Balvu reģiona kultūrvēstures datu bāze

Brīvības iela 62

Raksta ID: 1289
Atjaunināts: 05 februāris, 2019
Sarkanā māja, bankas māja

Māja Brīvības ielā 62 2018.gadā - foto no Balvu Centrālās bibliotēkas Novadapētniecības fonda

Mūsdienās nama augšpusē redzams iegravēts gadskaitlis 1927. Tātad iespējams arī sākas šīs mājas stāsts, kas sākumumā saistās ar Pētera Šmita darbību. Viņš ir dzimis Balvu pag., 1889.gada 11.augustā, dzīvo Rīgas ielā 10. 1921.gadā, atgriežoties no armijas, turpina nodarboties ar tirdzniecību un kā linu brāķeris F.M. linu monopola nodaļas Jāņa Šmita linu pieņemšanas punktā (Šaicāne, I. Balvi – pilsēta ezeru krastos, 2009, 110.lpp.). Tad 1926.gada 1.janvārī dibina savu uzņēmumu (atrodas Rīgas 10), kas nodarbojas ar malkas un meža materiālu uzpirkšanu un atkalpārdošanu. 1934.gadā Daugavpils apgabaltiesas tirdzniecības nodaļa paziņo, ka 1934.gada 27.septembrī nodaļas reģistrā “A” ar 65 numuru ierakstīta firma “Pēteris Šmits, Balvos” (Valdības Vēstnesis, Nr.257, 1934, 13.nov.), kas 1935.gada 11.oktobra lēmumu tiek pārsaukta “Pēteris Šmits”, svītrojot vārdu ‘Balvos’ (Valdības Vēstnesis, Nr.243, 1935, 24.okt.) 1935.gada 2.maijā kā Balvu namsainieks-rūpnieks tiek ievēlēts Balvu latviešu biedrības valdē par kasieri.

20.gs. 30.gados ēkā atklāj Latvijas bankas Balvu nodaļu. 1931.gada laikrakstā “Latgales Ziņas” aprakstīts gadījums, kad zemnieks naudas vietā atnesis uz banku aitu, kuru gribējis nodot procentu vietā. (Latgales Ziņas, Nr.47-48, 1931, 28.nov.)

Latvijas bankas Balvu nodaļas priekšnieki: Alberts Mežaraups, Juris Role, Augusts Kuncendorfs).
1) Par Albertu Mežaraupu zināms, ka viņš 1934.gada 18.jūnijā tiek iecelts par vienu no Balvu pilsētas valdes locekļiem (Šaicāne, I. Balvi – pilsēta ezeru krastos, 2009, 107.lpp.) un 1935.gada 2.maijā kā bankas Balvu nodaļas grāmatvedis tiek ievēlēts Balvu latviešu biedrības valdē (Latvijas Kareivis, Nr.101, 1935, 5.maijs). Tā paša gada laikrakstā “Valdības Vēstnesis” ievietota Latvijas bankas līdzjūtība “Latvijas bankas Balvu nodaļas priekšniekam Albertam Mežaraupam, 26.augustā aizejot mūžībā” (Valdības Vēstnesis, Nr.195, 1935, 29.aug.).
2) 1935.gada 15.jūnija laikrakstā “Rīts” ir informācija, ka Latvijas bankas Balvu nodaļas priekšnieks sāk strādāt par Latvijas bankas Daugavpils nodaļas vadītāju. Cik var noprast Balvos strādājis vien pusgadu.
3) 1935.gada par Latvijas bankas Balvu nodaļas priekšnieku ieceļ Augustu Kuncendorfu, kas Latvijas bankā darbojas jau kopš 1925.gada. Dzimis 1887.gada 10.martā toreiz Tukuma apriņķa Zebrenē. Viņš 1936.gadā ir revīzijas komisijas priekšsēdētājs, dzīvo Rīgas ielā 10 (Salnais, V., Maldups, A. Pilsētu apraksti I, 1936, 43.lpp.).
1939.gada vasarā A.Kuncendorfs izstājas no Latvijas Sarkanā krusta Balvu nodaļas revīzijas komisijas un dodas strādāt uz Latvijas bankas Daugavpils nodaļu (Daugavas Vēstnesis, Nr.15, 1939, 10.jūl.)
4) Kā Latvijas bankas Balvu nodaļas ierēdņi dažos laikrakstos minēti : A. Seržants un Pēteris Klīms. 1935.gada 2.maijā A.Seržantu kā bankas Balvu nodaļas ierēdni un aizsargu rotas komandieri ievēl par Balvu latviešu biedrības sekretāru (Latvijas Kareivis, Nr.101, 1935, 5.maijs). Ar 1935.gada 1.augustu Latvijas bankas Smiltenes nodaļas grāmatveža palīgu Pēteri Klīmu pārceļ darbā uz bankas Balvu nodaļu par grāmatvedi.
1937.gadā notiek revīzija Latvijas bankas nodaļās, tostarp Balvos. Latvijas bankas padome atzīst, ka kase, dokumenti un grāmatas atrastas labā kārtībā (Zemgales balss, Nr.70, 1937, 31.marts)

1940.gadā īpašums nonāk Balvu pilsētas pašvaldības uzraudzībā, kā ēku Rīgas ielā 10b, 10c, 10d īpašnieks norādīts Jānis Šmits (LPSP AP prezidija ziņotājs, Nr.52, 1940, 30.okt.)

Bankas ēka 20.gs. 30.gados - foto no Balvu novada muzeja arhīva

Foto no Balvu novada muzeja arhīva
1943.gada 1.aprīlī Rīgas ielā 10b atklāj Latgales krājkases Balvu nodaļu. “Krājkase izpilda visas banku operācijas un sniedz padomus visos kredītjautājumos.” (Tēvija, Nr.79, 1943, 2.apr.) Krājkases Balvu nodaļa iekārtota gaišās un ērtās telpās blakus Latvijas bankai. Uz atklāšanu komisāru H.Rīkenu sagaidīja Latgales krājkases direktors Veters, Balvu pilsētas vecākasi S.Stukmanis un citi pilsētas valsts, pašvaldības un mācību iestāžu vadītāji (Daugavas Vēstnesis, Nr.80, 1943, 4.apr.).

1944.gada 29.jūlijā, atkāpjoties vācu karasēkam, tiek aizdedzinātas visas Balvu pilsētas ēkas. Praktiski visas koka ēkas nodeg, izņemot ēkas Brīvības 62 un Partizānu 6. Pēc kara pilsēta pamazām tiek sakopta. Īpaši strauji celtniecība attīstās, kad 1950.gadā Balvi kļūst par rajona centru.

Bijušais Balvu pilsētas vadītājs Dzintars Putniņš stāsta, ka “kādā no reizēm, kad banka vairs nedarbojās, puikas ielīda iekšā seifos, kas atradās zem ēkas pagrabā. Citi cilvēki to nezinot lielos seifus aiztaisīja un aizgāja prom. Rezultātā puikas seifā nosēdēja visu diennakti. Paveicās, ka uz bijušo banku atrbrauca karavīri, kuriem bija uzdevums seifus vest prom. Pateicoties karavīriem, puikas no seifiem izlaida ārā. Otrs notikums, saistībā ar šo māju ir tāds. Bijušais ēkas īpašnieks Šmita kungs pēc bankas nacionalizēšanas mežā pakārās. Kad jauca nost viņa māju, kas atradās blakus sarkanajai ēkai, darbinieki sienā atrada zeltu. Tomēr viņi neprata savā starpā vienoties, tādēļ zeltu atņēma milicijas darbinieki.” (Vaduguns, Nr.12, 2018, 13.febr.)

To apliecina arī viena balvenietēm: “Balvu parkā notika dziesmu svētki, tas bija kaut kur 50.gadu vidū. Tikko biju sākusi strādāt tirdzniecībā. Sarkanajai mājai vēl bijusi piebūve uz Viļakas pusi. Bija sestdiena, jauca piebūvi nost. Tirdzniecības darbinieki veda uz parku preces tirgošanai. Un viena no kiosku pārdevējām bija tikusi tai brigādē, kas jauca nost piebūvi un sienā atrada zeltu. Satraukumā atskrējusi stāstīt šī ziņa izplatījās pa pilsētu, parkā saskrēja vesels pūlis cilvēku. Arī milicija drīz vien bija klāt un zeltu konfiscēja.”

Balvu pilsētas izpildkomiteja pēckara gados atradās Brīvības ielā, bijušās R.Smurģa viesnīcas vietā. Tad daudzus gadus darbojas Brīvības ielā 62. Tad 1994.gadā aprīlī plāno pārvākties uz Sporta ielu 1 (ēku, kas 1984.gadā tika celta kā ģimenes rituālu nams-dzimsarakstu nodaļa), jo ēka Brīvības ielā 62 ir atgriezta bijušajiem īpašniekiem.

No 1950. līdz 1994. gadam ēkā Brīvības 62 strādā: Nikolajs Orlovs, Aleksandrs Stepanovs, Augusts Pugejs, Vladimirs Bērziņš, Grigorijs Sorokins, Zelma Šulce, Valters Kamiševs, Dzintars Putniņš un Juris Annuškāns. J.Annuškāna laikā notiek pārvākšanās uz telpām Sporta 1.
Zelma Šulce (Balvu pilsētas vadītāja no 1957. līdz 1960.gadam) savā atmiņu grāmatā “Dzīves raibumi” raksta, ka “strādāju kopā ar sekretāri Ņinu Burjevsku, darbvedi-kasieri Lidiju Aišpuri, Lidiju Aišpuri, karagada pārzini Valentīnu Lizinsku, grāmatvedi Ļubu Sorokinu un apkopēja – kurjere bija Anna Vološina. (..) Kaut arī pilsēta nebija liela, tās pārraudzīšana prasīja daudz laika, bet vienīgais transporta līdzeklis pilsētas izpildu komitejas kolektīva rīcībā bija viens velosipēds.” (Šulce, Z. Dzīves raibumi, 2008, 59.lpp.)

«Dadzī» 1992.gadā ievietotā reklāma vēsta, ka viens no firmas «Laimīte» veikaliem atrodas Balvos, Brīvības 62.

1993.gadā laikrakstā “Diena” ir ievietots sludinājums, ka denacionalizētā namīpašuma īpašniece, kas dzīvo ārzemēs, meklē nomnieku 250 kvadrātmetrus lielām telpām Brīvības 62 ēkas 1.stāvā, sākot ar 1995.gada 1.janvāra tiks izīrēts arī 2.stāvs. (Diena, Nr.243, 1993, 10.nov.)
1994.gadā tiek meklēts nomnieks ēkas 2.stāvam, ar 1995.gada 1. janvāri atbrīvojas un tiks izīrēts 1.stāvs. (Lauku Avīze, Nr.70, 1994, 6.sept.)

1995.gadā ēkas Brīvības 62 2.stāvā atvērts jauns veikals “Kristīne”. Īpašnieks i.u. “Kompromiss” īpašnieks Juris Džigurs. Tirgo elektropreces, kosmētiku, dāvanas, sadzīves ķīmiju, veļu. Darba laiks no 10.00 līdz 19.00, sestdienās no 9.00 līdz 15.00, svētdienās slēgts.” (Vaduguns, 1995, 21.okt.)

1997.gada jūlija sākumā te sāk darbu “LAS PALMAS” pārtikas un sadzīves preču veikals, tā īpašnieks Aleksandrs Šilkins.

Ēka tiek izīrēta tirdzniecības uzņēmumiem. 2003.gada oktobrī ēkas 2.stāvā atver veikalu «Kamoliņš», kurā pārdod rokdarbiem nepieciešamas lietas. 2010.g. 3.sept. ēkas 1.stāvā tiek atklāts veikals «Džinsu stils», kas nodarbojas ar apģērbu tirdzniecību.

2012.gada maijā, spriežot pēc izkārtnēm, ēkā atrodas: «Faberlic» birojs, veikals «Džinsu stils», SIA «Toode» Balvu filiāle, «Gulbenes Auto apmācību centrs ABCDE», ķīmiskās tīrītavas pieņemšanas punkts, veikals «Kamoliņš».

“Egīla Gulbja Balvu laboratorijas filiāle strādās jauniekārtotajās telpās Brīvības ielā 62, sākot ar 2012.gada 1.oktobri” – tā vēsta laikraksts “Vaduguns” (Nr.74, 2012, 25.sept., 7.lpp.).

2018.gadā ēkā darbojas veikals «Kamoliņš», apavu remonts, E.Gulbja laboratorijas Balvu filiāle, Laurijas Suharževskas zobārstniecības privātprakse, veikals «Džinsu stils», Salons-studija «Pa smuko».
Raksta ID: 1289
Atjaunināts: 05 februāris, 2019
Atjauninājumu skaits:: 1
Skatījumi:: 755
Ievietots:: 04 februāris, 2019 by Ināra B.
Atjaunināts:: 05 februāris, 2019 by Ināra B.

Citi raksti šajā sadaļā
b Brīvības iela 1
b Brīvības iela 43
b Brīvības iela 46A
b Brīvības iela 46B
b Brīvības iela 48
b Brīvības iela 49
b Brīvības iela 50
b Brīvības iela 50B
b Brīvības iela 55
b Brīvības iela 57
b Brīvības iela 60
b Brīvības iela 61
b Brīvības iela 62A
b Brīvības iela 63
b Brīvības iela 65
b Brīvības iela 67
b Brīvības iela 7
b Brīvības iela 72