Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Medņevas etnogrāfiskais ansamblis

Raksta ID: 140
Atjaunināts: 20 jūlijs, 2017
Par Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dibināšanas dienu uzskata 1987.gada 11.aprīli, kad notika dziedātāju pirmā kopīgā uzstāšanās Balvu rajona ciemu sacensībās. Sākotnēji ansamblī dziedāja 13 sievas: Aniceta Babāne, Malvīne Ločmele un Broņislava Logina no Aizpurves ciema; Valentīna Babāne Antona meita un Valentīna Babāne Staņislava meita no Loduma ciema; Bārbala Dukaļska, Janīna Kaimiņa, Antonija Pabērza un Marija Duļbinska no Viduču ciema; Valentīna Lapšāne un Natālija Smuška no Aizgalīnes ciema; Tekla Logina no Medņevas ciema, Leontija Logina no Semenovas ciema. 1988.gadā ansamblim pievienojas divas skolotājas - Lucija Lapšāne un Helēna Zelča un skolniece Vita Duļbinska, 1989.gadā - Silvija Babāne, kā arī pirmais  vīrietis - Viktors Locāns, 1992.gadā - Eleonora Kaimiņa. Vēl pievienojas vairākas skolnieces - Sandra Babāne, Diāna Zelča, Inga Circene, Inga Duļbinska un Līga Duļbinska, 1998.gadā - Andis Pabērzs, Aija Logina, Evija Dzanuška un Jānis Naglis, 2000.gadā ansamblim pievienojas divas jaunas dziedātājas - Maruta Prancāne un Marijanna Kokoreviča, 2003.gadā - Ināra Sokirka, Janīna Ločmele un Ingrīda Žagare

Pirmā Medņevas etnogrāfiskā ansambļa vadītāja bija Viduču astoņgadīgās skolas dziedāšanas skolotāja Janīna Dukaļska, bet no 1989.gada vadību uzņemas Natālija Smuška. 2012.gadā, atzīmējot ansambļa pastāvēšanas 25 gadu jubileju, tiek uzsvērts, ka kopš paša sākuma joprojām dzied Natālija Smuška, Antonija Pabērza, Eleonora Kaimiņa, Valentīna Babāne, Janīna Kaimiņa, Malvīne Ločmele. Šobrīd sievu pulkam pievienojies arī muzikants Alfrēds Circenis. 2017.gada 6.maijā, atzīmējot Medņevas etnogrāfiskā ansambļa 30 gadu jubileju, tajā dziedāja Natālija Smuška, Malvīne Ločmele, Silvija Babāne, Leonora Kaimiņa, Ņina Circene, Vitālija logina, Regīna Brokāne, Biruta Slišāne, Ilze Brokāne, Antoņina Pabērza, Skaidrīte Šaicāne un muzikants Alfrēds Circens
Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedātājas Natālijas vadībā ieguvušas teju leģendāru slavu, jo sievu spēcīgais tradicionālais dziedājums nav atstājis vienaldzīgus ne tradicionālās kultūras speciālistus, ne arī nejaušus klausītājus.

Medņevietes par savu galveno dziesmu sauc "Cekulaina zīle dzied". Viņu repertuārā visas dziesmas mantotas no saviem senčiem, bet ne no grāmatām. Nereti viesi Medņevā gan pie vadītājas Natālijas, gan ansambļa dziedātājām ir bijuši tradicionālās kultūras pētnieki un praktiķi - Mārtiņš Boiko (Dr.phil., JVLMA profesors), Anda Beitāne (Dr. art., JVLMA Mūzikas teorijas katedras un etnomuzikoloģijas klases vadītāja), Andris Kapusts (v/a Tautas mākslas centrs speciālists folkloras jautājumos) u.c.

Medņevas etnogrāfiskais ansamblis dzied talku un kāzu balsis, dažādas sadzīves dziesmas, garīgās dziesmas. Savā pastāvēšanas laikā Medņevas ansamblis bijis lūgts viesis daudzos tradicionālās kultūras pasākumos. Kā nozīmīgākie mināmi - Starptautiskais folkloras festivāls "Baltica" (1991.,1994.,1997., 2000., 2003., 2006.), Kr. Barona Zinātniskā konference (Rīga,1996.), pasākums, kas veltīts tautasdziesmu vācēja un pētnieka Andreja Krūmiņa darba un dzīves jubilejai (Latgale,1998.), Vasaras dziedāšanas svētki (Rīga, 2001.), 1. Starptautiskais burdona festivāls Alsungā (Alsunga, 2004.). Neskaitāmas ir tās reizes, kad medņeviešu balsis daudzu gadu garumā skanējušas Balvu un kaimiņu rajonu dažādos kultūras sarīkojumos.

1993.gadā, pateicoties savu novadnieku horeogrāfu - Jāņa Marcinkeviča un Tautas deju ansambļa "Liesma" vadītāja Imanta Magones iniciatīvai, aizsākās Medņevas etnogrāfiskā ansambļa sadarbība ar "Liesmu". 14.maijā Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolas zālē etnogrāfiskais ansamblis kopā ar deju kolektīvu rādīja iepriekšējā gadā sagatavoto uzvedumu "Izdeviņas". Arī vēlākos gados etnogrāfiskais ansamblis sadarbojies ar J.Marcinkeviča deju kolektīvu.

Medņevas etnogrāfiskā ansambļa dziedājums fiksēts arī mūzikas albūmos. Tā 2005.gada februārī tiek prezentēta Tautas mūzikas centra izdotā audio kasete ar 24 Māra Jansona ieskaņotajām dziesmām. Arī grāmatu "Medņevas dziedātājas" papildina divi diski ar Medņevas etnogrāfiskā ansambļa 1997.gada audio ieskaņojumiem.

2008.gadā iznāca Medņevas etnogrāfiskajam ansamblim veltītais izdevums "Medņevas dziedātājas" ar plašu Andas Beitānes ievadu, ar Viduču pamatskolas direktores Ināras Sokirkas savāktajām dziedātāju autobiogrāfijām un plašu fotomateriālu, dziesmu repertuāru - gan notīs, gan diskos.

2003. gadā nominācijā "Gada etnogrāfiskais ansamblis" Medņevas etnogrāfiskais ansamblis ieguvis "Lielās folkloras gada balvas " laureāta godu. Ansambla vadītaja Natālija Smuška no 2006.gada ir VKKF mūža stipendiāte

Avotu saraksts novadpētniecības datu bāzē


  Foto no laikraksta "Vaduguns" un ansambļa dalībnieku personīgajiem arhīviem: Medņevas etnogrāfiskais ansamblis; tikšanās ar koklētāju Mārtiņu Baumani Medņevas klubā (1989); ansambļa 10 gadu jubilejas pasākumu vada Jānis Marcinkēvičs (1997); Baltica 2000 Jūrkalnē; ansambļa 20 gadu jubilejas reizē; Pļaujas svētkos Alūksnes rajona Jaunlaicenē (2005); saņemot Folkloras gada balvu Latviešu biedrības namā (2003); ansambļa 25 gadu jubilejas pasākumā 2012.gadā (R.Cibules foto): folkloras festivāla "Baltica 2015" ieskaņas koncertā Upītē (R.Cibules foto); "Baltica 2015" pasākumā "Mantinieki.Ziemeļlatgale" Latvijas Mūzikas akadēmijā 2015.gada 16.jūlijā (Z.Loginas foto); "Baltica 2018" atlases skatē Žīguros (2017) - R.Cibules foto

Video no Latvijas Nacionālā kultūras centra arhīva: "Mantinieki.Ziemeļlatgale" (Baltica 2015)

 

Raksta ID: 140
Atjaunināts: 20 jūlijs, 2017
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 2813
Ievietots:: 28 novembris, 2007 by Ināra B.
Atjaunināts:: 20 jūlijs, 2017 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Baltinavas etnogrāfiskais ansamblis
b Beņislavas etnogrāfiskais ansamblis
b Briežuciema bērnu un jauniešu folkloras kopa „Soldanī”
b Briežuciema etnogrāfiskais ansamblis
b Bērzpils folkloras kopa "Saivenis"
b Folkloras kopa „Rekavas Dzintars”
b Kupravas etnogrāfiskais ansamblis
b Medņevas pagasta folkloras kopa "Egle"
b Rekavas etnogrāfiskais ansamblis
b Susāju etnogrāfiskais ansamblis
b Tilžas folkloras kopa "Sagša"
b Upītes bērnu folkloras kopa
b Upītes etnogrāfiskais ansamblis
b Upītes jauniešu folkloras kopa "Upīte''
b Vectilžas folkloras kopa "Saime"
b Viļakas etnogrāfiskais ansamblis „Abrenīte”
b Viļakas folkloras kopa „Atzele”
b Šķilbēnu etnogrāfiskais ansamblis
b Žīguru folkloras kopa "Mežābele"