Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Bukšas Lucijas tautastērps

Raksta ID: 1379
Atjaunināts: 12 augusts, 2021

                  

Lucija Bukša dzimusi, augusi un mācījusies Balvos. Vispirms pabeigusi Rīgas Kultūras darbinieku tehnikumu, tad RPIVA ieguva deju skolotājas specialitāti un Maģistra grādu dejas pedagoģijā. Pirmā darbavieta Lucijai bija Rugāju Arodbiedrības klubs. Arī tagad viņa strādā kā Rugāju novada bērnu deju kolektīva „Ķipariņi” un vidējās paaudzes deju kolektīva „Rugāji”mākslinieciskā vadītāja. Lucija 19 gadus strādāja Balvu Valsts ģimnāzijā kā deju skolotāja. Tika realizēti divi tautisko deju kolektīvu sadraudzības projekti ar Igaunijas un Lietuvas skolām. 15 gadus viņa bija Balvu skolu deju kolektīvu vadītāja, organizēja tautu deju festivāla „Latvju bērni danci veda” programmas dažādās Latvijas pilsētās, Skolu jaunatnes festivāla Balvos tautu deju programmas. Ar skolēniem un pieaugušajiem piedalījusies visos Dziesmu un deju svētkos Rīgā, kopš uzsākusi darba gaitas.
Lucijas Bukšas darbībā nozīmīgu vietu ieņem arī deju horeogrāfiju veidošanu, kas iet roku rokā ar tautas mūzikas popularizēšanu un nodrošina kolektīviem individuālo repertuāru. Sadarbībā ar folkloras kopu „Egle” tika veidota programma ar četrām viņas horeogrāfijām festivālam „Latvju bērni danci veda” Gulbenē. Sadarbojoties ar folkloras kopu „Rekavas dzintars” tapa programma „Zīdi paši uzzīdēja, es nupinu vainadzeņu” festivālam Krāslavā, kur speciāli tika veidota deja „Saules začeiša dzīsme” (Viļa Cibuļa aranžija pēc Ontona Slišāna dzejoļa). Vēl divas ļoti iemīļotas dejas - "Aiz azara" un "Acagrīz", kas tapa uz VPDK "Rugāji" jubilejas koncertu, tika iemācītas igauņu un lietuviešu kolektīviem. Darbojoties ar deju kolektīvu "Purenīte" tika veidotas divas horeogrāfijas dejām „Jauni puiši, siermi zirgi” un „Kur tu skrīsi vanadzini”, kas ir Artūra Slišāna remikss pēc FK "Upīte" dziesmām. Trīs jaunas dejas skatītājiem tika piedāvātas pasākumā „Līgavas kleitas stāsts”. Folkloras mūzikai ir liels pievilkšanas spēks, kas spēj uzrunāt gan dejotājus, gan skatītājus.


Visos deju svētku pasākumos bija svarīgi sevi prezentēt tautastērpā, taču Lucijai tāda nebija. Kad dejoja Balvu Kultūras nama deju kolektīvā „Nebēda”, tad viņa vilka „Nebēdas” tērpu, jo svētkos, atnākot no gājiena, bieži bija tā, ka uzreiz bija jāstājas  pirmās dejas uznācienam un nebija laika pārģērbties.
„Ķipariņu” meitenēm un vadītājai pirms kāda laika tika sašūti stilizēti linu sarafāni, tādēļ bija tērps bērnu pasākumu vadīšanai. Festivālu „Latvju bērni danci veda” gājienos tika vilkts arī pašas šūts lina sarafāns un tunikveida krekls, lai klāt varētu pielikt skolotājas Jevģēnijas Cunskas dāvāto saktu ar sirsniņām un jostu. Pie skolotājas Lucija dejoja no 1.klases.
Balvu Valsts ģimnāzijas  „Purenītes” kolektīvam tika rakstīti vairāki projekti par jaunu tērpu iegādi, taču neveiksmīgi. Tāpēc no vecajiem, 80.gadu baltajiem kora tērpiem  meitenēm sašuva skaistus, kuplus Abrenes brunčus ar 3 cm apakšmalu. Bet tik un tā gribējās jaunus. Tad pašvaldības konkursā tomēr dabūja finansējumu linu auduma iegādei, un tika sašūti linu svārki ar zilu apakšmalu, balti tunikveida krekli un uzmeistaroti rudzupuķu vainadziņi. Tāds pat tērps bija arī Lucijai.
Kad 2017.gadā brauca uz šūšanas firmu „Ļutes” Ilūkstē pasūtīt vidējās paaudzes deju kolektīvam „Rugāji” jaunus tautastērpus, Lucijai bija doma, ka vajadzētu iegādāties personīgos brunčus, jo nāk taču Latvijas simtgades svētki. Kolektīvam toreiz pasūtīja Kārsavas sarkanīgos svārkus, bet pati stellēs ieraudzīja tumšzilas krāsas audumu ar dzeltenu, gaiši zilu un zaļganu svītriņu. Uzreiz saprata - viņai vajag tieši šos, jo ļoti uzrunāja krāsas. Nemulsināja arī tas, ka tas ir Madonas bruncis. Jau pēc nākamās firmas apciemojuma reizes mājās Lucija brauca ar gataviem brunčiem. Turpat nopirka pieskaņotu vestes audumu un vesti sev sašuva pati.
Pati sašuva arī tunikveida linu kreklu. Krekls Lucijai ir ar pievienoto vērtību - no kāda senāka krekla ir paņemta un izmantota izšūtā apkakle un izšūtie uzpleči, kuri bija saglabājušies ļoti labi. Pati sašuva arī linu lakatu. Kurpes uzšūtas Rēzeknes „Kristāla kurpītē” pēc viņas kājas jau tad, kad pati dejoja kolektīvā, un tās ir ļoti ērtas. Zeķes uzadīja Evita Kapteine. Divas melhiora saktas Lucija nopirka salonā „Senā klēts” 2018.gada Dziesmu un deju svētkos Rīgā. 
Lucija Bukša uzskata, ka deju skolotājam jābūt kā paraugam un jāmāca pareiza tautastērpu valkāšanas kultūra arī savu kolektīvu dejotājiem.


Fotogrāfijas uzņemtas Rugāju parkā, autore Ruta Cibule

Raksta ID: 1379
Atjaunināts: 12 augusts, 2021
Atjauninājumu skaits:: 4
Skatījumi:: 303
Ievietots:: 11 augusts, 2021 by Ināra B.
Atjaunināts:: 12 augusts, 2021 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Balvu novada muzeja Abrenes tautastērps
b Banes Kristīnes tautastērps
b Brezinskas Daigas tautastērps
b Bukšas Rutas tautastērps
b Buraveca Eduarda tautastērps
b Buraveca Toma tautastērps
b Buravecas Kristiānas tautastērps
b Gailumas Martas tautastērps
b Gaļinas Gruziņas tautastērps
b Grigānes-Drandes Vinetas tautastērps
b Keišas Aijas tautastērps
b Korklas Ainas tautastērps
b Krainas Astrīdas tautastērps
b Mieriņas Vēsmas tautastērps
b Ontona Slišāna Upītes kultūrvēstures muzeja Abrenes tautastērps
b Pipures Lienes tautastērps
b Slišāna Imanta tautastērps
b Sviklānes Ivetas tautastērps
b Vancānes Valdas tautastērps
b Zarembas - Krīgeres Evitas tautastērps
b Šneperes Lilitas tautastērps
b Āzes Māras tautastērps