Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Korklas Ainas tautastērps

Raksta ID: 1381
Atjaunināts: 16 augusts, 2021

                

Aina Korkla nāk no Balvu rajona Sudarbes, bet kopš 1991.gada dzīvo Krišjāņos. Strādāja pastā līdz pat Krišjāņu pasta nodaļas slēgšanai 2019.gadā. Tagad Aina strādā par bārmeni un zāles pārzini LTD "Joker" Balvos.
 Ainu bieži aicina vadīt pasākumus ar latgaļu humora pieskaņu, jo viņa ir ieguvusi popularitāti ar savu humoristisko skatuves tēlu - Krapaču Ļuce. Lai skatītājiem būtu interesantāk, Aina sāka izdomāt arvien jaunus stāstāmos gabalus. Tāpat viņa sāka pierakstīt apkārtnē dzirdētos patiesos joku stāstus no dzīves ar domu, lai ir pie rokas. Kopā ar dažādiem līdzautoriem ir iznākušas vairākas joku grāmatas.
Aina vairāk kā 20 gadus dzied sieviešu vokālajā ansamblī "Ellija" un darbojas Krišjāņu dramatiskajā kolektīvā. Brīvajā laikā ada personalizētas zeķes.

Ainas bērnības zemē Balvu rajona Sudarbē viņu ģimenei kaimiņos dzīvojusi veca un vientuļa sieviete Anita Niedra (dzimusi Voiciša). Ainas mamma Anna Voiciša parasti palīdzēja viņai sagādāt pārtiku, un Ainai ļoti bieži tika uzticēts nopirkto aiznest uz kaimiņu mājām. Gāja gadi, un Anitai nācās pārcelties uz dzīvi Balvu pansionātā, jo  nebija neviena tuvinieka. Dārgākās mantas viņa paņēma pie sevis, bet Ainas mammai piekodināja, lai viņas tautastērpu nododot savai meitai.
Kad 2000.gadu sākumā Aina saņēma šo vērtīgo dāvanu, ilgus gadus pat neaizdomājās, kāds cēls tautastērps ir viņas skapī.  Tagad, protams, nožēlo, ka nav izprasījusi Anitu Niedru un piefiksējusi kādus faktus par tautastērpa vēsturi. Vienīgais, kas viņai palicis prātā, ka tērpu Anita darinājusi pati, jo jaunībā (t.i. 30.gados) piedalījusies Dziesmu svētkos. Papētot tautastērpa piederību, Aina atklājusi, ka tā izskatās Lielvārdes tautastērpi. Bet kāpēc latgaliete izvēlējusies tieši šo Lielvārdes tautastērpu? Aina domā, ka atbilde, iespējams, meklējama Anitas Niedras pagātnē. Viņa nebija precējusies, bet savu uzvārdu trīsdesmitajos gados nomainījusi uz savas mammas jaunības dienu uzvārdu. Un visticamāk, ka Anitas mamma ir cēlusies no Lielvārdes puses. Tautastērpam klāt ir saktiņa, ko Anitai darinājis kāds svarīgs cilvēks.
Lai tautastērps būtu patiesi Ainas, viņa nolēma, ka vismaz kādu tā daļu grib izgatavot pati. Tā viņa noadīja sev baltas zeķes.
Tautastērpu Aina tradicionāli mēdz uzvilkt vasarā, kad tiek svinēti Jāņi. Tas nēsātājai piešķir svētkos īpašu enerģiju. Aina saka, ka ir lepna, ka viņai ir tāds tautastērps, un nākotnē tas kā liela vērtība paliks meitai Sanitai.


Fotogrāfijas uzņemtas Krišjāņos, autore Ruta Cibule

Raksta ID: 1381
Atjaunināts: 16 augusts, 2021
Atjauninājumu skaits:: 5
Skatījumi:: 376
Ievietots:: 13 augusts, 2021 by Ināra B.
Atjaunināts:: 16 augusts, 2021 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Balvu novada muzeja Abrenes tautastērps
b Banes Kristīnes tautastērps
b Brezinskas Daigas tautastērps
b Bukšas Lucijas tautastērps
b Bukšas Rutas tautastērps
b Buraveca Eduarda tautastērps
b Buraveca Toma tautastērps
b Buravecas Kristiānas tautastērps
b Gailumas Martas tautastērps
b Gaļinas Gruziņas tautastērps
b Grigānes-Drandes Vinetas tautastērps
b Keišas Aijas tautastērps
b Krainas Astrīdas tautastērps
b Mieriņas Vēsmas tautastērps
b Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzeja Abrenes tautastērps
b Pipures Lienes tautastērps
b Slišāna Imanta tautastērps
b Sviklānes Ivetas tautastērps
b Vancānes Valdas tautastērps
b Zarembas - Krīgeres Evitas tautastērps
b Šneperes Lilitas tautastērps
b Āzes Māras tautastērps