Pličs Igors

Fotogrāfs, sabiedriskais kultūras darbinieks, uzņēmējs
Dzimis 1954.gada 8.novembrī Rīgā, bet bērnību pavadījis Tilžā. Sākumā septiņus gadus mācījies Tilžas vidusskolā, pēc tam vienu gadu Vectilžas astoņgadīgajā skolā. Pēc tās beigšanas 1969.gadā, Igors Pličs ar Balvu sadzīves pakalpojumu kombināta norīkojumu uzsācis mācības Rīgas 34.pilsētas profesionāli tehniskajā skolā foto nodaļā par fotogrāfu. No bijušā Balvu rajona te viņš bija kopā ar Žani Vrubļevski no Žīguriem. Praksē pēc pirmā gada abi bijuši Balvu SPK, bet tā kā fotogrāfu te bijis daudz, tad savas darba gaitas viņi abi uzsāka Ludzas sadzīves pakalpojumu kombinātā. Kopā viņi Ludzā nostrādāja desmit gadus. Tālāk Igors Pličs turpināja strādāt par fotogrāfu Rēzeknes sadzīves pakalpojumu kombinātā un Preiļu sadzīves pakalpojumu kombinātā. No 1981.gada Pličs dzīvo Preiļos un strādā dažādus darbus - ir sagādes daļas priekšnieks SCO (1984.-1987.), pieminekļu inspektors Preiļu kultūras nodaļā (1987.-1988.), ceha priekšnieks Ceļu būvmateriālu kombinātā (1988.-1989.), ceha priekšnieks Ceļu celtniecības rajonā (1989.-1992.), ceha priekšnieks akciju sabiedrībā "Tauma"(1992.-1993.), saimnieciskais vadītājs banka "Baltija" (1994.-1995.), filiāles vadītājs SIA "Foto maks" (1995.-1003.). No 1997.gada Igors Pličs ir SIA "Laura Plus" īpašnieks, kur šobrīd ir divas struktūrvienības - viesu māja “Pie Pliča” un fotocentrs. Laikā, kad dibināja SIA, viņam līdz 2010.gadam Preiļu poliklīnikas telpās piederēja kafejnīca "Hipokrāts"
Igors Pličs ir diplomēts fotogrāfs kopš 1970.gada, bet interese par fotografēšanu bijusi no mazām dienām. Mācīdamies Tilžā, apmeklējis foto pulciņu pie skolotāja Fēliksa Ločmeļa un jau ceturtajā klasē ar "Smenu" fotografējis kaimiņa bērēs. Viņš ir viens no retajiem, kam ir fototehnologa izglītība, kuru ieguvis trīs gadus mācoties Maskavā. Jau kopš 1979.gada regulāri notiek I.Pliča darbu personālizstādes, tostarp ārpus Latvijas. Izstādes bijušas arī Balvos (2014) un Tilžā (2013). Viņa fotogrāfijas izmantotas pastkartēs, dažādos bukletos, tūrisma ceļvežos un prezentācijas izdevumos. Igors saka, ka “fotogrāfa pienākums ir nevis knipsēt, bet fotografēt un izgatavot fotogrāfijas, kas ir vēstures liecība” un uzsver, ka tikai fotogrāfijai papīra formātā ir vērtība. Viņš ir autors 15000 dažādām pastkartēm par Aglonas baziliku un Aglonas pagastu, pastkaršu komplektam "Laipni lūdzam Preiļos", foto albumam "Acis redz, sirds deg..." (2008). Viņš ir līdzautors (fotogrāfiju autors) ļoti daudziem izdevumiem: "Latgales rakstu gaismā", "Latvijas Luterāņu dievnamu šodiena", "Ai, māte Latgale", "Es dziedāšu par tevi", "Latgales kultūras vēsture", "Latgale un tās ļaudis" u.c.  
I.Pliču vienmēr vadījusi pārliecība, ka viens nav karotājs, tāpēc centies apvienot kolēģus kopīgam darbam. Darbam ar paliekošu vērtību. Igors ir tas cilvēks, kurš kopš 2003. gada lolojis domu un sapni par fotogrāfiju sakopojumu - albumu, kas parādītu un atklātu Latgales būtību, līdz ar to visu šo gadu laikā ir rūpīgi atlasījis materiālu, kas vislabāk raksturotu Latgali. Šajā pat gadā tika noorganizēts pirmais konkurss "Latvijas fotogrāfi atklāj Latgali". Otrais konkurss ar tādu pašu tēmu notika 2011.gadā. Un 2013.gadā iznāk skaista grāmata "Latgale fotogrāfijās", kurā nopublicēti nepilni 500 darbi. Savukārt 2015.-2016.gadā organizēts konkurss "Latgalietis XXI. Gadsimtā”, kam 2017.gadā sekoja grāmata ar tādu pašu nosaukumu. 2018.gadā iznāca veltījums Latvijas valsts simtgadei "Latgales ainava". Igors Pličs organizējis plenērus Preiļos (2011), Rogovkā (2015), Ilzeskalnā(2016), vadījis fotogrāfijas kursus Zilupes novadā, sešus gadus organizējis konkursu austrumlatvijas fotoamatieriem ar devīzi "Es mīlu savu foto".
2010.gadā nodibināta Latgales fotogrāfu biedrība, kuras priekšsēdētājs ir Igors Pličs. Šobrīd viņš ar domubiedriem strādā pie enciklopēdijas sagatavošanas par Lagales fotogrāfu darbības vēsturi.
No 2003.gada I.Pličs ir Sia "Laura plus" īpašnieks (valdes loceklis) Preiļos. Viņam pieder viesu māja "Pie Pliča" un pašam savs muzejs, jo savulaik strādājot par pieminekļu aizsardzības inspektoru, "saslimis ar vecajām lietām". 1999.gadā viņš izsolē nopircis bijušo grāfu Borhu ģimenes īpašumu, kurā no 1859. līdz 1993.gadam atradusies slimnīca. Padomju laikos bijis projekts taisīt ēkā muzeju, bet ideja palika nerealizēta, toties Pličam to izdevās īstenot. Viņš, paša spēkiem to restaurējis, izveidojot privātu muzeju ar seniem latgaliešu sadzīves priekšmetiem un bagātīgu iespieddarbu krājumu. Igoram Pličam viss senatnīgais tomēr nav traucējis ēkas otrajā stāvā iekārtot mūsdienu prasībām atbilstošus viesnīcas numurus. Ēkas interjers veidots retro stilā. Piemēram, par gaismas ķermeņiem kalpo veco laiku vējlukturi, savu vietu atraduši senatnīgi māla izstrādājumi, ratu riteņi, dažādi veco laiku sadzīves priekšmeti, kuri saglabāti tepat Latgalē. Te ir arī izstāžu un konferenču zāle 60 kvadrātmetru platībā
Blakus viesu mājai Igors uzcēlis kapelu – Latvijā vismazāko dievnamu, kurš tika iesvētīts 2007.gada aprīlī
Igors Pličs 2013.gadā saņēmis piektās šķiras Atzinības krustu un Latgales plānošanas reģiona Atzinības rakstu

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē

Foto no I.Pliča personīgā arhīva: plenērā Rogovkā (2015); mācoties Rīgā (1969); ar Žani Vrubļevski Ludzā (1979); pie Latvijas mazākā Dievnama; "Mājas saimnieks Igors Pličs" (foto V.Mihalovskis); ar Pēteri Korsaku; Henrihs Soms, Igors Pličs, Antons Ušpelis, Pēteris Korsaks ordeņu brālības salidojumā Preiļos 2015.gada jūlijā; ar jauno grāmatu (2017)