Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Ēdnīcas māja

Raksta ID: 1479
Atjaunināts: 01 novembris, 2023

Randiņu stūris

Viļakas ielā 10
Šai ielu stūrī pēc II Pasaules kara slējās elektrības stabs, tāds kā Baltinavas “Laimas” pulkstenis, pie kura pulcējās jaunieši. Randiņu sarunāja te, pie veikala, vēlāk ēdnīcas, jo tad garām mēlēm bija mazāk iemesla klačoties un jaunajiem - pamatots iegansts ilgāku laiku uzkavēties. Šeit iepazinušies daudzu tagadējo baltinaviešu vecmammas un vectēvi.
Par objektu: Garajā koka ēkā, kas tikai vēlajos padomju gados taupības nolūkā netālredzīgi apšūta ar papi (tā bojā guļbūvi, jo ēkai neļauj elpot), savulaik atradās paliels veikals, ko pēc kara krievu ietekmē pārdēvēja par “zakusočnuju” jeb “Uzkožamajiem”. Uzraksts obligāti divās valodās – un nebūt ne latviešu (baltiešu) un latgaliešu, bet gan krieviski un latviski. Līdz ar jauno nosaukumu, kas paredz nelielu, viegli pagatavojamu uzkodu klāstu, nāca zemteksta joks – ja reiz ir uzkožamie, tad kaut kur tepat jābūt arī kam uzdzeramam. Ieejot iestādījumā pa durvīm mājas galā, pavērās skats uz papīra mežģīnēm izklātiem plauktiem, kuros bufetniecei aiz muguras rindojās grādīgie dzērieni. Pati bufetniece uzpucējusies baltā piespraužamā priekšautiņā, ar iestīvinātu “kokošņiku” jeb mežģīņu diadēmu galvā, iesākumā laipna, līdz brīdim, kad klienti sāk pieprasīt jau trešo “čarku” uz krīta. Vēlāk šajā mājā darbojās ēdnīca – vairs tikai ēdamais, nekāda brandavīna. Mājā dzīvoja arī pieprasītais šuvējs jeb latgaliski skraucs Aloizs Logins. Ēkai daļēji saglabājusies pagalma žoga vārtu daļa, agrāk žogi apjoza vai ikvienu zemes īpašumu ciematā, bet padomijas gados tie pamazām izzuda vai tika nojaukti pēc kāda varas iestāžu rīkojuma, lai iznīcinātu jebkādu atgādinājumu par privātīpašumu. Otrpus Viļakas ielai, iepretī randiņu stabam, atradās kinoteātris, bet uz stūra atradusies rozīgi bēšīga būdiņa, jeb budka, kur tirgota malka. Ap to bieži pulcējušies vietējie ļaudis, lai izpētītu pie sienas piespraustās afišas un uzzinātu, kāds izrīkojums vai ķinītis gaidāms. Reiz šī būdiņa nodegusi, saimniecei nemanot, lai gan viņa turpat blakus, muguru uzgriezusi, lasījusi no jumta noņemtos šindeļus. Uz šī paša stūra rupors staba galā visam ciemam reizēm vēstīja svarīgus jaunumus Senāk jaunieši iepazinušies un cits citu nolūkojuši baznīcā, “kungu dienās”, kad kopā strādājuši klaušās un pēc tam puiši viesojušies meitu klētiņās, vai krogā. Tur rīkotas ballītes ar dejām, meitas ņēmušas līdzi no rūgušpiena sietu “dižo sieru”, kas izmiekšēts sviesta sālījumā. Siers bijis tik ciets, ka to cirtuši ar cirvi un piekoduši pie šņabja. Kurai meitai līdzi siers, tā nevarējusi ne atkauties no dancinātājiem, kuri klusākā brīdī meitu cienājuši ar “kumpetēm”. Baltinavas un Tilžas pagastos pieaugušos puišus uzņēma puišu biedrībās, kur paši nevarēja pieteikties, nācās gaidīt, līdz kāds vecākais ieteica. “Iesvētīšana” nozīmēja “uzstāšanos”, tātad dzērienu uzsaukšanu jau esošajiem biedriem. Jauniņo iepazīstināja ar tām meitām, kuras kādam jau līgavas vai nolūkotas, tātad kuras nedrīkst aiztikt. Reizēm jauniņo piespieda atteikties no savas iecerētās, jo to bija nolūkojis kāds senāks biedrības biedrs. Sods par nepaklausību – pirmoreiz lika novilkt bikses un ar darvu iesmērēja “mīksto vietu”, otrreiz – stiprs pēriens. Vadījušies pēc rakstītiem statūtiem, kurus nedrīkstēja pārkāpt. Ja meiča apnikusi, puisis drīkstējis viņu pamest, bet reizēm nelaimīgā meita tā lūgusies, ka pāridarītāju piespieda viņu precēt. Šī brīža Baltinavas slavenāko uzkodu – sulīgos pašceptos belašus, kurus īpaši iecienījuši un slavē netālu dienošie robežsargi, jāmeklē vietējā ēdnīcā vai veikalā zem tās. Noskaidro, ko nozīmē puiša vārds “Klāvs”!

                    (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)


Attēli: 1. Randiņu vieta, kur saticies ne viens vien baltinaviešu pāris. 2. Pamatīgie slēģi ar senām eņģēm un piekaramo atslēgu joprojām sargā iecienītās bufetes mieru. 3. Ar vaskadrānu klāta lete, ziedi piena pudelē, skaitīkļi un svari – glīti un gaumīgi. 1950. gadi. 4. Smaids ir viens no bufetnieces ieročiem. Līdz brīdim, kad apmeklētāji sāk skandalēt vai rēķins “uz krīta” jau pārsniegts. 5. Ieeja ēdnīcā bija no mājas gala. 6. Ēdnīcas māja saglabājusi tradicionālo pagalma iekārtojumu ar žogu, šķūnīšiem, kūtiņām jeb klāviem un klētiņām. 7. Pie šuvēja jeb skrauča Aloiza Logina nereti nācās gaidīt rindā

Raksta ID: 1479
Atjaunināts: 01 novembris, 2023
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 100
Ievietots:: 01 novembris, 2023 by Ināra B.
Atjaunināts:: 01 novembris, 2023 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Alotāju pilskalns
b Amatnieku centrs
b Ambulance
b Bijušais veikals ar nošķelto stūri
b Bleideļu māja
b Foto darbnīca
b Grīvas partizānu mītnes piemineklis
b Hudjakovu māja
b Juhmaņu māja
b Katoļu baznīca
b Kaļvīnes veikals
b Kino - klubs
b Koka suvenīru darbnīca
b Kultūras nams
b Kūkojas māja
b Luterāņu draudzes nams
b Masļenku traģēdijas piemiņas vieta
b Meiteņu kalniņš
b Merkuzīnes kapi
b Motrīnes ezers
b Muižas parks
b Muzejs
b Mūra māja
b Nacionālo partizānu apmetnes vieta
b Obeļovas ezers
b Ontana i Annes parks
b Pareizticīgo baznīca
b Pareizticīgo draudzes māja
b Projekta "1836"stabiņi Nr. 21 un Nr.22
b Punculovas pilskalns
b Puncuļovas atpūtas un piknika vieta
b Skvērs "Laimes pakavi"
b Svātūnes ezers
b Tarabanovsku māja (Vecā policija)
b Tiesas nams
b Tokmačovu māja
b Valču dzirnavas
b Vecā aptieka
b Vecā pasta ēka
b Vēsturiskais centra laukums