Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Medņevas etnogrāfiskais ansamblis

Raksta ID: 140
Atjaunināts: 04 jūnijs, 2020

Par Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dibināšanas dienu uzskata 1987.gada 11.aprīli, kad notika dziedātāju pirmā kopīgā uzstāšanās Balvu rajona ciemu sacensībās. Sākotnēji ansamblī dziedāja 13 sievas: Aniceta Babāne, Malvīne Ločmele un Broņislava Logina no Aizpurves ciema; Valentīna Babāne Antona meita un Valentīna Babāne Staņislava meita no Loduma ciema; Bārbala Dukaļska, Janīna Kaimiņa, Antonija Pabērza un Marija Duļbinska no Viduču ciema; Valentīna Lapšāne un Natālija Smuška no Aizgalīnes ciema; Tekla Logina no Medņevas ciema, Leontija Logina no Semenovas ciema. 1988.gadā ansamblim pievienojas divas skolotājas - Lucija Lapšāne un Helēna Zelča un skolniece Vita Duļbinska, 1989.gadā - Silvija Babāne, kā arī pirmais  vīrietis - Viktors Locāns, 1992.gadā - Eleonora Kaimiņa. Vēl pievienojas vairākas skolnieces - Sandra Babāne, Diāna Zelča, Inga Circene, Inga Duļbinska un Līga Duļbinska, 1998.gadā - Andis Pabērzs, Aija Logina, Evija Dzanuška un Jānis Naglis, 2000.gadā ansamblim pievienojas divas jaunas dziedātājas - Maruta Prancāne un Marijanna Kokoreviča, 2003.gadā - Ināra Sokirka, Janīna Ločmele un Ingrīda Žagare
Pirmā Medņevas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja bija Viduču astoņgadīgās skolas dziedāšanas skolotāja Janīna Dukaļska, bet no 1989.gada vadību uzņemas Natālija Smuška. No 2017.gada 1.jūnija kolektīvu vada Skaidrīte Šaicāne.

2012.gadā, atzīmējot ansambļa pastāvēšanas 25 gadu jubileju, tiek uzsvērts, ka kopš paša sākuma joprojām dzied Natālija Smuška, Antonija Pabērza, Eleonora Kaimiņa, Valentīna Babāne, Janīna Kaimiņa, Malvīne Ločmele. Šobrīd sievu pulkam pievienojies arī muzikants Alfrēds Circenis. 2017.gada 6.maijā Medņevas etnogrāfiskais ansamblis svinēja 30 gadu jubileju un visus aicināja uz kopā būšanu, izdziedot gonu bolsus un prezentējot jaunos ansambļa tautas tērpus. 2017.gadā ansamblî dziedāja Natâlija Smuška,Malvîne Ločmele, Silvija Babâne, Leonora Kaimiņa, Ņina Circene, Vitâlija Logina, Regîna Brokâne, Biruta Slišâne, Ilze Brokâne, Antoņina Pabērza, Skaidrîte Šaicâne un muzikants Alfrēds Circens.
Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas Natālijas vadībā ieguvušas teju leģendāru slavu, jo sievu spēcīgais tradicionālais dziedājums nav atstājis vienaldzīgus ne tradicionālās kultūras speciālistus, ne arī nejaušus klausītājus.
Medņevietes par savu galveno dziesmu sauc "Cekulaina zīle dzied". Viņu repertuārā visas dziesmas mantotas no saviem senčiem, bet ne no grāmatām. Nereti viesi Medņevā gan pie vadītājas Natālijas, gan ansambļa dziedātājām ir bijuši tradicionālās kultūras pētnieki un praktiķi - Mārtiņš Boiko (Dr.phil., JVLMA profesors), Anda Beitāne (Dr. art., JVLMA Mūzikas teorijas katedras un etnomuzikoloģijas klases vadītāja), Andris Kapusts (v/a Tautas mākslas centrs speciālists folkloras jautājumos) u.c.
Medņevas etnogrāfiskais ansamblis dzied talku un kāzu balsis, dažādas sadzīves dziesmas, garīgās dziesmas. Savā pastāvēšanas laikā Medņevas ansamblis bijis lūgts viesis daudzos tradicionālās kultūras pasākumos. Kā nozīmīgākie mināmi - Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" (1991.,1994.,1997., 2000., 2003., 2006.), Kr. Barona Zinātniskā konference (Rīga,1996.), pasākums, kas veltīts tautasdziesmu vācēja un pētnieka Andreja Krūmiņa darba un dzīves jubilejai (Latgale,1998.), Vasaras dziedāšanas svētki (Rīga, 2001.), 1. Starptautiskais burdona festivāls Alsungā (Alsunga, 2004.). Neskaitāmas ir tās reizes, kad medņeviešu balsis daudzu gadu garumā skanējušas Balvu un kaimiņu rajonu dažādos kultūras sarīkojumos.

2018.gada Baznīcu naktī Medņevas etnogrāfiskais ansamblis devās uz Kolkas katoļu baznīcu, lai piedalītos Svētajā Misē ar latgaliešu tradicionālajiem dziedājumiem. Pēc tam latgalietes baznīcas dārzā sadziedājās ar Kolkas lībiešu ansambli "Laula". Savukārt, 2019.gada 22.aprīlī etnogrāfiskais ansamblis piedalījās Mūzikas namā "Daile" koncertuzvedumā "Kāzu godi". Medņevietes kopā ar Suitu sievām dziedāja līgavas raudināšanas, sagaidot jauno pāri, apdziedāšanas un pūra dalīšanas dziesmas.
1993.gadā, pateicoties savu novadnieku horeogrāfu - Jāņa Marcinkeviča un Tautas deju ansambļa "Liesma" vadītāja Imanta Magones iniciatīvai, aizsākās Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sadarbība ar "Liesmu". 14.maijā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zālē etnogrāfiskais ansamblis kopā ar deju kolektīvu rādīja iepriekšējā gadā sagatavoto uzvedumu "Izdeviņas". Arī vēlākos gados etnogrāfiskais ansamblis sadarbojies ar J.Marcinkeviča deju kolektīvu. Trîsdesmit gadu pastâvēšanas laikâ kopâ ar  tautas  deju  kolektîvu  “Liesma”  izveidoti - uzvedums“Ols lobs, gosti lobi”,  dziesmu svētku noslēguma koncerts  Mežaparkâ un citi pasâkumi. Ansambļa dziedâtâs dziesmas  -  “Zîdej  bolta  obelîte”,  “Dullai  vuška”,  “Grivts jounam I puisânam”, “Jedritvai polku mazurka”  kļuvušas par  pamatu  deju  horeogrâfijâm
Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedājums fiksēts arī mūzikas albūmos. Tā 2005.gada februārī tiek prezentēta Tautas mūzikas centra izdotā audio kasete ar 24 Māra Jansona ieskaņotajām dziesmām. Arī grāmatu "Medņevas dziedātājas" papildina divi diski ar Medņevas etnogrāfiskā ansambļa 1997.gada audio ieskaņojumiem.
2008.gadā iznāca Medņevas etnogrāfiskajam ansamblim veltītais izdevums "Medņevas dziedātājas" ar plašu Andas Beitānes ievadu, ar Viduču pamatskolas direktores Ināras Sokirkas savāktajām dziedātāju autobiogrāfijām un plašu fotomateriālu, dziesmu repertuāru - gan notīs, gan diskos.
2003. gadā nominācijā "Gada etnogrāfiskais ansamblis" Medņevas etnogrāfiskais ansamblis ieguvis "Lielās folkloras gada balvas " laureāta godu. Ansambla vadītaja Natālija Smuška no 2006.gada ir VKKF mūža stipendiāte

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


  Foto no laikraksta "Vaduguns" un ansambļa dalībnieku personīgajiem arhīviem: Medņevas etnogrāfiskais ansamblis; tikšanās ar koklētāju Mārtiņu Baumani Medņevas klubā (1989); ansambļa 10 gadu jubilejas pasākumu vada Jānis Marcinkēvičs (1997); Baltica 2000 Jūrkalnē; ansambļa 20 gadu jubilejas reizē; Pļaujas svētkos Alūksnes rajona Jaunlaicenē (2005); saņemot Folkloras gada balvu Latviešu biedrības namā (2003); ansambļa 25 gadu jubilejas pasākumā 2012.gadā (R.Cibules foto): folkloras festivāla "Baltica 2015" ieskaņas koncertā Upītē (R.Cibules foto); "Baltica 2015" pasākumā "Mantinieki.Ziemeļlatgale" Latvijas Mūzikas akadēmijā 2015.gada 16.jūlijā (Z.Loginas foto); "Baltica 2018" atlases skatē Žīguros (2017) - R.Cibules foto

Video no Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīva: "Mantinieki.Ziemeļlatgale" (Baltica 2015)

Raksta ID: 140
Atjaunināts: 04 jūnijs, 2020
Atjauninājumu skaits:: 4
Skatījumi:: 2898
Ievietots:: 28 novembris, 2007 by Ināra B.
Atjaunināts:: 04 jūnijs, 2020 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis
b Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis
b Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopa „Soldanī”
b Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis
b Bērzpils folkloras kopa "Saivenis"
b Folkloras kopa „Rekavas Dzintars”
b Kupravas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas pagasta folkloras kopa "Egle"
b Rekavas etnogrāfiskais ansamblis
b Susāju etnogrāfiskais ansamblis
b Tilžas folkloras kopa "Sagša"
b Upītes bērnu folkloras kopa
b Upītes etnogrāfiskais ansamblis
b Upītes jauniešu folkloras kopa "Upīte''
b Vectilžas folkloras kopa "Saime"
b Viļakas etnogrāfiskais ansamblis „Abrenīte”
b Viļakas folkloras kopa „Atzele”
b Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis
b Žīguru folkloras kopa "Mežābele"