Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Upītes bērnu folkloras kopa

Raksta ID: 148
Atjaunināts: 27 oktobris, 2015
Pagājušā gadsimta 80.gados Upītes bērni kopā ar skolotāju Irēnu Slišāni sāka izzināt senā latviešu zemnieka gada ritējumu. Viņi svinēja Lieldienas, Miķeļdienu, Mārtiņdienu, Ziemassvētkus. Vismaz reizi nedēļā bērni kopā ar skolotāju dziedāja, dancoja, gāja rotaļās, auda, gatavoja maskas. Bērniem patika mācīties arī senos amatus. Ir bijuši laiki, kad kopīgi gatavojuši tradicionālos latviešu ēdienus. Mazie bērni labprāt zīmējuši senos rakstus, lielākie mācījušies aust ar celu dēlīšiem prievītes un grāmatzīmes, taisījuši salmu cepures.
Pie saviem pirmajiem tautu tērpiem bērni tikuši tikai 1995.gadā. Tie ir brunči un bikses no balta linu auduma. Kopas dalībnieki aktīvi piedalās pagasta un rajona kultūras pasākumos. Viņi gadu no gada ir Starptautiskā jauniešu un bērnu folkloras festivāla "Pulkā eimu, pulkā teku" dalībnieki, kā arī paši Upītē uzņēmuši viesus. Piedalījušies Starptautiskajā folkloras festivālā "Baltica", Kūkovas novada folkloras svētkos, neskaitāmos projektos kā "Īgraškas no Aizkrešķiem līdz Aizgavēņiem", "Tradicionālaš kultūras pārmantošana Upītē", visos Upītes kultūrvēstures muzeja rīkotajos pasākumos. Kopā ar Upītes jauniešu folkloras kopu piedalījušies folkloras festivālā Lietuvā "Es pasēju vienu pupu". 1995.gadā piedalījušies Turcijas radio rīkotajā 17.starptautiskajā 23. aprīļa festivālā Turcijā, bet 2009.gadā - Vitauta Dižā universitātes Letonikas centra latviešu valodas propagandas pasākumā Kauņā.
Upītes bērnu folkloras kopas dalībniekus aicina uz dažādām meistardarbnīcām Viļakā, Medņevā, Balvos (aušana ar celu dēlīšiem, svilpīšu gatavošana, draudzības rokassprādžu gatavošana, aušana uz rokas stellītēm, puzuru gatavošana)
Gadiem ejot, kopas sastāvs mainās -  mazie nāk lielāko bērnu vietā, bet Upītei raksturīgi ir tas, ka, bērni pieaugot, kļūst par jauniešu folkloras kopas dalībniekiem. Etnomuzikoloģe Anda Beitāne, kura īpaši pētījusi Šķilbēnu puses tautas dziedāšanas tradīcijas, atzinusi, ka  bērnu un jauniešu iesaistīšanās kopīgā muzicēšana ir tā "rozīnīte", kas raksturīga Upītes ansambļiem.
Kopa ierakstīta Latvijas radio un izdotajā kasetē "Pulkā eimu, pulkā teku", filmēta Latvijas TV raidījumā "Nāc līdzi" (2004)
Upītes bērnu folkloras kopas vadītāja Irēna Slišāne apbalvota ar Lielo folkloras gada balvu par izglītības veicināšanu 2001. gadā.

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


Foto no O.Slišāna personīgā arhīva; 2.foto - Upītes bērnu lauku kapela festivāla "Baltica 2015" laikā pie Brīvības pieminekļa (Z.Loginas foto)


Raksta ID: 148
Atjaunināts: 27 oktobris, 2015
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 1968
Ievietots:: 28 novembris, 2007 by Ināra B.
Atjaunināts:: 27 oktobris, 2015 by Admin A.

Citi raksti šajā sadaļā
b Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis
b Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis
b Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopa „Soldanī”
b Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis
b Bērzpils folkloras kopa "Saivenis"
b Folkloras kopa „Rekavas Dzintars”
b Kupravas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas pagasta folkloras kopa "Egle"
b Rekavas etnogrāfiskais ansamblis
b Susāju etnogrāfiskais ansamblis
b Tilžas folkloras kopa "Sagša"
b Upītes etnogrāfiskais ansamblis
b Upītes jauniešu folkloras kopa "Upīte''
b Vectilžas folkloras kopa "Saime"
b Viļakas etnogrāfiskais ansamblis „Abrenīte”
b Viļakas folkloras kopa „Atzele”
b Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis
b Žīguru folkloras kopa "Mežābele"