Apala Zigrīda

Arheoloģe

Zigrīda Apala (dzimusi Mieriņa) dzimusi kādreizējā Abrenes pagasta Viļakas pagastā, tagadējā Viļakas novadā 1936.gada 2.oktobrī. Pēc Ezermalas četru klašu pamatskolas un Viļakas pilsētas 1. septiņgadīgās skolas pabeigšanas (1951) mācījusies Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā (1951. – 1955.). Pēc samērā īslaicīga darba Kandavas kultūras namā un vēlāk – Rīgas Poligrāfijas mākslas arodskolā, viņa 1958. gadā sāka strādāt LPSR ZA Vēstures institūtā par laboranti Arheoloģijas sektora Arheoloģijas ķīmijas (vēlāk – Senlietu konservācijas un restaurācijas) laboratorijā, vienlaikus turpinot izglītību Maskavas Poligrāfijas institūta Rīgas filiāles Redaktoru fakultātē neklātienē(1958. – 1964.). Laborantes amatā viņa strādāja līdz 1966. gadam, tad bija nodaļas zinātniskā līdzstrādniece (1966. – 1972.), ilggadēji - Senlietu konservācijas un restaurācijas laboratorijas vadītāja (1972. – 2004.), pēc šīs laboratorijas likvidēšanas – pētnieka pienākumu izpildītāja (2004. – 2007.), bet būdama jau pensijā, uz nepilnu slodzi turpināja strādāt krājuma glabātājas amatā.
Z. Apala arheoloģiskajos izrakumos piedalījusies kopš 1959. gada, pētot galvenokārt Latvijas viduslaiku arheoloģiskos objektus. Viņa ir piedalījusies Ogres Ķenteskalna, Mūkukalna pilskalna, Oliņkalna pilskalna, Altenes pils arheoloģiskajā izpētē, bijusi  vīra Jāņa Apala vietniece viņa vadītajos izrakumos Drabešu Uplantu kapsētā (1969., 1971.), Vecpiebalgas Purgaiļu viduslaiku kapsētā (1970.), Leimaņu kapsētā „Augstie  kapi” (1970.), Drabešu Liepiņu kapulaukā (1971. – 1973. g.), Vaives Lazdiņu uzkalniņā (1972.), izpētes pirmajā posmā - Āraišu ezerpilī (1965. – 1969.), Straupes Baukalna kapsētā (1976.), vēlāk arī Vaidavas pilskalnā (1986.) un Raunas pilsdrupās (1987.). Z. Apala ir vadījusi arheoloģiskos izrakumus Priekuļu Rubeņu kapsētā (1985. – 1986. g.), Priekuļu Ģūgeru arheoloģiskajā kompleksā (1988. – 1991.), taču lielāko sava darba mūža daļu viņa ir veltījusi Cēsīm: arheoloģiskā uzraudzība un izpēte vadīta 17 Cēsu vecpilsētas arheoloģiskajos objektos. Visilgākā un visnozīmīgākā izpēte veikta Cēsu viduslaiku pilī (1974. – 1975., 1977. – 2008., 2011.), salīdzinoši liela apjoma arheoloģiskās izpētes darbi notikuši arī Cēsu Līvu laukumā (2002.), Rožu laukumā (1998., 2007. – 2008.), Pils ielā 1 (2008. – 2009.) un pilskalnā Riekstu kalns (2009. – 2010.). Izrakumos Cēsu viduslaiku pilī 10 gadus vadījusi arī arheoloģisko lauku darbu praksi Zviedrijas un Lielbritānijas studentiem.
Z. Apala ir aktīvi palīdzējusi J. Apalam organizēt Āraišu ezerpils rekonstrukcijas un Āraišu arheoloģiskā muzejparka izveidi un uzturēšanu. No 1993. g. bija nodibinājuma "Āraišu ezerpils fonds" valdes priekšsēdētāja vietniece, bet 2011. gadā, pēc bijušā valdes priekšsēdētāja J. Apala nāves ievēlēta par šī fonda vadītāju. Viņa ir Eiropas eksperimentālās arheoloģijas un arheoloģisko brīvdabas muzeju apvienības EXARC (European Exchange on Archaeological Research and Communication) biedre, 2000. gados ir aktīvi līdzdarbojusies šīs apvienības semināros un darba sanāksmēs vairākās ārvalstīs, kā arī divas reizes (2002. un 2008. g.) J. Apalam palīdzēja šo pasākumu rīkot Latvijā. Piedalījusies arī Eiropas Savienības kultūras programmas projekta „Dzīvā arheoloģija” (LiveARCH, 2006. – 2009.) izpildē. Bez tam Z. Apala bijusi viena no galvenajām organizatorēm Āraišos rīkotajiem interesantiem tematiskiem sarīkojumiem, piemēram, „Bišu diena”, „Seno baltu diena”, „Vikingu diena”, „Kā dzima vidzemnieks” u.c., kuros ar lasījumiem brīvā dabā piedalījušies pazīstami Latvijas zinātnieki. Āraišu arheoloģiskā brīvdabas muzeja ietvaros šī tradīcija turpinās jau kā regulārs ikvasaras brīvdabas pasākums – „Āraišu svētki”.
Z. Apala ir autore ap 180 zinātniskiem un populārzinātniskiem rakstiem, dažām brošūrām un bukletiem, kā arī vairāk nekā 55 arheoloģisko izrakumu zinātniskajiem pārskatiem. Daļa no publikācijām ir izdota ārzemēs. Ilgus gadus viņa ir organizējusi arheologu ikgadējo pētījumu Zinātniskās atskaites sesijas materiālu izdošanu, bijusi autore un organizētāja septiņām plašākām arheoloģisko senlietu ilgtermiņa izstādēm, no kurām dažas tika sagatavotas eksponēšanai ārzemēs (Vācijā, Beļģijā, Zviedrijā).
Godinot Jāņa Apala un viņa sievas Zigrīdas Apalas ieguldījumu, Amatas novada pašvaldība un organizācija „Āraišu ezerpils fonds” 2012.gadā iedibinājusi viņu balvu izcilākajiem vēsturniekiem un arheologiem par vēstures mantojuma izpēti, sabiedrības izglītošanu un kultūrvēsturiskā mantojuma popularizēšanu Vidzemes reģionā. Prēmiju piešķir reizi divos gados.
Par savu ilggadīgo un ražīgo ieguldījumu Cēsu pilsētas un novada vēstures izpētē un popularizēšanā Z. Apala izpelnījusies Latvijas valdības un sabiedrības atzinību. Par viņas nopelniem un konkrētu darbu rezultātiem atrodams visai plašs informācijas klāsts gan grāmatās, gan presē, gan arī interneta vietnēs. Daļa no šīs informācijas ir apkopota viņai veltītajā rakstu krājumā „Regina in castro Wenda” (2011.). Par ieguldījumu Livonijas ordeņa cēsu pils arheoloģiskajā izpētē viņai 2005. gadā piešķirta Kultūras mantojuma Gada balva 2004, kā arī Cēsu pilsētas balva „Cēsniece 2005”. Nedaudz vēlāk (2006. g.) Z. Apalai piešķīra LZA goda doktora zinātnisko grādu (Dr. hist. h.c.) un Valsts kultūrkapitāla fonda mūža stipendiju Kultūras mantojuma nozarē. Nozīmīgāko sava darba novērtējumu Zigrīda Apala saņēma 2012. gadā - par nopelniem Latvijas labā viņa iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieri.
Zigrīda Apala dzīvo lauku mājās pie Āraiša ezera. Par Mieriņu dzimtu 2007.gadā iznākusi Austras Mieriņas grāmata "Laiki un likteņi".

Foto no Novadpētniecības lasītavas fonda: Zigrīda Apala pie Āraišu ezerpils (2020); saņemot balvu "Cēsiniece - 2005"