Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Brīvības iela 61

Raksta ID: 1291
Atjaunināts: 05 februāris, 2019
Kultūras nams, Kultūras un atpūtas centrs

Balvu Kultūras un atpūtas centrs 2018.gada maijā - foto no Balvu Centrālās bibliotēkas Novadpētniecības fonda

1951.gada 16.janvārī Balvu rajona darbaļaužu deputātu padomes izpildu komiteja pieņem lēmumu «Par kultūras nama celtniecību Balvos», kuram nolemj par pamatu izmantot Viļānu kultūras nama projektu, veicot nelielas korekcijas. Celtniecībai iedalīja 0,6ha zemes Rīgas ielā (tagad Brīvības 61)

Lai  atbrīvotu vietu kultūras nama būvei, tiek pieņemts lēmums Nr.272 par Paulim Melderam piederošo ēku pārvietošanu uz citu apbūves gabalu līdz 1953.gada 20.jūnijam.

1953.gada 18.martā Rēzeknē tika noslēgts līgums par kultūras nama celtniecību, kura ilga līdz 1954.gada beigām.
“Šī gada beigās pabeigs Balvu kultūras nama būvi. Tajā būs zāle 470 apmeklētājiem, plaša skatuve, un telpas pašdarbības pulciņu nodarbībām. Pašreiz šeit veic iekšējos apdares darbus un iekārto skatuvi.” (Literatūra un Māksla, 1954, 24.okt.)
“Vakar mūsu rajona centrā nodeva ekspluatācijā jauno kultūras namu.” (Balvu Taisnība, Nr.153, 1954, 22.dec., 1.lpp.)
Jaunā ēka tika atklāta 1954. un 1955.gadu mijā. Tajā durvis bija veidotas no nekrāsaina stikla mozaīkām, zālē sākumā bija Vīnes krēsli un tumši zaļi aizkari.

“Nesen Balvos pabeigts un nodots lietošanā jaunais pilsētas kultūras nams. Lielā, skaistā celtne grezno pilsētas galveno ielu. Kultūras namā ir plaša sarīkojumu zāle, istabas pulciņu nodarbībām, bibliotēka un citas telpas.” (Cīņa, Nr.5, 1955, 7.janv., 1.lpp.) “Kultūras nama ārējais skats ir ļoti gaumīgs. Skaistas kolonas rotā nama fasādi, nama kreisajā pusē – atklāta terase. (..) Vestibilā, fojē un zālē patīkamu iespaidu atstāj krāsojuma kompozīcija. Katrs pašdarbības dalībnieks būs sajūsmināts par skatuvi, kas lieluma ziņā ļaus brīvi uzstāties profesionālam teātrim. Dekorācijas skatuvei paceļamas. Aiz skatuves izvietotas aktieru telpas, grimētava, ģērbtuves u.c. telpas.” (Balvu Taisnība, Nr.134-135, 1954, 7.okt.)


Vecākie Balvu iedzīvotāji vēl atceras, ka lasījuši afišas par pasākumiem informācijas stendos pretī Kultūras nama galvenajai ieejai. Kultūras nama ēka. 20.gs. 50.gados - foto no Balvu novada muzeja arhīva

No 1958. līdz 1990.gadam te atradās Balvu rajona centrālā bibliotēka.
Bibliotekāre Marija Voika (sāk strādāt bibliotēkā 1974.gada 3.jūlijā) atceras: «1958. gadā bibliotēku pārcēla uz kultūras namu (tagad KAC), kur bija trīs telpas - krātuve, abonements un lasītava. (..) Darba laiks bibliotēkā bija no 10.00-19.00, strādājām arī sestdienās. Tā kā bibliotēka atradās kultūras nama 2. stāvā, bet koridora galā dzimtsarakstu nodaļa, tad tik daudz svinību, ka laulības repertuārs, pēc dzirdētā, no galvas zināms. Kur nu vēl kāzu tortītes, ar ko zagsa meitenes bieži pacienāja. Kad sāku strādāt (1974.g.), eglītes vēl nebija iestādītas. Piemineklis bija. Darbs bija jāorganizē atbilstoši partijas un valdības direktīvām. Bibliotēkai bija jābūt ideoloģiskā darba centram.» 1958.gadā par bibliotēkas vadītāju sāk strādāt Eugenija Annuškāne, viņa atceras, ka ”bibliotēka atradās kultūras nama 2.stāvā. Telpas bija šauras un aukstas.”

 Sākot ar 1959. gada 1.septembri šeit atradās Balvu mūzikas skola. “Pirmajā mācību gadā tiek uzņemti 25 audzēkņi: 17 – klavieru, 4 akordeona un 4 pūšamo instrumentu klasē. Ir tikai 2 skolotāji: Ērika Barkāne un Staņislavs Kravalis, direktors – Ilmārs Sležis.“ (Balvu mūzikas skola – 40, 1999, 1.lpp.) Mūzikas skola kultūras namā darbojās līdz 1965.gadam.

Nodarbību grafiks liecina, ka 1967.gadā kultūras namā darbojās 10 dažādu pulciņu: * Dramatiskais pulciņš. Vadītājas Rutas Gaigala. Dalībnieki: Alberts Vītols, Juris Siks, Lidija Cimāre,  Ruta Berga u.c.
* Krievu dziesmu ansamblis. Vairāk nekā 20 dalībnieces: Gaida Jasinska, Antoņina Stepanova, Gaļina Doroņina,  Aleksandra Kuzmina,  Gaļina Manko, Tamane Kristīne,  Antoņina Dūda, Zoja Kiseļova, Ņina Tarapatova u.c.
* Koris. Vada Vitolds Dreimanis. «Pagaidām gan dalībnieku skaits mūs neapmierina. Kultūras nama korim par mazu. Jādara viss, lai tuvākajā laikā tas sasniegtu vismaz 60-70 cilvēku. Pašreizējie dalībnieki ir disciplinēti un uz nodarbībām ierodas regulāri. It sevišķi tas jāsaka par Staņislavu Vītoliņu, Agnesi Bužu, Nelliju Začu un daudziem citiem.
* Sieviešu vokālais ansamblis. Vad. Vija Bērtiņa
* Vīru vokālais kvartets. Vad. Ilmārs Sležis.
* Deju kolektīvs. Vad. Kārlis Vents. Dalībnieki ~40: Jānis Jermacāns, Mārīte Sjomkāne, Skaidrīte Ludborže, Anatolijs Kotāns, Anda Gulbe,
* Bērnu baleta studija. Piedalās turpat 100 dalībnieku. Vad. Benita Poča. Dalībniekus pieņem no 4 gadu vecuma. 4 grupas.
Pēc Oktobra svētkiem darbu uzsāks krievu dramatiskais pulciņš. Vīru kvartetu pārveidos par dubultkvartetu.” (Vaduguns, Nr.129, 2018, 31.okt., 2.lpp.)

Kultūras nama 2.stāvā atradās Balvu rajona Bērnu bibliotēka, kas dibināta 1952.gadā. Balvu bērnu bibliotēkas organizētāja un vadītāja no 1952. līdz 1958. gadam ir Jeļena Filatova. Nellija Sīle (bibliotēkas vadītāja1969.-1974.) atceras, ka “bērnu bibliotēka atradās Rajona kultūras namā, 1969.gadā pārvietojās no labā spārna uz kreiso turpat kultūras namā, bet 1971.gadā pārcēlās uz Skolēnu namu (ēku Teātra 2)”.

Uldis Kangars (par direktoru sācis strādāt 1960.gadā) atceras, ka «60.gadi Balvos patiešām bijis interesants laiks. Iestādēs, uzņēmumos pēc skolu beigšanas ar nosūtījumiem ieradās daudz jaunu cilvēku no citiem Latvijas stūriem. (..) Sešdesmitajos Balviem bija viss, kas nepieciešams attīstīta sociālisma garam – ēdnīca, kinoteātris un kultūras nams. (..) Kultūras namā bija Vīnes krēsli, sastiprināti ar koka līstēm, zālē parkets, uzlikts uz bitumena masas, tāpēc klavieres nedrīkstēja ilgstoši atrasties vienā vietā, jo to riteņi iegrima un atstāja grīdā pēdas. (..) Ulda darbības laikā kultūras nams bijusi 5 gadus jauna ēka. Tolaik neviens nav domājis par normālu notekūdeņu attīrīšanu. Šim nolūkam aiz nama stāvējusi būdiņa, piekrauta ar hlorkaļķi. Vīri bēruši to mucā, maisījuši ar ūdeni un pēc tam šo šķidrumu iepludinājuši nama notekūdeņos. Pēc tam šis saturs acīmredzot nonāca kaut kur ezerā.” (Vaduguns, Nr.11, 2015, 10.febr., 7.lpp.)

Piemineklis pie Balvu kultūras nama tika atklāts 1973.gada 7.novembrī.

Balvu Kultūras nams 1968.gadā - K.Ozoliņa foto

Piemineklis pie Balvu kultūras nama tika atklāts 1973.gada 7.novembrī - foto no I.Oplucānes arhīva


No 60.gadu beigām līdz 1978.gadam ēkā atradās dzimtsarakstu nodaļa, kas vēlāk pārceļas uz tagadējās Balvu mežniecības telpām Bērzpils ielā 62.
1988.gada 18.novembrī kultūras namā notika svinīga sarkanbaltsarkanā karoga pacelšana virs kultūras nama. Imants Koliņš atceras: “Virs kultūras nama augšup ceļas sarkanbaltsarkanais karogs. Visu skati pievērsti tam. Pāri Balviem plūst skaņas. Kopā dziedāta skan himna “Dievs, svētī Latviju”. Karogs plīvo, bet tauta vēl negrib izklīst…”

No 1994.gada 1.septembra līdz 12.oktobrim Balvu Mākslas skola darbojas Balvu kultūras nama divās telpās, tad pārceļas uz Bērzpils ielu 2a.
1999.g. 1.februārī Balvu rajona padome pieņem lēmumu par Kultūras nama kā iestādes likvidāciju, un visi darbinieki tika atbrīvoti. Balvu pilsētas dome izveidoja jaunu iestādi – Balvu pilsētas Kultūras un atpūtas centru. Par tā direktoru iecēla Agri Grāmatiņu.

2004.gadā pie Balvu kultūras nama stāda ķiršus. «Ķiršu dārzs Balvu centrā jau iestādīts. Simt ķiršu kociņu par godu Balvu teātra simt gadu jubilejai septembra pēdējā sestdienā iestādīja aktieri un skatītāji.» (Diena, Nr.235, 2004, 8.okt.) Kopš 2007.gada Balvos notiek starptautiskais teātru festivāls “Ķiršu dārzs” (Balvu Ziņas, Nr.11, 2007, 14.jūl.)

2010.gada septembrī Balvu Kultūras un atpūtas centra struktūrvienība – Balvu Jauniešu iniciatīvu centrs pārvācas no 3 mazām pagrabstāva telpām Balvu kultūras un atpūtas centrā uz plašākām Brīvības ielā 48. (Vaduguns, Nr.79, 2010, 13.okt., 6.lpp.)

Lai veicinātu globālo klimata pārmaiņu novēršanu, pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajām sekām un sekmētu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija piešķir finansējumu 1 074 593 eiro apmērā un apstiprina Balvu Kultūras un atpūtas centra renovācijas projektu. 2016.gada oktobrī tiek uzsākti renovācijas darbi. Kultūras un atpūtas centra kolektīvs uz remonta laiku pārceļas uz telpām Brīvības 47.

2018.gadā Balvu kultūras un atpūtas centrā joprojām notiek renovācija.

Balvu Kultūras un atpūtas centrs - foto no I.Oplucānes arhīva

Avotu saraksts Novadpētniecības datu bāzē
Raksta ID: 1291
Atjaunināts: 05 februāris, 2019
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 705
Ievietots:: 04 februāris, 2019 by Ināra B.
Atjaunināts:: 05 februāris, 2019 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Brīvības iela 1
b Brīvības iela 43
b Brīvības iela 46A
b Brīvības iela 46B
b Brīvības iela 48
b Brīvības iela 49
b Brīvības iela 50
b Brīvības iela 50B
b Brīvības iela 55
b Brīvības iela 57
b Brīvības iela 60
b Brīvības iela 62
b Brīvības iela 62A
b Brīvības iela 63
b Brīvības iela 65
b Brīvības iela 67
b Brīvības iela 7
b Brīvības iela 72