānekļa, māla, smilšakmens, dzintara (pogveida krelle) u.c.
• Savāktās lauskas pieder tipiskai ķemmes – bedrīšu keramikai ar zvirgzdu piejaukumu. Nelielā skatā pārstāvēta vidējā neolīta porainās masas keramika. Ir atrastas arī atsevišķas apmestās un kniebtās keramikas lauskas. Pēdējās norāda uz īslaicīgu apdzīvotību dzelzs laikmetā.