Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Folkloras kopa „Rekavas Dzintars”

Raksta ID: 141
Atjaunināts: 16 februāris, 2017
Par kopas dibināšanas laiku uzskata 1995.gada februāri, kad Rekavas vidusskolā kopā sanāca dziedāt griboši jaunie skolotāji. Kopas dibināšanas iniciatores bija Ruta Cibule un Šķilbēnu etnogrāfiskā ansambļa vadītāja Emīlija Pužule, kuras bija pamanījušas, ka dažādos folkloras pasākumos daudzi jauni cilvēki dzied līdzi kolektīvu sievām, bet nav pievienojušies nevienam no Škilbēnu pagastā esošajiem etnogrāfiskajiem ansambļiem. Tā radās trešais etnogrāfiskais ansamblis Rekavas centrā – tajā laikā par jauniešu folkloras kopu sauktais kolektīvs. Kolektīva nosaukums - „Rekavas dzintars” atnāca vēlāk un pieteicās pats, ņemot vērā tā pirmā vadītāja Dzintara Čerbakova vārdu. Ar laiku, lai izskaustu personības kulta pazīmes vārdu dzintars sāka rakstīt ar mazo burtu.
„Rekavas dzintars” no citiem rajona kolektīviem atšķīrās ar salīdzinoši jauno sastāvu, jo tā dalībnieku vidējais vecums bija nedaudz virs 30, un tāpēc arī etnogrāfiskā dziedāšana bija jāapgūst no pamatiem. Kopa dzied vietējās Ziemeļlatgales dziesmas (tolku bolsus, dzaguzes bolsus).
Kopas sākuma sastāvā dziedāja: Dzintars Čerbakovs, Aina Keiša, Mārīte Šakina, Ilze Saidāne, Māris Linnas, Eva Supe, Indra Lazdiņa, Evija Ločmele, Lilioza Dortāne, Konstantīns Smirnovs, Maruta Bukša, Anita Kuļša, Ivita Slišāne, Inta Pužule. Pēc tam pievienojās Ineta Kuļša, Liene Pužule, Anda Bukša, Inese Cibule, Ineta Lapsa, Andris Spridzāns, 1998.gadā - Vilis Cibulis, 1999.gadā –Sandra Duhovska un 2008.gadā – Māris Pužuls.
2010.gadā, kad kopa svinēja dibināšanas 15.gadskārtu, tās sastāvā ir Dzintars Čerbakovs, Vilis Cibulis, Inese Cibule, Ineta Lapsa, Maruta Bukša, Inta Pužule, Andris Spridzāns, Sandra Duhovska un Māris Pužuls. Kopas pašreizējais vadītājs ir Vilis Cibulis. Kopas dalībnieki dzied, spēlē garmošku, sazafonu, bungas, velna bungas, mutes ermoņikas, ģitāru, vijoli.
„Rekavas dzintars” piedalījies un dziedājis daudzos folkloras pasākumos; Latgales Televīzijas mūzikas festivālos 1999., 2000., 2001.gadā; visos folkloras festivālos „Baltica” no 1997.gada; Latgales novada senioru deju festivālā; Dziesmu svētkos Rīgā ar uzvedumu „Kāzas Latgalē”. 2001.gadā kopa koncertējusi Austrijā, dziedājusi Pitalovas pilsētas svētkos, piedalījusies Daugavas vanagu salidojumā Lielbritānijā, filmējusies muzikāli dokumentālajā filmā „Dziedošais pagasts” (2009). „Rekavas dzintara” dziedātā dziesma „Auga, auga rūžeņa” skan filmā par Antru Liedskalniņu. Tāpat kopa piedalījusies ikgadējās folkloras nometnēs Šķilbēnu pagasta Balkanos.
No 2010.gada "Upītes Uobeļduorza" kopas dalībnieki uzstājas skaistos senlatgaļu tērpos – tumši zilos ar sudraba rotām un apjosti ar jostām, kas darinātas pēc arheoloģiskajos izrakumos Daņilovkas senkapos atrastajiem jostu fragmentiem.
2011.gadā, gatavojoties kopas 16.dzimšanas dienai, radās doma, ka vajadzētu dziedātās dziesmas iemūžināt, ierakstot pašiem savu CD. Un jau augustā Balkanu dabas parka atpūtas namā tika ierakstītas 12 dziesmas audio diskam "Iz vacuo okas sukruma...", kura prezentācija Rekavas kultūras namā notika 2012.gada 18.februārī
2015.gadā "Rekavas dzintars" pavadīja deju kopas "Nebēda" uzstāšanos XV Starptautiskajā deju festivālā Grieķijā. Deju kopa te piedalījās ar horeogrāfisku uzvedumu, iekļaujot Latgalei raksturīgās latviešu tautas dejas un dziesmas.


Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē

Foto no K.Lapsas arhīva: 1.foto - "Rekavas dzintars" 2009.gada jūlijā; 5.foto - “Rekavas Dzintars” 2000.gadā; Latgales dienā Brīvdabas muzejā 2011.gada 15.maijā; diska  "Iz vacuo okas sukruma..." prezentācijā (R.Cibules foto); folkloras festivāla "Baltica 2015" ieskaņas koncertā Upītē (R.Cibules foto); "Baltica 2015" pasākumā "Mantinieki. Ziemeļlatgale" Latvijas Mūzikas akadēmijā 2015.gada 16.jūlijā (Z.Loginas foto); "Baltica 2018" atlases skatē Žīguros (2017) - R.Cibules foto

Video no Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīva: "Mantinieki.Ziemeļlatgale" (Baltica 2015)

 
Raksta ID: 141
Atjaunināts: 16 februāris, 2017
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 3465
Ievietots:: 28 novembris, 2007 by Ināra B.
Atjaunināts:: 16 februāris, 2017 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis
b Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis
b Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopa „Soldanī”
b Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis
b Bērzpils folkloras kopa "Saivenis"
b Kupravas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas pagasta folkloras kopa "Egle"
b Rekavas etnogrāfiskais ansamblis
b Susāju etnogrāfiskais ansamblis
b Tilžas folkloras kopa "Sagša"
b Upītes bērnu folkloras kopa
b Upītes etnogrāfiskais ansamblis
b Upītes jauniešu folkloras kopa "Upīte''
b Vectilžas folkloras kopa "Saime"
b Viļakas etnogrāfiskais ansamblis „Abrenīte”
b Viļakas folkloras kopa „Atzele”
b Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis
b Žīguru folkloras kopa "Mežābele"