Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Pareizticīgo draudzes māja

Raksta ID: 1469
Atjaunināts: 31 oktobris, 2023

Latvieši, sniedziet mums palīdzīgu roku!

Kārsavas ielā 10
Pareizticīgo draudzes nams Baltinavā tapa līdz ar baznīcu un gadu gaitā piedzīvoja gan lielinieku kara komisariāta ielaušanos, gan bibliotēkas grāmatu plauktus, gan palīgā saucienus dievkalpojumus ļaut noturēt dzimtajā latviešu valodā. Neuzkrītoša koka būve ar sīku mežģīņu rotājumu – nekā lieka, bet pa īstam. Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcas mācītāja dzīvesvieta.
Par objektu: Pareizticīgo draudzes nams Baltinavā tapa līdz ar baznīcu un gadu gaitā piedzīvoja gan lielinieku kara komisariāta ielaušanos, gan bibliotēkas grāmatu plauktus, gan paLīdz ar lielinieku ielaušanos Latvijā 1918. gada beigās draudzes mācītāja vajadzībām celtajā ēkā ienāca sarkanie ar savu komisariātu. Tā brīža draudzes gans Ioans Svemps saniknots uzsāka pret boļševikiem vērstu aģitāciju, lai ticīgie atsakās no sadarbības ar sarkanajiem, izvairās no saskarsmes ar viņiem un viņu varas orgāniem. Svemps aicināja pat ūdeni nesmelt no akas, kuru apgānījuši lielinieku spaiņi, ar viņiem neēst no viena galda, pat neiet pa vienu un to pašu ielu. Pārliecinātais komunisma nīdējs Ioans Svemps pārsteidzošā kārtā netika nogalināts, viņam gan nācās bēgt, okupētajā Latvijas daļā pametot sievu un bērnus. Arī neatkarīgajā Latvijā svētais tēvs īsti neatrada sev vietu, viņa ideāls bija Krievijas impērija un cara valdīšana. Līdz pat I pasaules kara beigām daudzviet Latgalē ļaudis pat nevarēja pateikt, kas viņi ir pēc tautības, bet to, ka katoļi vai pareizticīgie gan. Daudziem skādēja arī no vienas puses Latvijas Republikas pārsteidzoši lojālā attieksme pret nacionālajām minoritātēm, no otras – tuvredzīgā un radikālā “latviskošana”, neņemot vērā ne vēsturiskā saknes, ne dažu vārdu patieso izcelsmi. Daudzi nemaz nezina, ka šķietami krieviskā izskaņa -ava (latgaliski – -ova) patiesībā sakņojas sanskritā un nozīmē vietu, kur kaut kas notiek, piemēram, krejotava vai frizētava, tas sastopams pat Kurzemē – Kandava vai Bandava. 1934. gadā Kārlis Ulmanis, vēl ministru prezidenta kārtā, apceļoja Latgali un iegriezās arī Kārsavā un Balvos. Pie kādas sienas ieraudzījis uzrakstu krievu valodā, viņš savu uzrunu turpināja krieviski. Vietējo mērs bija pilns. Tā paša gada septembrī Baltinavas pagasta Maksu ciemā netālu no Punduru stacijas (tagad pie pašas Latvijas un Krievijas robežas) kopā sanāca ap 2000 Gauru, Purvmalas, Augšpils un citu pagastu pārtautoto latviešu ar konkrētām prasībām. Protestētāju līderis Jānis Garmanovs teica: “Mēs neesam krievi, bet gan latvieši. Mēs ejam atpakaļ pie savas latviešu tautas. Sniedziet mums, latvieši, palīdzīgu roku, atbalstiet, sekmējiet mūsu atgriešanos. Mēs lūdzam pārtraukt mūsu latviešu bērnu pārkrievošanu krievu skolās. Lūdzam ieviest latviešu dievvārdus mūsu pareizticīgo baznīcās.” Līdz dievkalpojumam latviešu valodā gan nācās vēl pagaidīt, bet, veicis valsts apvērsumu, Lielais Kārlis uzreiz ķērās pie vietvārdu un personvārdu latviskošanas, bieži vien krietni pāršaujot pār strīpu. Pēc II pasaules kara Baltinavas pareizticīgo draudzes namā atradās bibliotēka, arī Ļeņina kopotie raksti un karojoša ateisma brošūras. Tagad Baltinavas pareizticīgie ir atguvuši savu draudzes namu, tur dzīvo mācītājs ar ģimeni. Esot Baltinavā, NOSKAIDRO, kā krustu met pareizticīgie un kā – katoļi! Pareizticība ievieš savus noteikumus – arī lielā gavēņa ievērošanu, kas liedz pārtikā izmantot daudz produktu. 10. gadsimtā uzreiz pēc kristietības ieviešanas baznīca noteica, ka gadā jāgavē 200 dienas. Cilvēkiem kaut kas bija jāēd, un aizvien biežāk galdā nonāca sēņu ēdieni. Tieši Baltinavā dzīvojis pirmās plašākās latviešu valodā tapušās sēņu grāmatas autors, Rīgā, Grīziņkalnā dzimušais mikologs un Baltinavas skolas skolotājs Aleksandrs Pučko. Rakstīdams šo sēņu noteicēju, A. Pučko studēja neskaitāmus vecus herbārijus, literatūras avotus un periodiku, līdz vienuviet apkopoja informāciju par dažādām Latvijā atrodamajām sēņu sugām.līgā saucienus dievkalpojumus ļaut noturēt dzimtajā latviešu valodā. Neuzkrītoša koka būve ar sīku mežģīņu rotājumu – nekā lieka, bet pa īstam. Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīcas mācītāja dzīvesvieta.

  (L.Lukstraupes teksts un izvēlētie fotoattēli)


Attēli: 1. Pareizticīgo draudzes nams atrodas pašā Baltinavas centrā, simtgadīgu koku apēnotajā Kārsavas ielā. 2. Baltinavas pareizticīgo baznīcas draudzes valde 20. gs. 20. gados. 1. rindā centrā – draudzes vecākais Ioans Nosevičs. 3. Pareizticīgie latgalieši 20. gs. sākumā. 4. Kadrs no filmas “Miers. Robeža. Tilts”. 6. Kā jau draudzes namam, ēkai nepiemīt lieka greznība, logu apmales ir pavisam vienkāršas, sienas rotā vien korekta, daļēji saglabājusies kokgriezumu rinda. 7. Baltinavas skolas skolotājs un sēņu pētnieks Aleksandrs Pučko. 8. A. Pučko sastādītais pirmais izvērstais Latvijā augošo sēņu sugu pētījums.

Raksta ID: 1469
Atjaunināts: 31 oktobris, 2023
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 15
Ievietots:: 31 oktobris, 2023 by Ināra B.
Atjaunināts:: 31 oktobris, 2023 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Alotāju pilskalns
b Amatnieku centrs
b Ambulance
b Bijušais veikals ar nošķelto stūri
b Bleideļu māja
b Foto darbnīca
b Grīvas partizānu mītnes piemineklis
b Hudjakovu māja
b Juhmaņu māja
b Katoļu baznīca
b Kaļvīnes veikals
b Kino - klubs
b Koka suvenīru darbnīca
b Kultūras nams
b Kūkojas māja
b Luterāņu draudzes nams
b Masļenku traģēdijas piemiņas vieta
b Meiteņu kalniņš
b Merkuzīnes kapi
b Motrīnes ezers
b Muižas parks
b Muzejs
b Mūra māja
b Nacionālo partizānu apmetnes vieta
b Obeļovas ezers
b Ontana i Annes parks
b Pareizticīgo baznīca
b Projekta "1836"stabiņi Nr. 21 un Nr.22
b Punculovas pilskalns
b Puncuļovas atpūtas un piknika vieta
b Skvērs "Laimes pakavi"
b Svātūnes ezers
b Tarabanovsku māja (Vecā policija)
b Tiesas nams
b Tokmačovu māja
b Valču dzirnavas
b Vecā aptieka
b Vecā pasta ēka
b Vēsturiskais centra laukums
b Ēdnīcas māja