Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Kultūras nams

Raksta ID: 1498
Atjaunināts: 03 novembris, 2023

Kultūras mūris

Kārsavas ielā 16
Iespējams, tieši aktīvā kultūras dzīve Baltinavas pusē sekmējusi kā latvisko tradīciju un dzīvesziņas uzturēšanu pašā austrumu pierobežā, tā spēju domāt plašāk un, nezaudējot gaumes sajūtu, neatpalikt no pasaules notikumiem. Ar cītaras, ermoņiku vai ģitāras pavadījumu baltinavieši paši rīko sev svētkus un tos izbauda no visas sirds.
Par objektu: Pirmo latviešu dziesmu svētku ietekmē interese par koros dziedāšanu izplatījās arī Ziemeļlatgalē, un 1875. gadā pavisam netālu no Baltinavas – Beņislavā – dziedātāji no Tilžas, Rugāju un Bērzpils pagastiem sarīkoja pirmo publisko uzstāšanos. Nošu pazinēji tās pārrakstījuši ar roku, dziedājuši pārsvarā latviešu tautas dziesmas un dažu latviešu un vācu komponistu skaņdarbus. Obligāti izpildāmās cara himnas vārdus pierakstījuši latviešu burtiem. Jau tolaik dziedātāji uzstājušies tautas tērpos. 1890. gadā Strūžānos kori sanāca kopā uz pirmajiem Latgales dziesmu svētkiem, un par biļetēm iegūto naudu ziedoja ērģeļu iegādei. Kokorevas jeb Tilžas koris sāka darboties sešus gadus vēlāk un ar Baumaņu Kārļa, Jurjānu Andreja un citu komponistu dziesmām priecēja arī Malnavas un Baltinavas klausītājus. Tieši kora dziedāšana mudināja uzstāties un lika pamatus vēlākai aizrautībai ar teātra spēlēšanu. Kori ar garīga rakstura repertuāru darbojās arī vietējās baznīcās, tos vadīja Latgales draudžu ērģelnieki vai Cimzes Valkas skolotāju semināru beigušie skolotāji. Brīvākos izrīkojumos 20. gs. sākumā ļaudis atpūtās cītaras, ermoņiku un vijoles mūzikas pavadījumā. Ermoņiku spēlētājs no aicinājumiem uzspēlēt nevarēja ne atkauties. Reizēm Baltinavā un tuvākajā apkaimē iegriezās viesmākslinieki, kuri reizēm sagādāja raizes pat policijai. Tā 1923. gadā Baltinava bija izspraudīta afišām, kuras aicināja uz “slavenā artista Arno izrādi ar iespēju ieskatīties mistikas pasaulē”. Interese izrādījās liela, bet divas reizes no vietas mākslinieks neieradās, it kā nesaņēmis atļauju no varas iestādēm un it kā ticis apzagts. Trešoreiz uz izrādi sanāca pilna Baltinavas ugunsdzēsības depo zāle, bet “mākslinieks” izrādījās jau gabalā ar visu par biļetēm savākto naudu. Tā baltinavieši arī neiepazinās ar mistikas pasauli. Pirmās neatkarības laikā Kultūras fonda rīkotos koncertos Baltinavā uzstājās īsti un kvalitatīvi mākslinieki, kā operdziedātājs baritons Meilers, vokālists Kozlovskis, ASV un Eiropā labi pazīstamā baltinavietei operdziedātāja Elza Žebranska. Saviesīgie pasākumi notika ugunsdzēsēju biedrības šķūnī, kur bija arī skatuve, un vecajā policijas ēkā. Vietējie aktīvi pašizglītojās teātra mākslā, zeltenes mācījās mājturības kursos, bet vīri papildināja zināšanas lauksaimniecībā. Īpaši aktīva saviesīgā dzīve Baltinavā bija 1939.-40. gada ziemā, kad notika bieži vakarēšanas pasākumi ar priekšlasījumiem. Vietējais aizsargu koris gatavojās arī 1940. gada Latgales dziesmu svētkiem. Padomju vara 1940. gadā nāca ar cita veida izpratni par kultūru – aģitbrigādēm un “fizkuļturņiku” riteņbraukšanas krosu, kam sekoja mītiņš tirgus laukumā ar pagasta partorga (partijas darba vadītāja) Dergača runu par pavasara sēju. Mūsdienās Baltinavas kultūras dzīves centrā ir kultūras nams, kur mēģina un uzstājas pašdarbības teātris “Palādas”, koris un pūtēju orķestris, deju kopas “Kust i kust” un “Gaspaža” un citi kolektīvi. 21 gadu Baltinavas muižas parkā norisinājās ilglaicīgākais mūzikas festivāls Latgalē “Osvalds”, kur muzicējuši daudzi, pat Boney M. Dziedāt un jēdzīgi izklaidēties baltinavieši prot arī bez īpašas rīkošanas, bet saturīga kultūras darba organizācija piedāvā aizvien jaunas iespējas – meditāciju dabā, gleznošanas plenēru ciema ielās un citus mūsdienīgus atpūtas pasākumus.

           (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)


Attēli: 2. Beņislavas koris 1880. gados. 3. Jaunlatgales Dziesmu svētku plakāts, svētkos piedalījās arī baltinavieši. 4.Baltinavas koris 1970. gados ar tā laika izpratni par latviešu tautas tērpa stilizāciju. 5. Deju kopa “Kust i kust”. 8.-9. Mūzikas festivālā “Osvalds”

Raksta ID: 1498
Atjaunināts: 03 novembris, 2023
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 60
Ievietots:: 03 novembris, 2023 by Ināra B.
Atjaunināts:: 03 novembris, 2023 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Alotāju pilskalns
b Amatnieku centrs
b Ambulance
b Bijušais veikals ar nošķelto stūri
b Bleideļu māja
b Foto darbnīca
b Grīvas partizānu mītnes piemineklis
b Hudjakovu māja
b Juhmaņu māja
b Katoļu baznīca
b Kaļvīnes veikals
b Kino - klubs
b Koka suvenīru darbnīca
b Kūkojas māja
b Luterāņu draudzes nams
b Masļenku traģēdijas piemiņas vieta
b Meiteņu kalniņš
b Merkuzīnes kapi
b Motrīnes ezers
b Muižas parks
b Muzejs
b Mūra māja
b Nacionālo partizānu apmetnes vieta
b Obeļovas ezers
b Ontana i Annes parks
b Pareizticīgo baznīca
b Pareizticīgo draudzes māja
b Projekta "1836"stabiņi Nr. 21 un Nr.22
b Punculovas pilskalns
b Puncuļovas atpūtas un piknika vieta
b Skvērs "Laimes pakavi"
b Svātūnes ezers
b Tarabanovsku māja (Vecā policija)
b Tiesas nams
b Tokmačovu māja
b Valču dzirnavas
b Vecā aptieka
b Vecā pasta ēka
b Vēsturiskais centra laukums
b Ēdnīcas māja