Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Bonifacovas senkapi

Raksta ID: 152
Atjaunināts: 16 aprīlis, 2012

Bonifacovas senkapi (Priežu saliņa) atrodas Bērzpils pagastā netālu no Bonifacovas Ičas upes labajā krastā, netālu no Paukles upītes ietekas Ičā. Tas bijis neuzkrītošs, sauss smilšu pakalns, ko no visām pusēm ieskāvušas zemas pļavas. Pavasaros un rudeņos (pirms meliorācijas 20.gs. 60-70. gados), Ičai un Pauklei pārplūstot, pakalniņš ar senkapiem pacēlies virs ūdens un pārvērties saliņā.Tamdēļ arī vietējie iedzīvotāji to kopš seniem laikiem iesaukuši par Priežu saliņu, jo tas apaudzis priedēm. Izrakumi notikuši šeit 1897., 1916., 1924. gadā.

 1897. gada oktobrī Gustavs Manteifelis nodevis Rīgas Doma muzejam lielu skaitu senlietu – bronzas vītu kaklariņķi, spirālaproces, aproces ar platu plakanu vidu, spirālgredzenus, vairoggredzenus, dažāda veida pakavsaktas, važiņu rotas ar zvārgulīšiem, piekariņus, bronzas vijiņu virknes, dzelzs šaurakmens cirvjus, zobenu daļas, jostas sprādzes, audumu fragmentus – tērpu paliekas ar ieaustām stikla zīlītēm un daudzas citas senlietas, kas tā paša gada vasarā atrastas muižniekam Nestoram Beņislavskim piederošajā Bonifacovas muižas teritorijā. Manteifeļa piesūtītajā ziņojumā sīki aprakstīti šī atraduma apstākļi un vieta. Taču tikai neliela daļa no šiem atradumiem nonākuši Latvijas muzejos, jo lielākā daļa izvesta uz Krakovu, pēc citiem avotiem – uz Varšavu

1916. gadā nelielus izrakumus Priežu saliņā izdarījis arheologs P. Rikovs, kas pamatoti Bonifacovas senkapus pielīdzinājis Odukalna senkapiem Ludzas rajonā.

1925. gadā K. Andermanis ziņojis Pieminekļu valdei, ka pie Bonifacovas, Priežu saliņā no jauna atrastas senlietas - dzelzs cirvis, sudraba nauda, bruņas, ķēdes

1932. gadā B. Brežgo ziņojis Pieminekļu valdei par rēzeknieša J. Tomaševiča izrakumiem Bērzpils pagasta Bonifacovas senkapos 1924. gadā. Atrakti 13 kapi, no kuriem viens bijis bagātas sievietes apbedījums, bet pārējie 12 -  vīriešu kapi. Atrastās senlietas – tipiskas 8.-13. gs latgaļu kapu piedevas. Daļu no iegūtajām senlietām B. Brežgo nodevis Pieminekļu valdei, bet daļu J. Tomaševičs - Rēzeknes Valsts skolotāju institūtam.

Bonifacovas senkapi (Priežu saliņa) ir Valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis

/Pēc VKPAI materiāliem/

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto - J. Urtāns (1978)

Raksta ID: 152
Atjaunināts: 16 aprīlis, 2012
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2114
Ievietots:: 28 novembris, 2007 by Ināra B.
Atjaunināts:: 16 aprīlis, 2012 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Aizelkšņu senkapi (Kara kapi)
b Aizezeres senkapi
b Aizstirnes senkapi
b Alotāju kalns
b Baznīcas vieta - kulta vieta
b Beļausku senkapi
b Brontu viduslaiku kapsēta
b Bērzīnes pilskalns
b Cepures kalns
b Cirnavas senkapi
b Daņilovkas senkapi
b Derdziņu senkapi (kara kapi)
b Domopoles senkapi - kara kapi
b Donikavas senkapi (kara kapi)
b Dzilnaskalna senkapi
b Dzirnavsalas apmetne
b Ezersalas senkapi
b Golvaru viduslaiku kapsēta
b Gribkovas senkapi
b IČAS apmetne
b Kangaru senkapi (Augsnas kalniņš)
b Kapūnes senkapi
b Karaļa kaps -senkapi
b Kauguru kalns - pilskalns
b Kačupes senkapi (Bābu kalns)
b Keišu senkapi
b Kozlovas senkapi (Akmeņu krasts)
b Krišjāņu senkapi (kara kapi)
b Kubulu senkapi
b Lagažas apmetne
b Lavošnieku senkapi
b Lašku senkapi (Zviedru kapi)
b Lieparu senkapi
b Loginu senkapi
b Lukstenieku senkapi (kara kapi)
b Lācupes viduslaiku kapsēta (kara kapi)
b Mastarīgas senkapi (kara kapi)
b Mašķu senkapi (kara kapi)
b Medņu senkapi
b Melnolīdumu senkapi (kara kapi)
b Miezāju senkapi (kara kapi)
b Mistra kalns
b Osas apmetne
b Piestiņas apmetne
b Pilskalns
b Puncuļevas pilskalns
b Raču Raganu kalns
b Rijnieku senkapi
b Salas senkapi (Mēra kapi)
b Skandīnes senkapi
b Slaveitu senkapi
b Slotukalna senkapi (kara kapi)
b Upesgala apmetne
b Varenes kalns - senkapi
b Viļakas senkapi
b Čušļu senkapi (kara kapi)
b Ķeibenieku senkapi (kara kapi)